Testaments bez problēmām
Dzidra no Salaspils novada raksta: "Esmu nolēmusi uzrakstīt testamentu. Kādi nosacījumi jāievēro, lai vēlāk nerastos problēmas? Vai jādodas pie notāra, vai vajadzīgi liecinieki? Vai testamentu var apstrīdēt? Kas jauns par testamentiem tagad teikts likumos?"
Patlaban Civillikums nosaka, ka testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. Juriste Kristīne Krēsliņa apstiprina, ka pēdējā laikā arī testamentu sastādīšanas un apstrīdēšanas jautājumos ir vairākas pārmaiņas, piemēram, likums vairs neparedz iespēju sastādīt tā dēvēto privileģēto testamentu. Proti, agrāk, ja mantojuma atstājējam ārkārtas apstākļu dēļ nebija iespējams sagatavot rakstisku privātu vai publisku testamentu, viņam bija tiesības izteikt savu pēdējo gribu mutiski. Šāds testaments testatoram bija jāizsaka divu šim nolūkam pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.
Katru testamentu, kas neatbilst kādai likuma normai, var apstrīdēt tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki.
Dāvinājuma atsaukums
Kādos gadījumos dāvinājumu varētu atsaukt? – tas ir galvenais jautājums, kas uztrauc žurnāla lasītāju Ēriku no Liepājas. Civillikumā noteikts, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību atzīst rupjus apvainojumus vārdos vai darbos, dāvinātājam tīši nodarītu būtisku mantisku zaudējumu un viņa dzīvības apdraudējumu, kā arī atstāšanu bez palīdzības, ja bijis iespējams palīdzēt. Iepriekšēja atteikšanās no tiesībām atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nav spēkā, t.i., dāvinājuma līgumā nevar ietvert nosacījumu, ka tas ir neatsaucams.
Lai možs gars!
Mūsdienu steigas un stresa pilnajā laikā arvien vairāk novērtējam lauku pirts dziedinošo spēku. Tā vienmēr bijusi labākā slimību profilakses, relaksācijas un atveseļošanās vieta. Lai uzzinātu vairāk par pirts tradīcijām un rituāliem, "Praktiskā Latvieša" žurnālisti dodas pie Līgas un Aivara Griķiem uz Gulbenes novada Daukstu pagasta "Āriņiem". Nu jau vairākus gadus viņu "Pirtslietu darbnīcā" top koka ķipīši, bļodas, vanniņas un kubli, tiek sietas pirtsslotas un vāktas zāles, bez kā pirtī nevar iztikt.
Brīnums nekurienes vidū
Idejām jāļauj īstenoties – jo ātrāk, jo labāk, ir pārliecināta Irēna Koleda, kura novārtā pamestā Latgales nostūrī Kotleros izveidojusi savu karaļvalsti ar skaistu dārzu, vīna darītavu, degustāciju zāli. Katru gadu top kaut kas jauns, jo tikai tā var panākt, lai uz Kotleru ciema "Olnicām" brauktu arvien vairāk tūristu.
Pirms gadiem desmit ģimenes apstākļu dēļ viņa nolēma pamest ierasto, ērto dzīvi Jūrmalā. Tieši tas deva stimulu beidzot izlemt, ko dzīvē gribas paveikt, un Irēna atgriezās savā dzimtajā pusē Latgalē. Noskatīja mājas gandrīz iznīkušajā ciematā Kotleros un sāka darboties ar tādu vērienu, ka vietējiem no brīnumiem mutes palika vaļā. Vispirms iestādīja rudens avenes, augļu kokus un ogulājus un vienlaikus ķērās pie dārza veidošanas.
Karsts, silts, auksts? Termosā ieslodzītie
Veikalos ir samērā plaša ēdienu termosu izvēle – to uzbūve līdzīga dzērienu termosiem, tikai nedaudz platāki, ar mazām plastmasas kastītēm un bez tām. Termosi var būt arī kā mazi katliņi ar uzgriežamu vāciņu vai kā trīsdaļīgas bļodiņas. Dažiem modeļiem komplektā ir arī galda piederumi. Mēģināsim noskaidrot, cik ilgi ēdiens saglabājas silts, kā tas garšo pēc sešām stundām, pēc kāda laika ieteicams apēst līdzpaņemto.
Marinēti ķirbji bez etiķa
Ķirbis ir ideāla oga, jo istabas temperatūrā labi glabājas līdz pavasarim, galvenais – lai nav mitra telpa un strauja temperatūras maiņa. Lielu ķirbi grūti notiesāt pat daudzbērnu ģimenei, tāpēc vismaz pusi parasti iemarinē.
Šim nolūkam nemaz nav vajadzīgs etiķis, kas rada organismā skābu vidi un var bojāt nieres un kuņģa gļotādu (ar etiķi jāuzmanās tiem, kam jau ir kuņģa problēmas). Ķirbi var iemarinēt, izmantojot cidonijas, citronskābi, aličas, jāņogu un dzērveņu sulu un citas skābas ogas un sulas. Jo marināde skābāka, jo grūtāk tādā vidē izdzīvot mikroorganismiem, kas bojā produktus. Turklāt, jo skābāku marinādi izmantojam, jo konservi mazāk jākarsē, līdz ar to produktā labāk saglabājas bioloģiski aktīvās, vērtīgās vielas.
Sēne burkā
Par tējas sēnes labajām īpašībām ir daudz dzirdēts. Bet kā to ieaudzēt un kopt?
Farmācijas doktore un asociētā profesore Vija Eniņa skaidro, ka sēne ir simbiotisks organisms, kurā apvienojušās divas dažādas dzīvības formas – baktērijas (pārsvarā etiķskābās rūgšanas baktērijas) un rauga sēnes. Šis koporganisms vizuāli mazliet atgādina gan bekas cepuri (tāpēc, iespējams, sarunvalodā to dēvē par tējas sēni), gan medūzu. Virsējā kārta (apvalks), ko veido raugi, ir gluda un spīdīga, bet apakšējā daļa, ko veido etiķskābes baktērijas, ir gaišāka un ar stīdziņām jeb ūsiņām, kas pastiprina organisma līdzību ar medūzu. – Baktēriju un raugu kopumam dots latīniskais nosaukums medusa mycota jeb medūzas sēne. Taču patiesībā līdzība ar sēni ir attāla, – uzsver Vija Eniņa. – Etiķskābās rūgšanas baktērijas veido ļoti blīvas kolonijas, kuras sasaista gļotaina viela, kas ir polisaharīdi. Šodien zinātniekiem ir liela interese gan par sēņu, gan rauga polisaharīdiem, tos izmanto pretvēža preparāta izstrādē.
Farmācijas doktore stāsta, ka simbiotiskajam organismam patīk augt melnajā tējā. Lai baktērijas un sēnes varētu augt un attīstīties, vajadzīgs kofeīns, ko satur tēja. Kofeīna klātbūtnē šo organismu dzīvības norises ir straujākas, skaidro zinātniece un piebilst, ka t.s. tējas sēni var audzēt arī mūsu pašu zāļu tējās, taču process noritēs lēnāk un dzēriena garša būs nedaudz citāda.
