Īrnieka izlikšana
Lasītājs Raivis redakcijai raksta: "Īrēju nelielu dzīvokli Rīgā. Līgums ir noslēgts ar mājas īpašnieku. Patlaban strādāju tikai gadījuma darbus, arī sieva nevar atrast darbu. Iztiekam no bērna pabalsta un maniem neregulārajiem ienākumiem, tāpēc nevaram samaksāt īpašnieka izsniegtos rēķinus. Maksājam tikai par elektrību un gāzi, lai to neatslēdz. Īpašnieks piedraudēja, ka būs problēmas. Vai tiešām ģimeni ar nepilngadīgu bērnu var pēkšņi izlikt no dzīvokļa, ja radušās pagaidu grūtības? Ko darīt šādā situācijā?"
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Parasti noslēgtajos īres līgumos ir noteikts, kādos gadījumos līgumu var izbeigt pēc izīrētāja prasības. Taču atgādinām, ka izīrētājs to var darīt tikai likumā "Par dzīvojamo telpu īri" paredzētajos gadījumos. Kuros – par to žurnālā "Praktiskais Latvietis".

Bioloģiskie kāpostaugi
Dārzkopjiem ziemā nav miera. Viņi cenšas noskaidrot visus teorētiskos jautājumus, lai pavasarī varētu uzreiz ķerties pie darba. Lasītāja Ingrīda interesējas, kā izaudzēt veselīgus kāpostaugus bez minerālmēslu lietošanas.
Kāpostaugiem nepieciešama ūdenscaurlaidīga, mitra, labi mēslota augsne, jo tie patērē daudz barības vielu. Augsnes skābumam jābūt no pH 6 vieglās augsnēs līdz pH 7 smagās augsnēs. Skābā, slikti kultivētā zemē neveidojas kvalitatīvas galviņas, augi nīkuļo un slimo. Kāpostaugi ir mitrumprasīgi dārzeņi. Tomēr pārmērīgā augsnes mitrumā un ilgstošā sausumā to augšana apstājas un raža samazinās. Skābas augsnes jākaļķo, piemēram, ar dolomītmiltiem iepriekšējā gadā pirms augu stādīšanas. To var  darīt arī īsi pirms stādīšanas, jo kāposti labi pacieš augsnes kaļķošanu. Žurnālā "Praktiskais Latvietis" vēl daudz padomu kāpostaudzētājiem.

Pasaku oāze Ķemeros
Šis nelielais dārzs Ķemeros ik garāmgājēju pārsteidz ar savu krāsainību, sakoptību un oriģināliem risinājumiem. Te varam pārliecināties: lai apkārtni padarītu skaistu un savdabīgu, ne vienmēr vajadzīga plaša teritorija, to var panākt arī nelielā platībā. Ainavu dizaineres, Bulduru dārzkopības vidusskolas absolventes Inas Endeles un viņas mammas Gaļinas Maslovskas dārzu Ķemeros Jūrmalas dome 2014. gada vasarā atzina par vienu no sakoptākajiem pilsētas īpašumiem.
Ina ir laimīgs cilvēks, jo darbs vienlaikus ir arī sirdslieta, vaļasprieks. – Man pietiek iespēju radoši izpausties lielās platībās, iekārtojot klientu dārzus. Dažas īpaši veiksmīgas idejas vēlāk esmu īstenojusi savā dārzā. 

Filcēšanas renesanse
Pērnvasar Latvijas amatnieku izstrādājumu gadatirgū Brīvdabas muzejā nevarēja nepamanīt spilgtas filca čības – pavasara lapu zaļumā ar milzīgu māla pogu, sarkanas ar melniem aplīšiem gluži kā bizmārītes muguriņa, arī eleganti pelēkas ar izšūtām latvju zīmēm, lielas un mazas, vizuāli mazliet līdzīgas maizes klaipiņiem. Starp atraktīvajiem darinājumiem smaidīga rosījās to autore valmieriete Daiga Matisone, kura bija patīkami pārsteigta par apmeklētāju lielo interesi.
Lai tuvāk iepazītos ar filca čību tapšanu un rokdarbnieces radošo laboratoriju, dodamies pie Daigas Matisones uz Burtnieku novada Valmiermuižu.

