Meklējot taisnību Eiropas tiesā
Pēc taisnības uz Eiropu – šis teiciens ir bieži dzirdēts. V. Zālītis no Jūrmalas žurnālam "Praktiskais Latvietis" jautā: "Vai varu Eiropas tiesā pārsūdzēt apgabaltiesas spriedumu? Kādā valodā un kā pareizi jāraksta prasības pieteikums? Kāda ir Eiropas tiesas adrese?"
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts, tostarp Latvija, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
Šī tiesa izskata lietu vienīgi tad, ja ir izsmeltas visas jautājuma atrisināšanas iespējas attiecīgajā valstī. Tā darbojas saskaņā ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām un jautājumu izskata sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad ticis pieņemts pēdējais lēmums lietā. Ja tiesa konstatē Konvencijas vai tās protokolu pārkāpumu un ja attiecīgās valsts iekšējie tiesību akti paredz tikai daļēju šā pārkāpuma seku atlīdzināšanu, cietušajai pusei tiek piešķirta taisnīga kompensācija.
Kā atrisināt strīdus darbavietā
Bieži vien uzņēmumā starp darbiniekiem, kuri godprātīgi veic savus pienākumus, un darba devēju rodas sīki, bet svarīgi strīdi, piemēram, par nepiemērotiem darba apstākļiem, neizdevīgiem darba grafikiem u.tml. Vai tiešām par katru šādu strīdu jāiesniedz prasība tiesā?
Darba strīdu likumā teikts, ka individuāli darba tiesību strīdi uzņēmumā pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Taču var vienoties arī par darba strīdu komisijas izveidošanu, lai izšķirtu individuālus tiesību strīdus, par kuriem nav panākta vienošanās pārrunās starp abām pusēm.
Darba devējs un darbinieku pārstāvji var noteikt arī citu kārtību, kādā izšķir individuālus tiesību strīdus. Tāpat ikvienai strīda pusei ir iespēja vērsties tiesā, ja strīds netiek izšķirts pārrunās vai kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.
Mitruma aizpūšana
Siltinātās ēkas sāk piemeklēt jauna nelaime – sliktās gaisa apmaiņas dēļ telpās krājas mitrums, kas beidzas ar pelējumu un kaitējumu ne tikai īpašumam, bet arī iemītnieku veselībai. Par šo problēmu un tās vienkāršākajiem sadzīviskajiem risinājumiem jau stāstījām žurnāla iepriekšējā numurā publicētajā rakstā "Piena pakas efekts". Nupat būvniecības izstādē "Māja 2015" izdevās atklāt piedāvājumu, kas par saprātīgu cenu ļauj efektīvi novērst šo kaiti, turklāt nenodarot postījumus ne interjerā, ne ēkas fasādē.
Izdabāšana jauniem augiem
Svarīgākais laiks auga dzīvē ir starts – sēšana un piķēšana. Kā to labāk darīt, jautājam puķkopim Mārtiņam Malteniekam, kuram ir pamatīga pieredze pat pašu cimperlīgāko augu audzēšanā.
Viss sākas ar labu augsni. Substrātam ir sevišķi liela nozīme, jo īpaši sējeņiem un maziem, tikko izpiķētiem stādiņiem. Prāvākiem augiem substrāts arī nav mazsvarīgs, taču tie vieglāk tiks galā ar nepilnībām. Puķkopis Mārtiņš Maltenieks par labāko un drošāko uzskata Kaigu purva kūdru, konkrētai kultūrai izvēloties piemērotāko substrātu. Dažkārt vajadzīgās piedevas dārznieks pievieno pats, taču mazdārziņu saimniekiem viņš iesaka izvēlēties gatavu nepieciešamā smalkuma substrātu, kur visas barības vielas jau pievienotas.
Sauso kūdru kārtīgi aplaista iepriekšējā vakarā pirms stādīšanas. Izberot aizgaldiņā 250 litru kūdras, puķkopis substrātam uzlej trīs vai četras lejkannas ar 10 litriem ūdens. Ja kūdra sausāka, lej vairāk, it sevišķi vasarā. Pēc katras kannas kaudzi pārjauc, lai mitrums būtu vienmērīgs. To, vai mitruma gana, var pārbaudīt, substrātu stipri saspiežot dūrē. Pareizi būtu, ja starp pirkstiem parādītos mazliet valguma.
