Praktiskais Latvietis

Mārtiņam gaili kāvu…
Mārtiņdiena jau klāt, tāpēc daudziem rodas jautājums, kur var iegādāties zosi, gaili vai vistu, ko celt svētku galdā. Vairākums cilvēku par Mārtiņdienas putnu uzskata zosi, citi par godu svētkiem sautē pīles.
Stase Roguļiča no Penkules pagasta piemājas saimniecības ”Ceriņi” ar putnu audzēšanu nodarbojas jau daudzus gadus. Patlaban saimniecībā mīt ļoti kupls vistu, pīļu un zosu pulks. Mājputnu šķirņu izvēle te ir daudzveidīga – sākot no augstražīgiem līdz mazāk produktīviem, dekoratīviem un ne tik prasīgiem putniem barības un turēšanas apstākļu ziņā.

Tumsā jābūt redzamiem
Septembrī stājās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz, ka turpmāk diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām un arī pilsētu ielās, kurās nav ietvju un pietiekama apgaismojuma, gājējiem un velosipēdistiem jābūt ģērbtiem vestē vai citā apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem. Gājējiem un velosipēdistiem jākļūst redzamiem tumsā!
Kamēr gājēji un velosipēdisti aprod ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem, par to pārkāpumu policisti izteiks brīdinājumu, bet pienāks laiks, kad brīdinājumi pāraugs naudassodos, kuru amplitūda var būt no 7 līdz 30 eiro.

Laiks vakcinēties pret gripu
Lielākais gripas uzliesmojums gaidāms janvārī un februārī, tāpēc pašreiz ir piemērotākais laiks vakcinēties pret šo slimību. Gripa ir mainīga un neprognozējama slimība. Katru gadu vīruss ir atšķirīgs, tāpēc jāvakcinējas katru gadu, jo vakcīna pret gripu veidota, pētot cirkulējošos vīrusus. Slimību ietekmē daudzi faktori, to skaitā laika apstākļi, un, paredzot ļoti aukstu un garu ziemu, infektologi ir nobažījušies, ka šogad gripas sezona būs smagāka nekā pērn. Turklāt Latvijā ir viszemākais gripas vakcinācijas līmenis visā Eiropā. Daļa iedzīvotāju šo vakcīnu var saņemt par puscenu.

Kad rudens nāk ar depresiju
Dienām kļūstot īsākām un ārā valdot pelēcībai, reizēm šķiet, ka arī dzīve zaudējusi krāsas. Ja nomāktība ilgst vairāk par divām nedēļām, visticamāk, sliktais garastāvoklis pārgājis depresijā. Rudens un ziema reiz beigsies, taču slimība, necenšoties tai pretoties, pati no sevis var arī nepāriet.

Arodbiedrību likums
Arodbiedrības organizē streikus un mītiņus, aicina biedrus uz dažādām akcijām un protestē pret nejēdzībām, taču šķiet, ka citviet pasaulē šīs apvienības tomēr darbojas aktīvāk, un tām ir lielāka teikšana, aizstāvot savu biedru intereses. Latvijā arodbiedrības tradicionāli darbojas mierīgāk, savu darbu vispirms organizējot sarunās ar viedokļu saskaņošanu. Līdz šim darbošanās pamatojums bija “vecais”(no 1991. gada) likums “Par arodbiedrībām”. No šā gada 1. novembra beidzot ir spēkā jaunais Arodbiedrību likums. Kāds ir Arodbiedrību likuma mērķis un saturs?

Pašiem savas austersēnes
– Latvijā austersēnes lielos apjomos neaudzē, jo biznesa niša ir smaga un produkts sarežģīts, – stāsta Sēņotavas idejas autors Gints Lūkins. Taču katrs pats sēnes var izaudzēt mājās uz palodzes.
Sēņotavas komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. Produkts fasēts nelielā kastītē, apmēram 1 kg svarā. Sēņu maisiņš paredzēts divām trim sēņu ražām. Izmantojot sēņu audzēšanas komplektu vairākkārt, ar katru reizi samazinās ražas apjoms, jo kastītē esošās barības vielas ir ierobežotā daudzumā.

Ko spēj un dod lineļļa?
Ja sagaidāma kokmateriāla regulāra samirkšana vai arī mitrums ekspluatācijas laikā virs 20%, pirms izmantošanas to piesūcina ar antiseptiķiem – fungicīdām vielām, kas konservē koksni. Mūsdienās cieņā ir ekoloģiskas kokapstrādes tehnoloģijas, tāpēc antiseptiķus arvien biežāk izkonkurē koksnes aizsardzības produkti, kuru pamatā ir dabīga lineļļa (karsta lineļļa piesūcināšanai, lineļļas krāsas un beices). Ko tie spēj un dod patērētājam?

Apgleznots dāvanu maisiņš
Tumšie un garie rudens vakari ir piemērotākais laiks vaļaspriekiem. Tekstildarbu meistarei Andai Plaumai tas jau vairākus gadus ir lina apgleznošana. Kopā ar “Praktisko Latvieti” tapa rudenīgs dāvanu maisiņš.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+