Darba likumā atkal jauni grozījumi
2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā svarīgi grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Par būtiskākajiem pamatjautājumiem informējam žurnālā "Praktiskais Latvietis".
Akā apmeties amonijs
Lasītājs Alberts no Valmieras raksta: "Ūdeni jau 40 gadu ņemam no savas akas. Kad kāda firma piedāvāja filtrus, intereses pēc gribēju pārliecināties, ko īsti dzeram, un nodevu ūdens paraugu PVD laboratorijā. Analīze uzrādīja lielu daudzumu amonija, tas reizes četras pārsniedz normu. Kur šie joni radušies? Cik kaitīgi tie ir? Negribas ticēt, ka visu laiku tie tur bijuši, jo nekādus veselības traucējumus neesam jutuši. Vai ir kādi paņēmieni, kā atdalīt šo vielu no ūdens? Vai filtrs, ko piedāvā firma, dos kādu rezultātu?"
No vēstules jaušams, ka saimnieks ir kārtīgs, savu sešu grodu aku regulāri pieskata un centīgi aprūpē. Kad impregnējis tai vāku, darbojies tālāk no ūdens un ļāvis arī krāsai nožūt, bet vienalga spriež, vai tikai pie vainas nav šī Impregnat ekstra. Cik nopietna ir problēma, kas tagad nodarbina saimnieka prātu? Protams, iespējamas visdažādākās versijas. Ticamākā – gruntsūdens līmeņa kustības, kas atnesušas piesārņojumu. Arī tur apakšā viss plūst un mainās, bet tāpēc pasaules gals nav gaidāms. Firmas "ŪdensBoss" menedžeris Uldis Kluburs stāsta, ka amonijs raksturīgs augšējiem ūdens slāņiem, nekāda debesu rasa tā nav, bet nav arī mirstamā vaina. Daudz bīstamāks esot mikrobioloģiskais piesārņojums – dažādas zarnu nūjiņas. Padomi saimniekam un citiem, kuri uzķeras solījumiem par brīnumfiltru.
Auskari eglītei
Ja Ziemassvētku eglīti negribas izdaiļot ar bezpersonisku masveida produkciju, var uzmeistarot rotājumus un mājokļa dekorus, kas atbilst pašas gaumei un izpratnei par skaisto. Radošo darbnīcu meistarei Ellai Ruicēnai ir sievietei diezgan netipiska aizraušanās – patīk strādāt ar metāla stieplītēm. No tām veido gan auskarus, rokassprādzes, gredzenus un brošiņas, gan telpas dekorus un funkcionālus priekšmetus, gan stilīgus puķu un Adventes vainadziņus.
Savukārt mūzikas pedagoģe Ērika Podniece darina dekorus no ekoloģiski tīriem augiem un katram izdomā savu stāstu.
Ķeipenes vizītkarte
Kamēr citi gaužas par grūto dzīvi, Ogres novada Ķeipenē trīs māsas – Ilze Andriksone, Dace Irbe un Māra Sedola – cep piparkūkas. Viņu ceptās piparkūkas kļuvušas par daļu no Ķeipenes vizītkartes – janvārī tās pārstāvēs Latviju zaļajā tirgū Berlīnē. Piparkūkas ir cita par citu skaistāka, kā lielas un mazas glezniņas, ko gandrīz žēl likt uz kārā zoba. Turklāt māsas atklāj arī glazūru noslēpumu.
Arī mazēkai vajadzīgs projektētājs
"Savā lauku sētā domāju celt pirtiņu, kas būs mazāka par 25 m2. Dzirdēju, ka tā ir mazēka, tāpēc projekts nav vajadzīgs. Vai tā patiešām ir?" jautā Edgars no Aglonas novada. Viņam un citiem interesentiem noderīga būs izsmeļoša atbilde. Vēl nesen mazēkai – vienstāva ēkai, kam pamatu platība ir līdz 25 m2, – projekts nebija vajadzīgs. Pietika tikai ar vietējo būvvaldi saskaņot ēkas piesaisti (novietojumu) zemes gabalā.
Aglonas novada domes būvvaldes vadītājs Valdis Viļums skaidro: kopš 2014. gada 1. oktobra stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, jaunie Vispārīgie būvnoteikumi un Ēku būvnoteikumi, arī uz būvvaldē iesniedzamajiem dokumentiem par mazēkas un citu pirmās grupas ēku būvniecību ir vajadzīgs projektētāja paraksts.
Baznīcas, balkoni un citi bišu brīnumi
Katrs bitenieks ar stāžu varētu uzrakstīt savu biškopības grāmatu. Pamatlietas it kā vienādas, bet pieeja, piedzīvojumi un paša izgudrojumi katram savi. Viena no pieredzes bagātākajām ir Henrika Teivāna un Mirdzas Krastiņas ģimene. Jautāti, kur pirktas daudzas dravā redzētās parocīgās lietas, abi atbild, ka nekur – tās ir pašu izgudrotas.
Saimniecībā Rīgas pievārtē ģimene aprūpē ap 70 bišu saimju. Sezonas laikā noskriešanās pamatīga, bet saimnieki savām spārnainēm saka paldies par iztikušu dzīvošanu, iespēju paceļot un uzlabot veselību sanatorijā. Un galvenais – medus un dažādi bišu produkti, bez kuriem nav iedomājama viņu ikdiena.
Domājot par ģimenes jaunajiem biteniekiem, Mirdza Krastiņa savas atziņas sākusi pierakstīt, jo pēc mācību grāmatām un kursiem par bitenieku nevarot kļūt. Svarīgākā ir pieredze un knifi, kurus daudzi bitenieki neizpauž.
Palīgā cietušam plecam
Grūti pacelt roku un apģērbties, bet naktī sāpes plecā traucē gulēt saldā miegā, jo locītava ir cietusi no pārāk aktīvas lietošanas, tiešas vai netiešas traumas. Kā atšķirt, kas noticis? Kā mazināt sāpes un novērst problēmu?
Pleca locītavai ir tik plaša kustību amplitūda kā reti kurai citai, jo tās uzdevums ir pārvietot roku un plaukstu dažādu darbu veikšanai. Ja gadījies to pārpūlēt, parasti ceram, ka atpūšoties smeldze un kustību traucējumi plecā pāries, taču tā ne vienmēr notiek.
Garšvielas, kas ārstē
Ziema nāk ar kanēļa, krustnagliņu vai kardamona smaržu virtuvē. Garšvielas un garšaugus itin lieti pievienot ēdieniem un dzērieniem, lai spēcinātu veselību. Lūkojam, kurus varam izmantot savā labā.
Kurkumai piemīt pretmikrobu un antioksidanta īpašības, tā veicina vielmaiņu, mazina pūšanas procesus zarnās un izmantojama pret cērmēm. Kardamons paātrina gremošanas sistēmas darbību. Arī koriandrs uzlabo gremošanu, veicinot žultsdarbību un toksīnu izvadīšanu no organisma. Savukārt lauru lapām ir tonizējoša un pretiekaisuma iedarbība, antioksidanta īpašības. Tās uzlabo sirdsdarbību, gremošanu un ogļhidrātu vielmaiņu, taču jāuzmanās tiem, kam ir slikta asinsrecēšana, kā arī grūtniecēm un ar krūti barojošām mātēm. Par citu garšvielu ārstnieciskajām īpašībām lasiet publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis".
