Asistenta pakalpojumi
"Man jau astoņus gadus ir II invaliditātes grupa, un šogad to piešķīra uz mūžu. Pārvietojos ar kruķiem vai ratiņkrēslā, izmantoju arī asistenta pakalpojumus. Vai esmu tiesīga reizēm pārvietoties pati saviem spēkiem, un vai vietējie sociālie darbinieki tad man neatņems asistenta pakalpojumu? Vai asistentam maksā par 40 stundām mēnesī vai nedēļā? Ja kāds radinieks ar savu mašīnu mani nogādā, kur nepieciešams, vai saņemšu kompensāciju par transporta izdevumiem?" raksta Jadviga.
Tiesības saņemt asistenta pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kuru sniedz, ņemot vērā invaliditātes ekspertīzes rezultātus. Taču jāatceras, ka pakalpojuma pieprasītājam ir arī pienākums, piemēram, informēt dienestu par pārmaiņām, kas ietekmē piešķirtā pakalpojuma saturu un ilgumu. Asistenta pakalpojumu nodrošina tās pašvaldības sociālais dienests, kurā deklarēta invalīda dzīvesvieta. Dienestam rūpīgi jāizvērtē situācija un jālemj par izdevīgāko risinājumu, lai nodrošinātu invalīda vajadzības, mobilitāti un sabiedriskās aktivitātes. Dienests arī nosaka asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā) un ilgumu (vienu reizi, vienu mēnesi, vairākus mēnešus, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu). Nepieciešamības gadījumā, ja ir liels attālums, slikta satiksme vai citi objektīvi apstākļi, konkrētajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu var palielināt, taču nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.
Bērns slikti lasa. Vai otrgadnieks?
Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka skolēnu atstāt otru gadu tajā pašā klasē iespējams tikai izņēmuma un īpaši pamatotā gadījumā. Vispirms bērnam jāsniedz visi nepieciešamie atbalsta pasākumi, lai viņš varētu turpināt mācības nākamajā klasē. Lemjot skolai jāpamato, vai un kādā veidā vēl viens gads tajā pašā klasē uzlabos bērna sekmes. Vai traumējošā pieredze – jauns audzinātājs un klasesbiedri, apziņa par savu atpalicību, iespējamā vienaudžu apcelšana – būs mazāka nekā ieguvums, apgūstot vēlreiz to pašu programmu? Vai atstāšana uz otru gadu ir vienīgā iespēja, lai palīdzētu gūt labākas sekmes?
Īrisu varavīksne Stelpē
Augsto bārdaino īrisu bagātīgā krāsu daudzveidība ir vienreizēja! Staltā, majestātiskā auguma un elegantās ziedu formas dēļ gandrīz katrā dārzā var ieraudzīt vismaz pa kādam zaigojoša īrisa ceram. Vasaras vidus ir piemērotākais laiks to retināšanai un pārstādīšanai. Kā pareizi stādīt, kopt un izvēlēties savam dārzam piemērotāko šķirni, skaidro Stelpes pagasta piemājas saimniecības "Piņņi" saimniece, selekcionāre Ilga Viņķele. Audzētāja piebilst, ka puķumīļiem šos padomus nevajag uztvert kā īrisu audzēšanas ābeci, jo katrā dārzā situācija var būt atšķirīga.
Pērlīte pie pērlītes
Jau vairākus gadus pērļotas kaklarotas tamborē un rokassprādzes auž fotoaģentūras "f64 Photo News Agency" redaktore Anita Vaivode. Rotu darināšana viņai ļaujot aizmirst ikdienas rūpes un izbaudīt radošu prieku.
Anita atklāj, ka pati rotas nēsā reti, parasti – kad gribas saposties svētkiem vai ikdienā uzlabot garastāvokli. – Mani aizrauj dažādas rokdarbu metodes. Jo tās sarežģītākas, jo man lielāka interese un dzinulis izprast, kā to var izdarīt. Ir gandarījums un prieks, kad saproti, kā tas darbojas. Tad rotas top viegli un skaisti.
Kursus viņa nav apmeklējusi un informāciju par konkrēto rokdarbu metodi meklē internetā, kā arī žurnālos, bet pati izdomājusi, kā darināt pērļu rotas ar latviešu spēka zīmēm.
Burku aizvākotāji
Daudzi iebildīs, ka var jau nopirkt kvalitatīvus aizskrūvējamus vāciņus, tiem atbilstīgas burkas un ziemas krājumus likt šādos traukos. Bet tas nav lēti, jo īpaši tad, ja vajadzīgs lielāks daudzums trīslitru burku. Viena burka ar vītni maksā aptuveni 1,20 eiro. Ja pagrabā to ir desmitiem, tikai bez vītnes, nav motivācijas gādāt vēl. Izdevīgāk ir nopirkt labu vākotāju. Kuru? Noskaidrojam eksperimentējot!
Tikai basām kājām!
Lietū izmirkusi mīksta zālīte, mitra kūdra, stikla bumbiņas, vēss māls, silta grants un vēl sūnas, niedres, šķelda, čiekuri, oļi, laukakmeņi, smiltis. Cik kilometru, dienu un zemju būtu jānostaigā basām kājām, lai izjustu daudzveidīgos pieskārienus? Ja pēc šīm sajūtām dosieties uz kādu no speciāli iekārtotajām sajūtu takām, pietiks ar dažām stundām. Kas tajās notiek?
Kā tikt vaļā no kārpām
Kārpas bojā izskatu, rada sadzīviskas neērtības, un atsevišķās profesijās to iznīcināšanu var uzskatīt gandrīz vai par pienākumu. Neviens taču negribēs, ka viņu apkalpo viesmīle, kam uz rokām neglīti veidojumi. Kāpēc rodas kārpas, un kā ar tām cīnīties?
– Pacienti visus jaunveidojumus uz ādas mēdz aplami dēvēt par kārpām. Prātīgāk būtu nevis uzreiz ķerties pie ārstēšanas, bet parādīt speciālistam, lai pārliecinātos, vai tās patiešām ir kārpas, – iesaka "Veselības centra 4" Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Līga Jaceviča. – Reizēm pašdarbība var izrādīties bīstama, piemēram, līdzīgi izskatās arī ādas bazālo šūnu karcinoma. To apstrādājot ar kārpām paredzētiem skābju preparātiem, ļaundabīgais process var progresēt.
