Bērns un drošs internets

Mūsdienu tehnoloģijas, tostarp internets, palīdz mums atrast informāciju, iegūt jaunas zināšanas vai sazināties ar radiem, draugiem, paziņām, bet rada arī bīstamas situācijas. Bieži vien tādās nonāk nepilngadīgie. Kā viņus pasargāt?

Latvijas Interneta asociācijas Drošāka interneta centra "Net-Safe Latvia" vadītāja Maija Katkovska un tiesu psiholoģijas eksperte, psiholoģijas doktore Dace Landmane savā praksē nereti saskārušās ar nepatīkamiem gadījumiem. Interneta piedāvājumi īpaši vilina nepilngadīgos, taču šajā vidē viņi viens otru arī pazemo, apsaukā, sūta dažādas izķēmotas fotogrāfijas, iepazīstas ar svešiniekiem, kuri viņiem nodara pāri.

Vecākiem laiku pa laikam jāatgādina bērniem, ka visa informācija, kas parādās internetā, ir publiska un pieejama arī citiem, tostarp gluži svešiem cilvēkiem. Nepilngadīgais, neko ļaunu nedomādams, piemēram, tur ieliek savu fotogrāfiju, bet kāds svešinieks pēc tās var atrast pat viņa dzīvesvietas adresi. Arī mirkļbirkas vai tēmturi (atslēgas vārdi, pēc kuriem var atlasīt nepieciešamo informāciju) ir bīstami. Kā novērst interneta apdraudējumu?

Lielais remonts akai

"Lauku sētā akai sabrukuši koka grodi, tāpēc tā jāatjauno. Iegādājāmies cementu, bet nezinām, vai likt vecajā vietā vai meklēt rīkstnieku un rakt jaunu. Kā akas jākopj?" jautā Krūmiņu ģimene no Sējas novada.

– Ja ūdens akā kļuvis negaršīgs, tas liecina, ka savairojušās baktērijas. Taču vecas koka akas tīrīšana ir bīstama lieta, turklāt ja ūdens līmenis kļuvis pavisam zems, tīrīšana varbūt ir nokavēta, – skaidro aku rakšanas un tīrīšanas meistars Dzintars Štrauss no Saldus.

Koka grodu aka jātīra katru otro gadu, jo šis materiāls pamazām pūst un ūdens kļūst negaršīgs.

Grodus liek no apakšas, un ar laiku zeme ap tiem kļūst nestabila. Tāpēc akas ar koka grodiem ir visbīstamākās. Neviens nevar garantēt, kādā stāvoklī tās ir, cik stipri ar mitrumu piesūkusies augsne ap koka balstiem. Meistars atzīst, ka šādā akā pats nekāptu ne par kādu naudu, jo, pat pakustinot vienu dēlīti, var rasties nogruvums. Ja akas vietu vēlas saglabāt, koka grodus viņš iesaka nomainīt pret mazāka diametra betona grodiem. – Taču būs problemātiski ap tiem noblietēt grunti, atlikušās koka daļas var pūt un bojāt ūdens kvalitāti. Ja akas ūdens vajadzīgs dārza laistīšanai, to var darīt, bet lietošanai uzturā nederēs, – secina meistars. Ķēpāties ar koka aku nav arī finansiāli izdevīgi, jo veco grodu demontāža un jaunu ielikšana maksās tik daudz, ka labāk par šo naudu izrakt divas jaunas akas. Pareizākais lēmums – aizbērt.

Atpūtini acis!

Ja nepieciešams paveikt kādu darbu, nereti strādājam bez atelpas, nedomājot par savu un acu labsajūtu. Vai tiesa, ka darbs ar datoru bojā redzi? Kā acis vislabāk atpūtināt?

