Attaisnotie izdevumi deklarācijās

No 1. marta jau var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2015. gadu. Lai saņemtu nodokļa atmaksu, tās var iesniegt par iepriekšējiem trim gadiem (2013., 2014., 2015. gadu) un vēl līdz šā gada 16. jūnijam var paspēt arī par 2012. gadu. Tiem, kuriem jāmaksā nodoklis no saimnieciskās darbības un citiem ienākumiem, deklarācija jāiesniedz līdz 1. jūnijam. 

Ko atmaksā? Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmajā daļā paredzēts, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamā ienākuma apjoma tiek atskaitīti dažādi maksātāja izdevumi. Žurnālā "Praktiskais Latvietis" izsmeļoša informācija par to, kam piemēro attaisnotos izdevumus. 

Partnerattiecības un kopdzīve

"Vai tiesa var atzīt manu civilsievu par ģimenes locekli? Esam kopā jau vairāk nekā piecus gadus, un tagad mums ir arī kopīgs bērns. Vēlos viņu kā ģimenes locekli pierakstīt pie sevis dzīvoklī, kuru īrēju," jautā Dzintars no Rīgas. 

Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9. pants nosaka, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas, kā arī pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi šajā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstiski informēts (atļauja nav jāprasa) izīrētājs. 

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstiski jāinformē izīrētājs. Šīs personas ir atzīstamas par īrnieka ģimenes locekļiem. 

Citas personas iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana. Taču šā likuma izpratnē citas personas nevar atzīt par īrnieka ģimenes locekļiem.

Žurnālā uzzināsiet, kā laulība un kopdzīve tiek reglamentēta Latvijā un Eiropā. 

Viens pats lidmašīnā

No cik gadiem bērns viens pats bez vecākiem drīkst lidot uz ārzemēm ar lidmašīnu, un kādi dokumenti vajadzīgi? Vai neradīsies sarežģījumi, ja ceļo mamma ar bērnu, un katram no viņiem ir dažādi uzvārdi? Kuros gadījumos un kam var dot pilnvaru, ja bērns dodas uz nometni ārzemēs? 

Uz šiem un citiem ar bērna ceļošanu saistītiem jautājumiem atbild juriste Kristīne Krēsliņa. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērns var šķērsot valsts robežu abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa, vai viņu pilnvarotas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns (tātad no septiņu gadu vecuma) drīkst šķērsot valsts robežu arī patstāvīgi ar abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa piekrišanu. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu" paredz, ka bērnam, šķērsojot robežu patstāvīgi, bez vecākiem (vienalga, vai tas notiek ar automašīnu, kuģi vai lidmašīnu), līdzi jābūt dažādiem dokumentiem. Kādiem? Par to publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis". 

Veidojam augļu koku vainagus

Lai augļu koki labi ražotu, to vainags jāveido. Kokus var apgriezt jau tagad, pirms aktīvas sulu cirkulācijas sākšanās. Pavasarī ir vieglāk ieraudzīt nepareizi augošos, noēnotos, aizlūzušos vai slimos zarus. Lielos ražojošos dārzos gan šo darbu mēdz atlikt uz maiju, jo ziemā visi spēki jāvelta augļu realizācijai.

– Vainagu veidošana ābelēm uz maza auguma potcelmiem ir diezgan sarežģīts, bet radošs darbs. Pareizi veidoti koki sāk agri un bagātīgi ražot, tiem visus augļus var viegli novākt. Pundurābeles iesaku veidot katru gadu un nedaudz. Ja nedara neko, vainags kļūst biezāks, tajā uzkrājas mitrums, kas kļūst par vārtiem infekcijām. Raža kilogramos gan ir tikpat liela, taču augļi vairs nav lieli un skaisti, – skaidro lauksaimniecības zinātņu doktors, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Augļu nams" valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis. 

Pundurkokus parasti audzē līdz 2,5 m, puspundurus – līdz 3–3,5 m augstumā. Jebkuru spēcīgu galotni, kas izaugusi pārāk gara, nozāģē līdz vajadzīgajā augstumā esošam lēzenam sānu zaram. To dara agri pavasarī un brūci apstrādā ar ziedi Lerāns. 

7 svarīgi jautājumi par piemiņas vietām

Līdz Lieldienām jāsakārto arī kapavietas. Ja laika apstākļi ļauj, mazgā pieminekļus, apmales vai pat no jauna iekārto piemiņas vietu. To darīt izdevīgi jau tagad, kad kapu ierīkotājiem mazāk darba.

– Piemiņas zīmēm populārākie ir Latvijas laukakmeņi, – stāsta kapavietu ierīkotājs Andris Šīmanis, kurš ar šo biznesu nodarbojas jau otrajā paaudzē. – Taču skaistus, lielus laukakmeņus arvien grūtāk atrast, dārga ir to transportēšana, turklāt apstrādē tam var atklāties kāda plaisa. Tāpēc kvalitatīvu granītu ieved arī no Zviedrijas, Somijas, Karēlijas. Īsti materiāli nevar maksāt lēti. – Viņš novērojis, ka cilvēki, veidojot kapavietu tuviniekiem, mēģina balansēt starp kvalitāti un cenu. Tomēr, lai piemiņas vieta būtu glīta ilgus gadus, pārlieku aizrauties ar naudas ekonomiju nedrīkst. 

Medaini smaržīgās alises

Jūrmalas lobulārijas (Lobularia maritima) dažkārt mēdz saukt par alisēm vai medenēm. Savvaļā tās aug saulainās nogāzēs gar Vidusjūras piekrasti. Ir viengadīgas, neliela auguma (sasniedz 10–20 cm augstumu), ar bagātīgi zarotu stumbru. Nelielajiem bāli violetajiem ziediem ir specifiska, stipra, medaina smarža.

Lobulārijas var viegli pavairot ar sēklām. Izsēj pavasarī, parasti maija sākumā, tieši dobē vai izstāda dēstus (tos sāk audzēt aprīlī). Augi ir izturīgi pavasara un rudens salnās. Nedrīkst sēt pārāk biezi, jo tad augi slikti ziedēs un tos bojās miltrasa. Dēsti jāizretina, lai būtu vismaz 10 cm, bet labāk 15–20 cm attālumā cits no cita. Blīvākos stādījumos puķes agrāk nozied. 

Bumbulītis krūtī

Ikviena sieviete uztraucas, sajūtot krūtīs sāpes vai sataustot bumbulīti. Bet varbūt nav nemaz tik ļauni? Sabiezējumi un smeldze parasti liecina nevis par vēzi, no kā baidāmies visvairāk, bet gan par mastopātiju. Vislabākais dakteris pret to ir klimakss, taču pašsajūtu iespējams uzlabot, kamēr tas nav pienācis.   

Mastopātija nav sveša gandrīz nevienai sievietei bioloģiski aktīvajā dzīves periodā. Tā nebūt nav pirmsvēža stadija, kā uzskatīja agrāk. Audzējs rodas pats no sevis – no kādas nepareizas šūnas. 

Mastopātija sagādā diskomfortu un sāpes, taču vēzis visbiežāk attīstās bez brīdinošām pazīmēm.

Kā skaidro ginekoloģe Vēsma Kažociņa, fibrozas jeb fibrocistiskas mastopātijas gadījumā, kā to dēvē ārsti, krūtīs ir piebrieduši saistaudi, kā arī cistas – sāpīgi, ar šķidrumu pildīti dziedzeri.