Praktiskais Latvietis

Ārsts vai kaktu dakteris?
Ārstniecības likumā noteikts, ka ārstniecības personas ir tādas personas, kurām ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību. Medicīniskā izglītība ir likumā noteiktajā kārtībā atzītas izglītības programmai atbilstošu zināšanu un prasmju kopums medicīnas jomā, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts dokuments.
Bet lasītāja Valentīna no Jelgavas grib zināt vairāk. Viņa raksta: “Pēdējā laikā man radušās problēmas ar veselību. Paziņas ieteica izmantot netradicionālo medicīnu – akupunktūru, hipnozi u. tml. Taču man nav skaidrs, kur meklēt šādus speciālistus. Vai viņiem jābūt ar medicīnisko izglītību? Vai kaktu dakterus bez dokumentiem var sodīt, ja man pēc tam radīsies problēmas ar veselību? Vai Latvijā der ārvalstīs izdoti ārstu diplomi?”
Žurnālā “Praktiskais Latvietis” atbildes uz viņas jautājumiem.

Baro lielās porcijās
Katram ir sava pieredze bišu kopšanā. Bitenieks V. Līdumnieks, piemēram, zina, ka citi lieto liela tilpuma stropā iekaramas barotavas. Pats gan viņš ir veco laiku metodes piekritējs, kad “ieteica barot katru vakaru, dažus litrus lielā barotavā lejot sīrupu tik daudz, cik saime naktī spēj pārstrādāt, un uz dienu pat neatstājot”.
 Katrs bitenieks ievēro savu metodi, – uzskata 40 bišu saimju saimnieks Gido Gailis no Bauskas novada, Īslīces pagasta “Raņķiem”. Viņš savulaik sācis pats gatavot barotavas savām saimēm un tagad tās piedāvā arī pārdošanā. Bitenieks par labāko variantu pēc vairākiem eksperimentiem atzinis 6 litru tilpuma barotavas. Tās tiek izgatavotas no ūdensizturīgā saplākšņa. Stabilitātei jāraugās, lai barotavā būtu starpsieniņa un tā nesamestos, tai neizliektos sāni.

Izvēlies savu bumbieri
Ja veikalā, izvēloties augļus, noteicošais ir to izskats, tad piemājas dārzā, domājot par to audzēšanu, svarīgākais ir augļu garšas īpašības un koka piemērotība vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Vietējo bumbieru šķirņu ir gana daudz, dažas no tām gadu no gada saglabājas izcilnieču sarakstā. Vairāku hibrīdu vērtēšana vēl turpinās Pūrē un Dobelē, tie radīti no savulaik likvidētā selekcijas punkta “Iedzēni” pārņemtā selekcijas materiāla. Žurnālā “Praktiskais Latvietis” apkopota informācija par vairākām jaunām, pārbaudītām, kā arī sen iecienītām Latvijas bumbieru šķirnēm.

Sagatavo siltumnīcu jaunai sezonai
Siltumnīcas dezinfekcija obligāti jāveic katru gadu, lai iznīcinātu kaitēkļus, parazītisko sēņu un baktēriju sporas. Kad raža noņemta, no siltumnīcas rūpīgi jāizvāc visas augu atliekas kopā ar saknēm un auklām (nākamajā gadā gurķu, tomātu piesiešanai vislabāk ņemt jaunas auklas – gan slimību, gan izturības dēļ).
Ar ko dezinficēt siltumnīcu, kurā tiek audzēti gurķi un tomāti? Kā pareizāk ielabot veco augsni siltumnīcā? Pēdējos gados cīnījos ar tomātu pelēko puvi, arī augsne ir noplicinājusies. Stāsta praktiķe, tomātu audzētāja Elga Bražūne.

Keramiķis – uguns cilvēks
Podnieka arods, kas ir viens no senākajiem cilvēces vēsturē, savu aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tam ir vienkāršs skaidrojums – podnieka roku apglāstītajiem un cepļa ugunī rūdītajiem māla podiem, bļodām un krūzēm piemīt maģiska pievilcība. Kopš bērna kājas māla pasaule ir tuva keramiķei Ingrīdai Žagatai, kura rosīgi darbojas savā darbnīcā “Cepļi” Duntē, Vidzemes jūrmalas piekrastē.
Māksliniece saka – māls viņu esot izvēlējies jau 12 gadu vecumā un joprojām nelaižot vaļā. Podniecība ir viņas dzīves aicinājums un iztikas avots.