Soli pa solim Mārtiņš Maltenieks rāda un stāsta, kā pareizi piķēt dēstus.
Nelāgā jūras slimība
Mūsu orientēšanos apkārtējā pasaulē nosaka vairākas maņu sistēmas. Izprast apkārtni un saglabāt līdzsvaru palīdz iekšējās auss labirints, kurā atrodas vestibulārais jeb līdzsvara aparāts. Liela nozīme ir arī muskuļu tonusam un redzei, taču visu sarežģīto procesu koordinē galvas smadzenes. Dažiem jau kopš dzimšanas šī sistēma ir jutīgāka nekā citiem, tāpēc, griežoties karuselī vai šūpojoties jūras viļņos, kļūst nelaba dūša. Nelabums šūpolēs, karuseļos un satiksmes līdzekļos liek ierobežot ikdienas aktivitātes un justies neērti sabiedrībā. Taču galveno vaininieku – līdzsvara aparātu – iespējams trenēt un, kas zina, jau nākamajās Lieldienās šūpoties augstāk un ilgāk par visiem.
Iekšējās auss labirints darbojas kā signalizācijas sistēma, kas brīdina par šķietamām nekārtībām, piemēram, pārvietojoties pa augstu laipu, rodas iluzora apkārtnes uztvere un diskomforts, jo neesam ikdienišķos apstākļos. Atrodoties gaisā vai uz ūdens, kad zudis pamats zem kājām, līdzsvara aparāts var reaģēt, izraisot vājumu, reiboni un sliktu dūšu. Citkārt ir arī galvassāpes, sirds vājums, bālums un auksti sviedri.
Alerģijas savaldīšana
Laika apstākļi vēl ir mainīgi, bet šur tur jau zied alkšņi un lazdas. Tāpēc pavasaris daudziem sagādā ciešanas: asaro acis, ir kairinājums kaklā, iesnas, šķavas, klepus.
Eiropā ir aptuveni 50 ziedputekšņu alergēnu, un arvien biežāk alerģiska reakcija parādās cilvēkiem, kuri līdz šim bijuši no tās pasargāti, jo imunitāte ir novājināta. Diemžēl alerģiskas izpausmes var rasties jebkurā vecumā. Lai gan alerģija vairākumā gadījumu sākas bērnībā vai jaunībā, arvien biežāk tā pārsteidz pusmūža cilvēkus. Retums nav arī krustotā alerģija, kad paaugstināta jutība var būt pret vairākiem vienam alergēnam radniecīgiem augiem vai, piemēram, reakcija pret bērza ziedputekšņiem var pastiprināties spilgtā saulē un apkārtējās vides putekļos.
Maģisks rituāls
Olu krāsošana ir mazliet maģisks rituāls, kas atklāj gan tautas, gan katra atsevišķa cilvēka mākslas izjūtu, gaumi un talantu. Turklāt nekad nebūs divas vienādi krāsotas olas. Lieldienās pagāniskais latvietis cenšas ievērot vairākus rituālus. Sagaida saullēktu, jo tad notiek īpašs enerģijas apmaiņas process – ar dabu, Visumu, vienam ar otru; nomazgā muti strautā, lai neietu mazumā skaistums, veselība un lai modinātu radošo garu; ar pūpolu zariem maigi noper ģimenes locekļus, lai veselība iekšā, slimība ārā. Lieldienās būtiskas arī visas darbības saistībā ar auglības simbolu – olām. Tās krāso, ripina, dāvina, ar tām mainās, dod par šūpošanu, izmanto zīlēšanai un spēlēm. Ar tām sitas – kam stiprāka, tas ilgāk dzīvos un būs laimīgāks.
Mūsu senčiem nebija ķīmisko krāsu, tāpēc viņi olas krāsoja ar dabas materiāliem: sīpolu un alkšņu mizām, bērzu lapām, kumelītēm, mētrām, zaļām sūnām, rudzu zelmeni un vēl daudz ko citu. Tie, kam tuvs viss dabiskais, tā rīkojas arī šodien. Rakstā skaidrots viss par dabas materiāliem un krāsošanu ar tiem.
