Īres maksa un īrnieka tiesības

"Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā lauku novadā. Vai mājas apsaimniekotājs drīkst vienpersoniski izlemt, kādus remontus veikt, neaprunājoties un neuzklausot iedzīvotāju domas? Vai īrniekam ir tiesības zināt, cik liels ir īres parāds visai mājai un tieši kuru dzīvokļu īrnieki ir vislielākie parādnieki? Vai katra daudzdzīvokļu māja drīkst ar saviem īres naudas līdzekļiem rīkoties, kā grib, – krāt naudu vai tērēt, kaut gan visām mājām ir viens apsaimniekotājs? Vai es drīkstu prasīt apsaimniekotājam, kur un kā izlietota visā gadā iekasētā dzīvojamās mājas īres nauda?" jautā Vilis no Grobiņas novada. 

Likums "Par dzīvojamo telpu īri" nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Savukārt apsaimniekošanas izdevumi sastāv no mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana) un normatīvajos aktos noteiktā nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai. Vairāk par īrnieku un apsaimniekotāju tiesībām un pienākumiem rakstā žurnālā "Praktiskais Latvietis".  

Atlīdzība par neveiksmīgu operāciju

Ludvigs no Valmieras redakcijai atrakstīja vēstuli, ka vēlas piedzīt kompensāciju par 2012. gadā veiktu operāciju, pēc kuras viņš kļuva par I grupas invalīdu.  "Vai pēc operācijas ir divu gadu noilgums?" viņš jautā. 

Pacientu tiesību likuma 16. pants paredz pacienta tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), ko ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, ja ārstniecība bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Tās ir vispārīgas tiesības, un likums neparedz konkrētus laika ierobežojumus atlīdzības saņemšanai (izņemot vispārējo civiltiesisko prasījumu 10 gadu noilgumu). Vairāk par situāciju – publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis". 

Enerģētiskie kārkli – par un pret

Domas par enerģētisko kārklu lietderību atšķiras. Vieni uzskata, ka kārklu šķelda kurināmajam nav īsti piemērota, turklāt, iestādot šo daudzgadīgo energokultūru meliorētā platībā, tā, tāpat kā bērzi, ar savu sakņu sistēmu var aizsprostot drenāžas caurules. Citi savukārt apgalvo, ka ātraudzīgajiem kārkliem ir daudzsološas perspektīvas nākotnē, jo arvien vairāk katlumāju sāk izmantot tieši šķeldu. 

Šķelda ir lēts un enerģētiski noderīgs materiāls apkures un koģenerācijas vajadzībām, turklāt ir atjaunojams energoresurss. Ilgstoši novārtā atstātas platības aizaug, dabiski apmežojas. Ierīkojot tajās kārklu plantācijas (pēc Zemkopības ministrijas definīcijas, tie ir īscirtmeta atvasāji enerģētiskās koksnes iegūšanai), zemes vērtību var paaugstināt un tas īpašniekam garantē nākotnes peļņu. Plantācijas mūžs ir vairāk nekā 20 gadu.

Zemenes dažādām gaumēm

Ir pēdējais laiks pasūtīt saldētos frigo zemeņu stādus. Ražas steidzināšanai tos var stādīt pavasarī apkurināmās siltumnīcās, bet vasarā – atklātā laukā vēlas ražas ieguvei. Augi sāk ražot aptuveni 60 dienas pēc izstādīšanas, bet nākamajos gados atklātā laukā tiem ogas ienākas tāpat kā tradicionāli audzētajiem.

Frigo zemenes ir stādi, kas novākti vēlu rudenī (novembrī, decembrī) pēc ziedpumpuru ieriešanās un uzglabāti aukstuma kamerās -1 oC temperatūrā līdz vajadzīgajam stādīšanas brīdim. Dēstus iegūst no mātesaugu stādījumiem specializētajās saimniecībās Nīderlandē, Polijā un citās valstīs. Kamerās augi uzkrāj nepieciešamo aukstuma stundu skaitu, tādēļ izstādīti sāk ziedēt jau diezgan drīz. Zemeņu audzētāji saldētos stādus parasti dēsta, lai pagarinātu ogu vākšanas laiku. Izmantojot tos, iespējams saplānot stādīšanas un novākšanas grafiku. 