Koncentrējoties darbam tuvumā, acu muskuļi ir sasprindzināti un acis retāk mirkšķinām, tāpēc tās kļūst sausas un nogurst. Taču nogurdina nevis konkrēts darbs, bet pārāk ilgs laiks, ko tam veltām bez pārtraukuma. Svarīgs ir arī attālums līdz datoram. Skatoties monitorā, kas atrodas 40–70 centimetru attālumā, slodze redzei ir mazāka, nekā, piemēram, adot, izšujot vai darbojoties ar viedtālruni, ko turam acīm krietni tuvāk (pat 20–25 cm attālumā). Lai uzlabotu komfortu strādājot vai nododoties hobijam, jārūpējas par acīm labvēlīgu vidi.

Ilgi kārotā vannasistaba

Vannasistabas remonts ir viens no dārgākajiem visā mājoklī, un saņemties šim solim nebūt nav viegli. Bet, ja ir nolemts darīt, tad, protams, pamatīgi, lai pēc tam būtu prieks un miers ilgam laikam.

Jebkura darba panākuma atslēga ir plāns, tāpēc svarīgi paredzēt arī remontdarbu ilgumu. Atkarībā no telpas platības un darba apjoma to vislabāk zinās pats meistars. Vannasistabas remontam parasti nepieciešamas 2–3 nedēļas. Par normu tiek uzskatīta 1–2 dienu nobīde no iepriekš plānotā grafika.

Noteikti jāņem vērā telpas platība, komunikāciju, plauktu un skapīšu izvietojums, jo daudz ko no tā nevarēs pārvietot citur. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās ir pastāvīgas ūdens pieslēgumu vietas, stāvvads.

Ja mājoklī tiek plānots visu telpu remonts, meistari iesaka sākt tieši ar vannasistabu, jo tā prasa visvairāk laika, kā arī rada vislielākos netīrumus mājās. Prāvākā daļa putekļu un būvgružu (vecās flīzes, santehnika) būs no vannasistabas, tāpēc nav vērts sākt remontu citās telpās un tad censties glābt tās no vannasistabas putekļiem.

Tāpat kā nepieciešams savs frizieris, jābūt arī savam meistaram, kuram var uzticēties.

Savvaļas spināti balandas

Balandas, ko citviet pasaulē dēvē par savvaļas spinātiem, uzturā izmanto kopš senatnes, bet laika gaitā šis augs izzudis no ēdienkartes un pārtapis par viegli izravējamu nezāli. Taču būtu vērtīgi to iekļaut ikdienas uzturā, jo balandās ir vairāk vitamīnu nekā spinātos.

Visbiežāk dārzos un ceļmalās var atrast divu veidu balandas. Populāra ir baltā balanda (Chenopodium album), kam ir izteikti biezas, gaļīgas un sulīgas lapiņas ar miltainu, baltu apsarmi apakšpusē. Zilganā balanda (Chenopodium glaucum) no uzturviedokļa nav tik vērtīga, lai gan arī tajā ir gana daudz vitamīnu. Lapiņas ir sīkākas, garenākas, virspuse ir zaļa, nedaudz spīdīgāka un ar nelielu apsarmi apakšpusē. Abām balandām lapiņas un ziedi ir ēdami.

Jaunās lapiņas var pievienot skābeņu un aukstajai zupai, nelielā daudzumā visiem zaļajiem salātiem. Sulīgajam zaļumam ir saldena, spinātiem līdzīga garša. Lapiņās ir daudz A un C vitamīna, kā arī kalcijs, fosfors un dzelzs. Ziedošu balandu augšējās daļas var izvārīt un ēst ar sviestu tāpat kā brokoļus.

Balandu lapas var izkaltēt, samalt un pievienot miltiem, cepot maizīti. Tas ievērojami palielina produkta uzturvērtību un uzlabo garšu. Tāpat šādu pulverīti ziemā var piebērt mērcēm, zupām un sautējumiem.

No balandām var pagatavot daudz interesantu ēdienu. Žurnālā "Praktiskais Latvietis" atradīsiet 4 receptes.