Skābējam kāpostus
Vislabākais laiks kāpostu skābēšanai ir no septembra beigām līdz novembra vidum. Daudzi saka – ko tur mocīties, tagad veikalos pilni plaukti ar skābo kāpostu spainīšiem. Taču ir vairāki argumenti par labu pašu skābētiem.
Tas ir ekonomiski izdevīgāk. Kilograms svaigu kāpostu maksā 0,25 eiro, bet skābētie kāposti nopērkami par 1–1,20 eiro.
Ja pareizi ieskābē un ievēro uzglabāšanas apstākļus, skābētajos kāpostos saglabājas puse no svaigajos dārzeņos esošā C vitamīna daudzuma. Dienā apēdot 200–300 g skābētu kāpostu, organisms tiek nodrošināts ar nepieciešamo vitamīna devu. Lai būtu mazāki C vitamīna zudumi, kāposti jāuzglabā kopā ar sulu un tos bez vajadzības nevajag pārlikt no viena trauka citā, jo saskarsmē ar gaisu vitamīns strauji sarūk. Vēl skābētos kāpostos ir gana daudz pienskābes un minerālsāļu. Pienskābe veicina labvēlīgo baktēriju klātbūtni zarnu traktā, tāpēc uzlabojas vispārējā organisma veselība.

Ja matus krāso mājās
Apskatot kosmētikas veikalos matu krāsu piedāvājumu, ne vienai vien sievietei prātā ienāk doma – varbūt mēģināt pašai krāsot matus? Būs lētāk! Atliek tikai izvēlēties toni un tad var ķerties klāt. Vai tas tiešām ir tik vienkārši, un kā veikt šo procedūru, stāsta daudzu starptautisku profesionālo pasākumu dalībniece, augstas klases friziermeistare Inese Alšāne.

Ar sēkliņām un kodoliņiem – tā prātīgi!
Veselīgums tiek meklēts vai it visā. Te pēršanās ar nātrēm, te masāža ar kādu pārtikas vai pat nepārtikas produktu… Viena no idejām – augļu ēšana ar visām sēkliņām. Vai un kāds mūsu organismam no tām ir labums? Aprikožu un persiku kauliņu eļļu augsti novērtē kosmetoloģijā, arī kauliņu čaumalas izmanto kosmetoloģijā, bet dietologi uzsver vīnogu kauliņu eļļas labās īpašības.
Augļu un ogu sēkliņu un kauliņu ēšana ir strīdīgs jautājums, jo dažu kauliņu sastāvā ir ne vien vērtīgas, bet arī veselībai kaitīgas vielas. Bez atlikuma droši var ēst, piemēram, ābolus. – Latvijā ābolu ir daudz, un tas ir tradicionāls produkts. Droši var ēst dažus ābolus dienā arī ar visām sēkliņām, bet pārspīlējums gan var būt kaitīgs, – saka gastroenterologs Hosams Abu Meri. Ierobežojuma iemesls ir organiskās skābes, ko Latvijas āboli satur lielā daudzumā, tāpēc bieži ir vēdera pūšanās un dedzināšana kuņģī – reizēm organisms nespēj pilnībā sagremot šos produktus. Toties ābolu sēkliņās ir vitamīni, minerālvielas un īpaši vērtīgs – jods un kālijs, taču speciāli košļāt tās nav vēlams tik un tā.
Tosterprieki
Grauzdēta maizīte ir teju katra bērna ideālās brokastis, kas konkurē vien ar pārslām un mušļiem, bet noteikti ne ar biezputrām. Bet, lai ātri pagatavotu siltās siermaizes, nepieciešams labs sviestmaižu tosters. Kā izvēlēties, kuru pirkt?
Lai noskaidrotu atšķirības, žurnāliste Aija Geida eksperimentē ar dažādu veidu tosteriem. Jāpiebilst, ka šajā rakstā tiek apskatīti sviestmaižu tosteri – cepšanas ierīces, kurās var ielikt un apcept vairākas maizītes, starp kurām var likt sieru, tomātus, desas šķēles, sīpolu ripas un citus gardumus. Salātus un zaļumus nav vērts pildīt, tos labāk pasniegt uz šķīvja atsevišķi, jo cepšanas laikā tie kļūst mīksti un negaršīgi. Tosteri, kuros maizītes tikai apgrauzdē (vertikāli ieliek divas šķēlītes, un tās pēc laika izlec laukā), šoreiz netiek testēti.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+