Frigo zemeņu stādiem ir vairāki tipi. Par tiem stāsta SIA "Ogu aģentūra" vadītājs Sandijs Stendze.

Garšaugi etiķī, sviestā un ledū

Svaigi garšaugi un zaļumi bagātina ēdienu garšu un aromātu. Tos pievieno gatavošanas beigās tāpēc, ka, ilgāk gatavojot, karstums nomāc aromātu. Nozīme ir arī asam nazim, tos sasmalcinot. Ja griež ar asu nazi, nevis kapā, garšaugos saglabājas vairāk vitamīnu, aromātvielu un garšvielu. Vēl vērts ielāgot, ka svaigi garšaugi mērcēm piešķir noturīgāku aromātu un garšu, ja daļu sagriež, bet daļu sablendē. Un vēl lauru lapas nevajag atstāt gatavā ēdienā, jo tās, ilgstoši mirkstot šķidrumā, efektu pārvērš par defektu. Bet kā pagatavot aromātisku garšaugu etiķi, sviestu vai ledu? 

Acīm neredzamais, bet ticamais

Lai gan smīkņājam, ka šogad horoskops atkal paredz karjeras kāpumu vai gaidāms kārtējais mantojums, atkal un atkal izlasām kārtējo prognozi. Dzīvojam racionālā pasaulē, kur valda prāts un zinātne, bet kaut kas vedina noticēt arī zīlēšanai, horoskopiem, numeroloģijai, Taro kārtīm u.c. nākotnes paredzēšanas metodēm. Kāpēc domājam, ka mūsu liktenis ierakstīts debesīs un to saka priekšā dzimšanas datums vai kāršu kombinācija? Kā izskaidrot pārliecību par lietām, kam nav pierādījumu? 

Psihoterapeits Artūrs Utināns to dēvē par maģisko domāšanu vai māņticību. Lai to pierādītu, kāda pētījuma nolūkā vienas horoskopa zīmes apraksts tika aizstāts ar citu, bet 75% cilvēku, kas to izlasīja, atzina, ka visi apgalvojumi attiecas uz viņiem. Līdzīgi rezultāti saņemti citā pētījumā, kas paredzēja veikt DNS analīzes, lai pēc gēniem noteiktu raksturu. Vēlāk visi dalībnieki saņēma pilnīgi vienādu raksturojumu, taču katrs bija pārliecināts, ka gēnu metode rakstura noteikšanai bijusi ļoti precīza.

Tuksnesis intīmajā vietiņā

Sausums makstī var ne tikai apgrūtināt mīlas brīžus, bet sagādāt diskomfortu pat ikdienā. Kur pazudis intīmās vietiņas miklums, kā to atgūt?

Sievietes auglīgajā dzīves periodā maksts vidi ietekmē menstruālais cikls. Organisms katru mēnesi gatavojas grūtniecībai, tāpēc olnīcās nobriest folikuls. Tas augot producē estrogēnus, kas briedina dzemdes gļotādu, gatavojot vietu, kur ieligzdoties auglim. Vienlaikus hormoni rada labvēlīgu vidi, lai atvieglotu spermatozoīdu pārvietošanos, tāpēc šajā periodā vagīnā ir sevišķi daudz gļotu. Notiekot ovulācijai, olšūna izdalās mazajā iegurnī un vietā, kur bija folikuls, paliek dzeltenais ķermenis, kas ražo progesteronu. Cikla otrajā daļā šā hormona līmenis paaugstinās un biezina maksts gļotas. Ja grūtniecība neiestājas, hormonu daudzums samazinās un līdz asiņošanas sākumam maksts var kļūt mazliet sausāka, bet veselai sievietei tas ir normas robežās un parasti diskomfortu nerada.