Kad vērsties Satversmes tiesā 

"Tiesājos par īpašumu. Jau otrā tiesa manu prasību noraida un atkal to pamato ar pantu, kuru es uzskatu par netaisnīgu. Vai es tagad varu vērsties Satversmes tiesā? Kā tur tiek izskatītas lietas?" jautā Alberts no Daugavpils. 

Satversmes tiesas likums nosaka, ka šī tiesa izskata lietas par:

> likumu atbilstību Satversmei;

> Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz šādu līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

> citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

> citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu (izņemot administratīvos aktus) atbilstību likumam;

> tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu;

> nacionālo tiesību normu atbilstību noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā ir tiesības iesniegt pieteikumu lietas ierosināšanai par šiem likumā minētajiem gadījumiem, izņemot to, kas saistīts ar pašvaldības domes pieņemtā lēmuma apturēšanu.

Termiņi īpašuma arestam

"Esmu atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā, un manam īpašumam ir uzlikts arests, taču lietas izmeklēšana turpinās jau pusgadu. Cik ilgi drīkst arestēt īpašumu? Kādā likumā tas noteikts?" jautā Vladimirs Rīgā. 

Personas tiesību ierobežošanas termiņus pirmstiesas kriminālprocesā reglamentē Kriminālprocesa likuma 389. pants. Proti, no brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību (pret personu uzsākts kriminālprocess, persona aizturēta, turēta aizdomās vai apsūdzēta), vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu dažādos termiņos. Par to plašāk rakstā žurnālā "Praktiskais Latvietis". 

Cita pieeja gaļas lopu audzēšanā

Audzējot gaļas liellopus, jāņem vērā, ka nauda ienāks nevienmērīgi. Tāpēc racionālismam jābūt pirmajā vietā, saimniekam perfekti jāizdomā, kā tērēt katru eiro. Svaigas, labas idejas, ko pašpikot un īstenot savā saimniecībā, var Madonas novada Liezēres pagasta SIA "Vecmeiri", kur saimnieko Aija un Mārtiņš Turki.

Limuzīnas tīršķirnes bioloģisko saimniecību jaunie saimnieki izveidoja pirms pieciem gadiem. Pašlaik viņi apsaimnieko 330 ha nomātas zemes, kur lielāko platību aizņem dabiskās ganības un pļavas, ko izmanto siena un skābsiena ieguvei. Daļa zemes atstāta papuvē, jo saimniecībai jāiziet divu gadu pārejas periods, lai iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Liellopu audzēšana ģimenei ir galvenais ienākumu avots, patlaban 60 gaļas liellopu ganāmpulkā ir 30 govis, ko izmanto zīdīšanai.

Skaidrības labad jāpiebilst, ka lauksaimniecība nav abu profesija, turklāt viņi ir izbijuši rīdzinieki. Mārtiņš mācījies par vācu valodas tulku, bet Aija – par mārketinga speciālisti, visa pieredze lopkopībā smelta laika gaitā, mācoties no pašu kļūdām un arī piedaloties dažādos semināros. 

Labākās šķirnes audzēšanai uz plēves

Individuālā komersanta "Migl Dārzi" saimnieks Ilmārs Gulbis, kurš ir viens no lielākajiem zemeņu audzētājiem Kurzemē, savā saimniecībā Laidu pagastā 9 ha platībā audzē vairāk nekā desmit zemeņu komercšķirņu. Viņš pirms vairākiem gadiem pievērsies zemeņu audzēšanas tehnoloģiju ekonomiskās efektivitātes salīdzināšanai. Eksperimentējot un pētot šķirņu uzvedību, saimnieks pašlaik saimniecībā ieviesis dažādas tehnoloģijas – zemenes audzē, pirmkārt, uz paaugstinātām dobēm, kas nosegtas ar polietilēna plēvi, otrkārt, uz melnās agroplēves, kas noklāta vienlaidus no viena lauka gala līdz otram, treškārt, stādījumus mulčē ar salmiem, jo atsevišķas šķirnes nevar audzēt uz plēves. 

