Dāvana sievai un iespējamais atteikums

"Gribu noslēgt dāvinājuma līgumu ar sievu, lai viņa pēc tam varētu paņemt bankā kredītu. Kas man jāievēro? Kādi dāvinājumi vispār iespējami? Vai varēšu atteikties no dāvinājuma, ja vēlāk pārdomāšu?" jautā Jānis no Talsu novada.

Civillikuma 1912. pantā teikts, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvināt var katra rīcībspējīga persona, un arī dāvanu iegūt var katrs. Lai dāvinājums būtu spēkā, tas gan jādāvina, gan, kā teikts likumā, apdāvinātajam, viņa vietniekam, pilnvarotajai personai, likumiskajam pārstāvim, aizbildnim vai aizgādnim ar pateicību jāpieņem.

Jāatceras, ka dāvināt var ne tikai īpašumu, bet arī lietu tiesības, prasījumu tiesību bezatlīdzības cesiju (nodošanu), apdāvinātā  atsvabināšanu no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešajām personām, atteikšanos no kādas tiesības apdāvinātajam par labu, kā arī dāvinātāja lietu bezmaksas pārziņu.

Līdz zoss cepetim – seši mēneši

TAMĀRAI un VALERIJAM RAZUVAJEVIEM, kuri saimnieko Iecavas novada "Kalna Strautiņos", ir lielākais pīļu un zosu ganāmpulks Latvijā. Rosīgie saimnieki uz jauno mājvietu pārcēlušies tikai pagājušā gada pavasarī, bet jau paguvuši daudz izdarīt – izrakuši dīķi, uzcēluši kūti. Pašlaik ganāmpulkā ir aptuveni 3000 putnu: pīles, zosis, dējējvistas, broileri, pērļu vistas, tītari.

Lai apgādātu saimniecību ar nepieciešamo putnu skaitu, daļa mazuļu ir pirkti, bet vairāk nekā puse pašu inkubatoros izperēti. Pašlaik te audzē franču baltās un Holmogoras gaļas šķirnes zosis, no kurām 70 dienās var iegūt ap 3,5 kg smagu kautķermeni.

– Mums gan pircēji vienmēr pasūta lielākas, treknākas zosis, tāpēc tās nobarojam sešus mēnešus, palielinot svaru līdz 5–6 kilogramiem, – stāsta iecavniece. – Abu šķirņu putni ātri pieņemas svarā, vienīgi pelēcītes Holmogoras zosis ir izturīgākas pret slimībām, kustīgie putnēni jau trešajā dzīves dienā grib ganīties laukā. Ar franču šķirnes zosīm lielāka ņemšanās – līdz mēneša vecumam zoslēni jāuzpasē tāpat kā broileru cālīši, citādi daudzi iet bojā. Tie var ciest no aukstuma, mitruma, caurvēja. Savukārt priekšrocība ir tā, ka pēc plūkšanas uz balto zosu ķermeņa tikpat kā nepaliek spalvu celmi un liemeņi labi izskatās. Vasarā zosu gaļu pie mums pērk retāk, tomēr arvien turam rezervē pieaugušus putnus, lai varam nokaut jebkurā brīdī, ja ir pasūtījums. Aktīvākā tirdzniecība sākas pirms Mārtiņiem un Ziemassvētkiem.

Retumi akmeņdārzam

Lai akmeņdārza augiem sarūpētu tīkamu dzīvesvietu, jānodrošina pietiekami auglīga augsne, laba drenāža un vēlamais apgaismojums. Jāatbrīvojas arī no daudzgadīgo nezāļu saknēm, jo zemā auguma dēļ iestādītie augi nespēs konkurēt ar spēcīgi augošajām nezālēm. Akmeņdārzs vienmēr būs skaists, ja to izravēs reizi 1–2 nedēļās.

Jau vairāk nekā piecdesmit gadu akmeņdārza augus kolekcionē talsenieks, Prāgas akmeņdārzu audzētāju biedrības biedrs Uldis Jēkabsons. Viņš arvien iepazīst un izvērtē reti sastopamu, no ārzemēm atceļojušu augu prasības. No plašās kolekcijas audzētājs žurnāla "Praktiskais Latvietis" lasītājiem iesaka  deviņus skaistus un vērtīgus košumaugus ar pietiekami ilgu mūžu un dekorativitāti.

Puķu smukums no Tukuma

Šis ir brīdis, kad vasaras puķes ir pašā plaukumā. – Taču, jo krāšņāks augs, jo vairāk rūpju jāvelta. Lai ziediem pietiktu spēka, regulāri jālaista, jāmēslo, jāpārstāda, ja pods kļuvis par mazu, – skaidro puķkope INTA MORICA-RUDZĀTE no Tukuma. Puķes ir viņas darbs, vaļasprieks un dzīvesveids. Ik pārdienu Inta savas skaistules ved uz Tukuma tirgu. Stādu audzētāja vislabāk zina, kas patīk cilvēkiem, kuras puķes un krāsas aktuālas, kādi jautājumi rodas par stādu kopšanu.

Skaistuma un izturības ziņā Inta Morica-Rudzāte par dārza karalienēm uzskata begonijas – gan dobēs, gan balkonu kastēs, gan iekarināmajos traukos. Jo īpaši izturīgas ir nokarenās begonijas ar smalkajiem ziediem, kas tagad kļuvušas par modes puķēm. Tās bagātīgi un ilgi zied. Pārbaudīta vērtība ir arī pelargonijas.

Alerģija pret sauli

"Agrāk, uzturoties saulē, nātrene uz ādas radās dienvidu zemēs, bet šogad ir tepat Latvijā. Izmantoju aizsargkrēmu ar SPF 30, taču tas nepalīdz. Izsitumi saglabājas aptuveni trīs dienas. Vai saules alerģiju iespējams novērst? " jautā Ieva.

Saules nātrene ir alerģiska ādas reakcija bez citām organisma izpausmēm. Lielāks risks iedzīvoties šajā problēmā pastāv tiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju.

Saules alerģija ietver plašu reakciju spektru: apdegumus, iedzimtas slimības, piemēram, porfīriju, dažādus gaismas provocētus izsitumus, medikamentu izraisītu jutību pret sauli, nātreni un vēl citas izpausmes.

Saules nātrene var attīstīties jebkurā dzīves periodā un, visticamāk, izpaudīsies, arī apmeklējot solāriju, kaut gan tajā ir atšķirīgs ultravioletais starojums.

Kā stāsta "Derma Clinic Riga" rezidente dermatoveneroloģijā Zane Stāmere, imūnsistēmas reakciju uz ultravioleto starojumu visbiežāk novēro vasaras sākumā. Saules nātrene parasti ir hroniska, taču nevajadzētu domāt, ka turpmāk vairs nekad nevarēs uzturēties saulē, – reizēm tā pati pēkšņi atkāpjas.

Nereti alerģiska reakcija rodas dienvidu zemēs, kur saules intensitāte ir daudz spēcīgāka un ultravioletā starojuma indekss augstāks nekā Latvijā.