Ne tikai acu mirdzumam, bet veselībai
Dienas beigās acis ir nogurušas, grauž un knieš. Pat raudāt gribas, bet asaru nav – acis ir sausas, sausas...
Cilvēka organisms spēj aizsargāt dzīvībai svarīgos orgānus no īslaicīga ūdens trūkuma, un arī asaru plēvīte piesaista ūdeni un notur to šūnās. Tomēr ilgas stundas pie datora, televizora un telefona ekrāna pārmaiņus ar automašīnas vadīšanu, piedevām gaisa piesārņojums un nepietiekams apgaismojums rada apstākļus, kad acs virsma tiek pamatīgi nosusināta. Tas tālab, ka cilvēka acis mirkšķinās līdz 22 reizēm minūtē, bet, strādājot pie datora, aptuveni trīsreiz retāk, līdz ar to ūdens no acs virsmas sāk iztvaikot – asaru plēvīte kļūst pārāk sāļa, un ūdens tiek izvilkts arī no šūnām. Tās nespēj vairs normāli funkcionēt, sākas iekaisums. Par to liecina acu sausums, dedzināšana un sajūta, ka iebiris smilšu grauds. Tātad acīm steidzami nepieciešama mitrināšana, taču ūdens nepalīdzēs.
Par mitrinošu acu pilienu izvēli jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jo vienlīdz bieži sausās acs slimību, ko dažkārt joprojām sauc arī par sindromu, izraisa ūdens (vidējā asaru plēvītes slānī) vai lipīdu (ārējā asaru plēvītes slānī) deficīts. Abos gadījumos ārstēšana ir atšķirīga.

Draudīgā sirds mirdzēšana
Ne vienmēr pamanīta, tāpēc ļoti bīstama ir mazā sirds dobumu fibrilācija – sirds ritma traucējumi, ko dēvē arī par mirdzaritmiju. Tās laikā sirds priekškambari saraujas līdz pat 400 reižu minūtē, bet ne vienmēr šos sirds ritma traucējumus jūt. Tas ir līdzīgi, kā lūkojoties uz kolibri: putni spārniņus vicina tik žigli, ka šķiet – nekustas.
Mirdzaritmija nebūtu liela nelaime, taču, ja sirdij ir mazas kabatiņas, tad intensīvā vibrācijā tikpat kā nekustas arī šīs kabatiņas. Tajās uzkrājas asinis, kas ar laiku veido trombu. Ja tas izkustas no savas vietas un nonāk asinsritē, ir liels insulta risks. Tā ir bīstamākā mirdzaritmijas komplikācija.
– Jo lielāks trombs, jo smagāks mirdzaritmijas izraisītais insults. Aritmija to palielina pieckārt! – uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kaspars Kupics. – Turklāt pacientiem, kuriem ir trombi un mirdzaritmija, biežāk rodas atmiņas traucējumi.

Ja kārojas svaigi spiestu apelsīnu sulu
Kuru citrusu sulu spiedi izvēlēties? Vai pirkt plastmasas vai metāla? Žurnāla "Praktiskais Latvietis" žurnāliste veic eksperimentu, visas citrusu sulas spiedes sadalot trīs kategorijās: plastmasas izstrādājumi par 10–15 eiro, vidējas klases plastmasas ierīces par 20–25 eiro un dārgās sulu spiedes ar metālisko spiešanas konusu par 45 un vairāk eiro.

Sātīgas, aromātiskas un gardas
Zupas sasilda gada aukstajos mēnešos, sniedz ilgstošu sāta sajūtu, satur vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, nodrošina organismu ar daļu vēlamā šķidruma daudzuma. Vēl viens pluss – zupu var pagatavot, tērējot samērā maz naudas.
Vārot virumu, uztura speciālisti iesaka lietot dārzeņus un garšaugus, kas satur antioksidantus, piemēram, burkānus, ķiplokus, sīpolus, spinātus, tomātus, brokoļus un papriku. Tāpat liela nozīme ir dārzeņos esošajiem vitamīniem un minerālvielām, jo tie stiprina organismu un palīdz cīnīties ar slimībām. Daži vitamīni nepieciešami, lai organisms varētu labāk absorbēt minerālvielas, piemēram, D vitamīns palīdz uzņemt kalciju, bet C vitamīns – dzelzi. Šie vitamīni ir īpaši svarīgi sievietēm, lai pretotos osteoporozei, kā arī novērstu dzelzs trūkumu organismā. Der ielāgot, ka D vitamīns ir piena un zivju zupās, bet C vitamīns – virumos, kuru sastāvā ir tomāti, spināti un paprika.