Parāds un galvotājs

Aina no Bauskas vēstulē žurnālam "Praktiskais Latvietis" raksta par galvotāja problēmām, kad banka prasa samaksāt 77 tūkstošus eiro, ko pirms  vairākiem gadiem aizņēmās viņa māsa. Galvotājs strādā, viņam ir mazs bērns, bet mašīnas un sava nekustamā īpašuma nav. Ko banka no viņa var piedzīt?

Ja parādu nevar piedzīt no kredīta ņēmēja, to piedzen no galvotāja, kurš tieši tāpat atbild par saistībām ar visu savu mantu. Ja ir viens izpildu raksts, no galvotāja algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var atskaitīt 30%, taču jāatstāj minimālā alga (šogad tie ir 370 eiro), kā arī 64,03 eiro liels valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts par katru nepilngadīgo bērnu, kurš kā apgādājamais ierakstīts algas nodokļa grāmatiņā.

Tiesu izpildītājam ir tiesības aprakstīt ne vien parādnieka (vai galvotāja) nekustamo īpašumu, bet arī kustamo mantu, kurai ir kāda vērtība, piemēram, datoru, audio un video tehniku, viedtelefonu utt., un pārdot to izsolē. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi šajā gadījumā iesaka divus risinājumus.

Kā pasargāt medu no atliekvielām

"Dzirdēju, ka kāds mēģinājums eksportēt medu beidzies bēdīgi. Vācijā vairākos Latvijas medus paraugos atrastas neatļautu vielu – amilāzes un antibiotiku – atliekvielas. Vai tās varētu nokļūt medū, arī dravniekam nezinot?" vaicā Jānis no Tukuma.

– Katrā valstī un reģionā medus ir citāds, arī prasības tā kvalitātei atšķiras. Latvijā, piemēram, lielākoties ir dažādu ziedu medus, katrā partijā atšķirīgs, – skaidro veterinārārste, Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte. Uz Vāciju eksportētais medus atbilda mūsu valstī noteiktajiem kvalitātes standartiem, medus paraugiem tie bija pat paaugstināti. Latvijas medus bioķīmiskajās analīzēs nav ietverta amilāžu (fermentu) noteikšana, taču Vācijā ir. Pircēji uzticas tikai savu laboratoriju veiktajām analīzēm un izvirza prasības. Piemēram, viņi pieļauj pesticīdu atliekvielas, kas raksturīgas rapšu medum. Diemžēl dažos Latvijas medus paraugos atrada ne tikai amilāzes, bet arī antibiotiku atliekvielas.

Raža nedrīkst iet postā!

Jau kādu laiku ķekavnieki Ginta un Māris Logini Latvijas tirgum piedāvā  arī savu artavu – aromātiskus un gardus tējas sīrupus, eliksīrus un 

konfelādes. Pirmie sekmīgie mēģinājumi pārstrādāt ābolu ražu ģimeni motivēja nopietnāk pievērsties mājražošanai. Pamudinājums pievērsties šim rūpalam bijis gluži prozaisks – Māris nav varējis pārdzīvot, ka piemājas dārzs ir pilns ar kritušiem āboliem, kas iet postā.

– Togad bija milzīga ābolu raža, ko nespējām patērēt. Reiz vīrs, vakarā pēc darba brizdams pa augļu klājienu uz mājām, šķendējās, ka ar tiem nekas netiek darīts. Vitamīniem un citām vērtīgām vielām bagātie āboli sapūst, kamēr daudzi veikalos pērk pārtikas produktus, kas pilni ar E vielām. Viņš apņēmās izdomāt, ko iesākt ar āboliem, – atceras Ginta un piebilst, ka vīrs ir ekopārtikas produktu piekritējs.

Mitras tapetes

Mitras sienas ir nopietnas nepatikšanas, kas sola lielākus vai mazākus izdevumus. Un tās nekļūs sausākas, iekams nebūs atklāts un novērsts 

cēlonis. Šīs ir tikai sekas, kas  parasti beidzas ar pelējumu, un to jau ir daudz grūtāk iznīdēt. Teorētiski iespējami divi varianti – vai nu ēkas konstrukcijas ir bojātas, vai arī mitrumu rada mājas ekspluatācijas apstākļi un iemītnieku sadzīves paradumi.

Pirmajā gadījumā ar kritisku skatienu vēlams apsekot jumtu, notekas,  meklēt plaisas sienās, pamatos un cauruļvados, otrajā – krasi palielināt gaisa apmaiņu telpās, netaupot kurināmo un nežēlojot siltumu, kas, vēdināšanas laikā ārā skriedams, līdzi aiznes arī mājokļa mitrumu.

 Lai siltumnīca ilgāk kalpotu

Ar kādu līdzekli jāapstrādā jaunas koka siltumnīcas karkass, lai tas nepūtu? Varbūt ar lineļļu?

SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" laboratorijas tehniskais vadītājs Edgars Bukšāns, atbildot uz šo jautājumu, noteikti neiesaka karkasu apstrādāt ar lineļļu. Siltumnīcas ir pakļautas visai ekstrēmiem ekspluatācijas apstākļiem – atklātai saulei, lielam mitrumam, straujām temperatūras svārstībām, un tas viss veicina melnās pelējuma sēnes attīstību. Lineļļa nepasargā konstrukciju no pelējuma sēnes. Ko darīt? Par to lasiet rakstu žurnālā "Praktiskais Latvietis". 

Nekontrolējamas kustības

Ar ko atšķiras parkinsonisms, Pārkinsona sindroms un Pārkinsona slimība? Kā Pārkinsona slimība iet kopā ar nemierīgo kāju sindromu, jo zāles ir gandrīz vienas un tās pašas?

Parkinsonismu (Pārkinsona vai parkinsonisma sindromu) ļoti bieži jauc ar Pārkinsona slimību. Sindroms izpaužas kā pamanāma trīce miera stāvoklī, mazkustība, stingums uz dažādu neirodeģeneratīvu slimību un patoloģiska stāvokļa fona asinsvadu, centrālās nervu sistēmas u.c. slimību gadījumā.

Savukārt Pārkinsona slimība ir lēni progresējoša hroniska neirodeģeneratīva saslimšana, kas saistīta ar smadzeņu struktūru patoloģiju, dopamīna samazināšanos tajās un pārmaiņām neironu jeb smadzeņu šūnu savstarpējas saziņas sistēmās. Slimība izraisa kustību traucējumus (tās kļūst gausas, neveiklas, patvaļīgas, lēnas vai ierobežotas), muskuļu stīvumu, nestabilitāti stāvot.