Palīdzību vajag meklēt dabā, nevis aptiekās

Tagad, kad uzglūn vīrusi un māc pavasara nespēks, pārņem nepārvarama vēlme kaut ko darīt imunitātes stiprināšanai un organisma spēcināšanai. Dziednieks un pirtnieks Ziedonis Kārkliņš iesaka atrast laiku un pašam parūpēties par sevi. Latviskā dzīvesstila piekritēji meklē palīdzību dabā, nevis aptiekās.

– Katru dienu der iziet līkumu pa dārzu vai mežu un salasīt sauju dažādu koku un krūmu pumpuru, – mudina dziednieks Ziedonis Kārkliņš. – Lazdas, liepas, bērza pumpurus var ēst atsevišķi, taču visiedarbīgākā ir to dažādība. Pumpurus vai nu notiesā tāpat, vai pievieno salātiem, zaļajiem kokteiļiem, tādējādi uzņemot vitamīnu un mikroelementu devu visai dienai.

Der pakošļāt priežu pumpurus, nedaudz ievu pumpuru. Sevišķi indīgu koku mums nav, mierina dziednieks. Izņēmums ir īve, meža ceriņš, segliņi.

Palīgs sliktai redzei

Iegriežoties optikas salonā, lai iegādātos brilles, apjūkam no plašā piedāvājuma klāsta. Tā kā vēlamies gan labi redzēt, gan ērti justies, gan glīti izskatīties, jāapsver visdažādākie varianti. Kā izvēlēties vispiemērotāko?  

Pirms briļļu iegādes jāizvērtē, vai tās nepieciešamas pastāvīgai nēsāšanai, lasīšanai, darbam ar datoru vai citam mērķim. Nereti recepti izraksta ārsts poliklīnikā, taču, lai atvieglotu vispiemērotāko briļļu izvēli, "Outlet Optika" optometriste Dace Drupa iesaka redzes pārbaudi uzticēt optometristam un iegādāties brilles tajā pašā  optikas veikalā, jo ir ļoti svarīgi izrakstīto recepti pielāgot savām vajadzībām.   

Visbiežāk par briļļu iegādi sākam domāt, kad sliktākā apgaismojumā vairs nevaram izlasīt sīku druku. Iespējams, tad jāgādā lasāmbrilles, kas paredzētas līdz 40 cm attālumam. Taču lasīšanai un darbam tuvumā  nepieciešams redzēt līdz pat izstieptu roku attālumam, tāpēc labāks variants ir uzlabotās lasāmbrilles, kuru lēcās iestrādāti divi optiskie stiprumi: lielāks lasīšanai 30–40 cm attālumā un vājāks, lai skatītos taisni rokas stiepiena attālumā, piemēram, uz datora ekrānu. Šādas brilles noderēs, arī iepērkoties veikalā un citās situācijās, kad jāraugās gan tuvāk, gan nedaudz tālāk.

Ja redze jāuzlabo gan tālumā, gan tuvumā, gan viduszonā vienlaikus, vērts lūkoties pēc progresīvajām brillēm. Kas tās tādas? 

Kaltētas cūku pupas

"Vīramāte padalījās ar kaltētām cūku pupām. Izvārīju, lai ēstu ar kefīru, kā to darām vasarā, bet tām ir bieza miza. Kā labāk sagatavot?" jautā Rita. 

Ja novāktas nevis zaļas, bet jau uz lauka nogatavojušās cūku pupas, tām patiešām ir ļoti bieza miza un sauss mīkstums. Prasmīgi sagatavojot, arī tās garšo labi. Vispirms pupas vismaz diennakti mērcē aukstā ūdenī. Pēc tam, ar nazi iegriežot sānos, viegli var noņemt mizu. Darbs, protams, prasa pacietību, kilogramu kaltētu un izmērcētu cūku pupu var iztīrīt aptuveni stundas laikā.