Sezonas darbinieki lauksaimniecībā

Daudziem lauksaimniekiem sezonas darbiem nepieciešami palīgi. Ja tādus izdodas atrast, ar viņiem jāslēdz darba līgumi, turklāt uz sezonā nodarbinātajiem attiecas tādi paši nosacījumi kā uz citiem darbiniekiem.

Atbilstīgi Darba likuma 28. panta pirmajai daļai darba devējs un darbinieki savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Proti, darbinieki uzņemas veikt konkrētu darbu, pakļaujoties noteiktai kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto algu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Ja rodas šaubas par nodarbināto veselību, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendenti veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņu piemērotību paredzētajam darbam.

Kas vēl jāzina sezonas darbiniekam un darba devējam? Par to publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis".

Lielai dravai mežā lētāk

Tiem, kuri šogad plāno vest bites ganībās uz mežu AS "Latvijas valsts meži" teritorijā, jāņem vērā, ka mainījusies kārtība un izcenojumi dravu izvietošanai.

Šogad ieviests jauns maksājums par šo pakalpojumu – 10 eiro par dravas vietas ierādīšanu neatkarīgi no stropu skaita (līdz šim, izvietojot bites mežā, par stropu vajadzēja maksāt 2 eiro). Tātad, ja vienuviet atrodas vairāk par pieciem stropiem, izmaksu ziņā ieguvējs ir biškopis.

Par dravas izvietošanu iepriekš jāsazinās ar vietējās mežsaimniecības vadītāju un jānoslēdz līgums. Mežniecībā izvērtēs, vai noskatītā vieta netraucē iedzīvotājiem uzturēties mežā vai veikt mežizstrādes un citus mežsaimnieciskos darbus.

Apdraudēta elektroapgāde

"Pēc jaunajiem noteikumiem privātmājām elektrības sadalietaise atrodas ārpus žoga. Taču tagad uzradušies huligāni, kas regulāri izslēdz elektrību, jo skapīši ir samērā vienkārši attaisāmi. Kā rīkoties? Elektrības piegādātāji iesaka vērsties pašvaldības policijā, bet tas ir bezjēdzīgi, jo pie rokas nevienu noķert nevar. Un kurš atbildēs, ja tiks nodarīti lielāki zaudējumi?" vēstulē redakcijai raksta Rinalds no Pierīgas.

AS "Sadales tīkls" speciālisti skaidro, ka brīva piekļuve elektroapgādes sadalnei, kurā atrodas ievadaizsardzības automātslēdzis un elektroenerģijas skaitītājs, ir nepieciešama ne vien uzņēmuma darbiniekiem, lai nodrošinātu elektroapgādes ekspluatāciju un novērstu bojājumus, bet arī klientiem elektroenerģijas skaitītāja rādījumu iegūšanai vai gadījumiem, kad objektā radusies bīstama situācija, piemēram, ugunsgrēks, un nepieciešams īpašumam atslēgt elektrības piegādi. Kā rīkoties, ja pie sadales skapja rosās huligāni? Atbilde žurnālā "Praktiskais Latvietis".

Briežu dārzs ātru peļņu nesola

Briežu dārzus parasti uzskata par ekskluzīvu un turīgu cilvēku nodarbi, lai gan nekur pasaulē ar dzīvnieku turēšanu vēl neviens nav kļuvis bagāts, īpaši jau apsaimniekojot ekstensīvos briežu dārzus.  SIA "Viesaki" saimnieki, diplomēti mežsaimniecības speciālisti Gunta Cunska un Agris Klimanovs briežkopību vērtē nevis kā netradicionālu saimniekošanu, bet gan kā hobijsaimniecību, kurā iegulda visus brīvos līdzekļus.

Briežu dārzs ierīkots bez bankas aizņēmumiem, pirms divdesmit gadiem (zemes reformas laikā) privatizējot nevienam nevajadzīgas platības. Saimnieki to pamazām veidojuši kā daļu no medību saimniecības. Sākumā tika apjozti 48 ha ar speciālu angļu ražojuma žogu, kam iekšpusē pieslēdza elektrisko ganu. Taču jau pirmajā nedēļā kļuva skaidrs, ka šāds nožogojums neder, jo savvaļas dzīvnieki, tostarp klaiņojoši suņi, tam viegli tika cauri vai lēca pāri. Patlaban viss briežu dārzs 500 ha platībā apjozts ar 2,5 m augstu sieta žogu, ko balsta koka un betona stabi.

