Nodevas par mantotu zemi

"Mantojumā saņēmu zemi 3380 kvadrātmetru platībā. Vai man jāmaksā valsts nodeva, un cik liela tā ir?" jautā Laila no Rīgas.

Zemesgrāmatu likuma 106. pants paredz, ka lietās par rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām jāmaksā kancelejas un valsts nodevas. To apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets. Publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis" ir nosauktas kancelejas nodevas konkrētās summas.

Valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250. Šā dokumenta 13. punktā ierakstīts, ka valsts nodevu par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem (sakarā ar notāra izsniegtu mantojuma apliecību), ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, maksā procentuāli no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

No valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas personas, kuras īpašuma tiesības iegūst sakarā ar notāra izsniegtu mantojuma apliecību, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām.

Kā padzīt laputis

Nepietiek tikai iestādīt, stādi arī jākopj, un vieni no uzmācīgākajiem kaitēkļiem ir laputis. Siltumnīcās sastopama galvenokārt persiku laputs (Myzus persicae). Visas laputu sugas ir polifāgas. Siltumnīcās tās vairojas uz pipariem, gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, kā arī uz puķēm. Ja zem seguma audzē dažādus augus, laputis apciemos tos visus.

Galvenais princips – nepieļaut kaitēkļu savairošanos, laikus atklāt un likvidēt pirmos invadētos augus, laputu perēkļus, iznīcināt nezāles siltumnīcās un ap tām, kā arī apstrādāt augus ar insekticīdiem. Laputu ierobežošanai siltumnīcās gurķiem, tomātiem, pipariem, kā arī krāšņumaugiem var lietot dažādus preparātus vai arī mēģināt ar kaitēkļiem tikt galā ar bioloģiskām metodēm.

Kā balta ziedu kupena

Lasītāja Līga no Madonas novada grib savā dārzā ieaudzēt Clematis, bet īsti nezina tā pareizo nosaukumu. "Zied bagātīgi un vakaros pasakaini smaržo, ļoti mazprasīgs un izturīgs," viņa apraksta augu.

Mežvīteņu audzēšanas speciālists, daiļdārznieks Aivars Irbe ir pārliecināts, ka šis augs ir Mandžūrijas mežvītenis (Clematis mandschurica). Savvaļā suga sastopama Korejā, Ziemeļķīnā, Mongolijā, kur sasniedz ap 2,5 m augstumu un ķeras pie apkārt augošajiem krūmiem. Tas ir ilggadīgs lakstaugs ar sīkiem, 2–4 cm diametra ziediem dzinumu galos un bāli dzeltenām putekšnīcām. Zied tiešām kā balta sniega kupena jūlija vidū, augusta sākumā. Mandžūrijas mežvīteņa ziedi smaržo. Aromāts jūtams vakaros, kad saule nav tik intensīva. Viņš dod padomus, kā mežvīteni ieaudzēt dārzā.

Keratozes bīstamā daba

Kaut gan bieži sūkstāmies, ka Latvijā pietrūkst saules gaismas, diemžēl tā izraisa bīstamas un pat dzīvību apdraudošas slimības, piemēram, plaši izplatīto saules jeb aktīnisko keratozi, kas mēdz pārvērsties plakanšūnu vēzī. Ja tā jau atklāta, vai iespējams nepieļaut šādu scenāriju?

Saules jeb aktīniskā keratoze ir ādas bojājumi ilgstoši saulei pakļautās ķermeņa vietās, ko izraisījis tās ultravioletais starojums. Kā stāsta "Derma Clinic Riga" rezidente dermatovenereloģijā Zane Stāmere, to iedala trīs stadijās. Parasti aktīnisko keratozi pamana tās otrajā stadijā, kad parādās sārts plankums, kas nepāriet vairākus mēnešus. Vispirms ir tikai viens bojāts laukums, bet vēlāk sarodas vairāki. Visbiežāk tie redzami saules skartajās vietās: uz sejas, kakla, dekoltē, ausīm, muguras un roku virspuses, kā arī uz skalpa vīriešiem ar noslieci uz plikpaurību.

Protams, audzējs neattīstās visiem, kuriem ir aktīniskā keratoze, tomēr ādas bojājumam piemīt tendence progresēt un kļūt ļaundabīgam. Ja imūnsistēma ir novājināta, dažkārt slimība progresē strauji, sevišķi tiem, kuri visu mūžu strādājuši saulē un kuriem saules keratoze skārusi vairākus ādas laukumus.

Vai aknām vajag ģenerāltīrīšanu?

Reklāmas apgalvo, ka aknas laiku pa laikam jātīra ar aptiekā nopērkamiem preparātiem. Patiesībā hepatoprotektori uzlabo aknu darbību un daļēji pasargā no toksisko vielu iedarbības, kas tām jāneitralizē.

Aknas ir blīvākais, tāpēc smagākais cilvēka iekšējais orgāns, kas pieaugušajiem sver apmēram 1,2–1,5 kg, bet kopā ar asinīm – pat divtik. Vienlaikus tas ir pacietīgs un maigs orgāns, kas atbild par dažādu vielu sašķelšanu, piedalās gremošanā, ražo tauku pārstrādāšanai nepieciešamo žulti, filtrē arī asinis, lai organismu atbrīvotu no kaitīgām vielām, kas tiek uzņemtas ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā. Diennakts laikā asinis caur aknām izplūst 300–400 reižu.

Aknu raitai darbībai kaitē alkohols, smēķēšana, pārmērības ēšanā un it īpaši trekni produkti, medikamenti, mazkustīgums, sadzīves ķīmija, darbs kaitīgos apstākļos un piesārņota vide – ūdens un gaiss. Par labu nenāk arī stingras mazkaloriju diētas, kas izraisa strauju svara zudumu vai biežas tā svārstības.

Kā uzlabot aknu veselību? Par to publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis".