Kur meklēt finansiālu palīdzību
"Pēc vīra nāves 2004. gadā adoptēju meitenīti. Tolaik man bija labs darbs un pienācīga alga. 2009. gadā darbavietu likvidēja, gandrīz gadu dzīvojām no bezdarbnieka pabalsta, bija arī uzkrājumi. Tagad pelnu 150 eiro mēnesī, un iztikt vairs nav iespējams. Pusaudzei ir daudz vajadzību un prasību. Vai iespējams tagad noformēt aizbildnību, kas būtu finansiāls glābiņš? Varbūt var palīdzēt Uzturlīdzekļu garantijas fonds? Kā man bērnu noskaņot iespējamajai dzīvei bērnunamā? Meitene par adopciju zina, tomēr ir pieradusi pie manis," vēstulē žurnālam "Praktiskais Latvietis" raksta Velta no Rēzeknes.
Kā jau minēts vēstulē, bērns ir adoptēts, tātad tiesa apstiprinājusi adopciju. Tas nozīmē, ka bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret jums, adoptētāju, un jūsu radiniekiem ir ieguvis laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās. Līdz ar adopciju bērnam izbeidzās gan radnieciskas attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem, viņu radiniekiem, gan ar tām saistītās personiskās, mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Bet ko darīt šajā situācijā? Atbilde un padoms žurnālā "Praktiskais Latvietis".
Kā akmens kaklā
Mareks no Madonas novada vēstulē izklāsta, kādu iemeslu dēļ vēlas šķirties no sievas, un jautā: "Vai tiešām šī sieviete man būs kā akmens kaklā visu mūžu? Kāpēc man viņa jāuztur? Man jau ir cita ģimene, kurā pēc četriem mēnešiem pasaulē nāks mazulītis. Tāpat negribu, lai šķirtā sieva paliek manā uzvārdā. Vai tas ir iespējams?"
Civillikuma 80. pants tik tiešām paredz, ka laulības šķiršanas gadījumā bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Taču likumā ir noteikti arī gadījumi, kad pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt. Piemēram, līdzekļi nav jānodrošina, ja pēc laulības šķiršanas pagājis tikpat ilgs laiks, cik ilgusi šķirtā laulība; bijušais laulātais devies jaunā laulībā; viņa ienākumi nodrošina uzturu, vai arī bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu, dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi. Ja bijušajam laulātajam nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs, viņam otrs nav jāuztur. Likumā ir minēti vēl citi svarīgi iemesli, kāpēc līdzekļi nav jānodrošina.
Pļavu vietā – baltalksnis
Palielinoties koksnes pieprasījumam, galvenokārt enerģētikā, kā arī attīstoties meža materiālu pārstrādes tehnoloģijām, pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš līdz šim pienācīgi nenovērtētā baltalkšņa izmantošanas iespējām.
– Baltalksnis ir samērā ātraudzīgs, ciršanas vecumu sasniedz jau 20–30 gados. Ja kokus audzē malkas ieguvei, pilnīgi pietiek ar 10–15 gadiem. Tomēr baltalksnis nav pirmā lieluma koks, tas nesasniedz tādas dimensijas kā, piemēram, priede vai egle. Visproduktīvākās baltalkšņu audzes veidojas Zemgales reģionā, auglīgās māla un smilšmāla vai mālsmilts augsnēs. Ilgāk par 30 gadiem šo koku sugu audzēt nav vērts, jo vēlāk pieaugums strauji samazinās, tos bojā trupes, kas samazina koksnes vērtību, – skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Arnis Gailis un piebilst: – Kas nes vairāk ieņēmumu – trīs baltalkšņu aprites vai viena egļu aprite –, pagaidām vēl pāragri spriest.
Lapu dārzenis fenhelis
Fenhelim ir vairākas varietātes. Parastais jeb ārstnieciskais fenhelis (to dēvē par aptiekas vai saldo dilli) ir sen pazīstams garšaugs un ārstniecības augs. Bumbuļfenheli (sauktu par dārzeņu, Florences vai itāļu fenheli) uzturā lieto līdzīgi citiem dārzeņiem. Ēdams ir viss augs, arī lielais, sulīgais sīpolveida bumbulis pie rozetes pamatnes, ko veido lapu kātu paresninātās daļas.
Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse skaidro: – Fenheļa dzimtene ir Āzijas dienvidu un austrumu daļa, bet ļoti labi tas aug arī Latvijā. Fenhelis ir daudzgadīgs augs, bet pie mums bumbuļfenheli audzē kā viengadīgu, bet aptiekas dilli – kā divgadīgu augu. Diemžēl pagaidām fenhelis nav pārāk iecienīts dārza augs, kaut gan patiesībā ir ļoti vērtīgs un veselīgs. Tas ir gaumes un ēšanas tradīciju jautājums.
Pēc izskata fenhelis atgādina dilles, bet smarža un garša ir pavisam citāda, līdzīga anīsam – salda, pikanta, ne katram patīk. Fenheļa sastāvā ir C vitamīns, karotīns un paaugstināts ēterisko eļļu daudzums.
Nodevīgais zilums
Reizēm pēc sasituma vai citas traumas vairāk nekā sāpes uztrauc zilums, it īpaši, ja tas radies labi pamanāmā ķermeņa vietā un gatavojamies svarīgam pasākumam. Kā ātrāk atbrīvoties no nodevīgā plankuma?
Asinsizplūdumus, hematomas jeb zilumus var iegūt, ne tikai sadzīvē sasitot, saspiežot vai kā citādi traumējot ādu, bet arī veicot medicīniskas vai kosmētiskas manipulācijas, piemēram, injekcijas.
Pārplīstot asinsvadam, asiņu šķidrā daļa izplūst apkārtējos audos. Vispirms cietusī vieta ir sārta, jo to ietekmē asiņu sastāvā esošais hemoglobīns. Aptuveni pēc dienas tā kļūst zilgana, jo hemoglobīns oksidējas. Kad limfocīti sāk likvidēt izplūdušo asiņu šūnas, laukums izskatās dzeltenīgi brūns vai zaļgans, līdz uzsūcas aptuveni divu nedēļu laikā. Ķermeņa augšdaļā, kur ir labāka apasiņošana, šis process notiek ātrāk nekā uz kājām. Katram laiks, kurā pazūd zilums, var mazliet atšķirties atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām.
Kompotēšanas gudrības
Kad saldētavā aptrūcies vietas, bet ogu krūmi un augļu koki vai lūst no pārbagātības, jāķeras pie kompotu gatavošanas. Kompoti ir viens no pievilcīgākajiem ziemas krājumu veidiem, jo nezūd ogu vai augļu krāsa un izskats. Tikai saldēšana pārspēj kompotus, jo tiek saglabāti arī vitamīni. Gatavojot kompotu, svarīgi ievērot četrus nosacījumus:
jāizmanto svaigi, nebojāti augļi vai ogas;
jāievēro maksimāla burku un vāciņu tīrība;
pareizi jāgatavo cukura sīrups;
precīzi jāievēro pasterizācijas temperatūra un ilgums.
3 interesantas receptes – bumbieru un plūmju kompots, saldo ķiršu un jāņogu kompots un ērkšķogas ar kabačiem.