Par citām šādas saimniekošanas niansēm uzzināsiet žurnālā publicētajā rakstā.

Skaistākā siltumnīca ciemā

Izdevniecības "Lauku Avīze" rīkotajā 2016. gada abonementu konkursā galvenā balva bija katra laucinieka sapnis – skaista dizaina polikarbonāta siltumnīca. Izlozē to laimēja žurnāla "Praktiskais Latvietis" abonente skolotāja Judīte Hmeļņicka no Krapes. Tagad viņas dārzā slejas lepna augu pils.

– Kad uzzināju, ka esmu laimējusi siltumnīcu, es nespēju noticēt, – atceras Judīte. Siltumnīca bijusi viņas sapnis un pirmā nepieciešamība, turklāt tik skaista!

Ģimene kopj paprāvu dārziņu, kur audzē gan dārzeņus, gan dažādas ogas. Pēc zemes pārmērīšanas sanācis tā, ka vecā plēves siltumnīca tagad atrodas uz svešas zemes.

Jaunā siltumnīca pilnībā būs Judītes valstība, jo vīra pārziņā ir lielākas zemes platības un smagākie darbi lopu kūtī.

Soli pa solim fotogrāfijās atainots, kā samontēt siltumnīcu, un doti speciālistu padomi.

Iejusties muižnieku godā

Vai vēlaties pagatavot ēdienus, kādus pirms vairāk nekā 200 gadiem cēla galdā muižkungiem Latvijā? Tas  ir iespējams! Mākslas akadēmijas pasniedzēja, animatore un talantīga kulināre Inga Prauliņa izdevusi savu pirmo pavārgrāmatu "Muižas zupas", jo vēlējusies paglābt no aizmirstības daudz vērtīgu, gadsimtos pārbaudītu ēdienu recepšu.

Pirms kāda laika Ingas draugiem bija laimējies no kāda veca vīra iegādāties 1796. gadā izdoto "Pavāru grāmatu muižas pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gardi vārīt". Šķirstot pirmo Vidzemē klajā laisto pavārgrāmatu latviešu valodā (precīzāk – pārkopētās nodaļas), viņa tajā atradusi ne vien izsmalcinātu, bet arī ikdienišķu, tomēr ne mazāk garšīgu ēdienu receptes, kas ir nepelnīti piemirstas un pazudušas no aprites.

– Zupas man ļoti garšo un patīk gatavot, tāpēc nolēmu pievērsties tām, kaut gan senajā pavārgrāmatā bija daudz gaļas, zivju un dārzeņu ēdienu recepšu, arī izklāstīts, kā gatavot uzkodas, desertus, kūkas un cepumus.

Pavārgrāmatā "Muižas zupas" Inga ievietojusi 60 receptes. Tās pārcēlusi no senās drukas mūsdienu latviešu valodā, mūsdienīgojusi arī ēdienu sastāvdaļas, piemēram, konkretizējusi produktu daudzumu, vajadzējis arī atšifrēt vairākus senvārdus.

Žurnālā "Praktiskais Latvietis" trīs auksto zupu receptes no muižas ēdienkartes.

Kad darbs vairs nesagādā prieku

Spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, trauksme, nervozitāte un miega traucējumi ir daļa no mūsdienu cilvēka ikdienas. Ilgstošā laikā šie faktori nevēlami ietekmē gan darba efektivitāti, gan veselību.

Psihoterapeits Artūrs Ancāns novērojis, ka XXI gadsimts cilvēku psihei nav labvēlīgs, tāpēc ir būtiski atšķirt, kad šo simptomu kopums kļūst par negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī fizisko ķermeni. Stress un psihoemocionālās labsajūtas trūkums pazemina imunitāti, izraisa biežu saaukstēšanos, galvas vai muguras sāpes, atviļņa slimību vai čūlu, sirds problēmas, asinsspiediena paaugstināšanos u.c.

Pārmērīgs stress darbā rodas, ja cilvēks jūt neatbilstību starp viņam izvirzītajām prasībām un iespējām tās izpildīt, nespēj kontrolēt veicamo pienākumu daudzumu, nesaņem kolēģu un priekšniecības atbalstu.