Planētas noslēpumi

Alla Pugačova: stulbā primadonna – tā krievu dziedātāja raksturojusi pati sevi.

 

Musolīni un Klareta: mazliet pašķērms, bet tomēr visnotaļ cilvēcisks savstarpējo attiecību stāsts ar skumji vardarbīgu gala iznākumu.

 

Cilvēks un viņa smiekli: cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas apzināti smejas.

 

PSKP CK slepkavību nodaļa: tagad ir oficiāli un ar dokumentiem pierādīts, ka savulaik padomju kompartijas augšgalā pieņēma lēmumus par konkrētu peronu fizisku likvidēšanu visā pasaulē, un šo lēmumu izpildei bija izveidota īpaša slepkavību nodaļa.

 

Daba neiebilst nemirstības idejai: zinātnieki konstatē, ka ideja par mūžīgu dzīvošanu nav pretrunā ar dabas procesiem, gluži otrādi – tāda pat ir paredzēta.

 

Zinātne un izpratne par dvēseli: jaunākās atziņas pauž, ka tas, ko mēs uzskatām par "šeit un tagad", visu šo pasauli, patiesībā ir tikai viens materiālais līmenis, kuru vispār esam spējīgi apjēgt.

 

Spokus var radīt apzināti: cilvēku domas rada īpašu elektromagnētisko starojumu, kas pasaules telpā izplata savdabīgas hologrammas, kuras savukārt vēlāk mēdz parādīties gluži kā spoki.

 

Filosofu akmens: kopš vissenākajiem laikiem cilvēki urķīgi meklējuši tā dēvēto universālo līdzekli "pret visu", ko viduslaikos dēvēja par filosofu akmeni, un, lai arī tas joprojām tā arī nav atrasts, tomēr visi ir pārliecināti, ka tādam jābūt.

 

Teorijas par dzīvības izcelšanos: mūsu pasaules vislielākais noslēpums un mīkla ir dzīvība, un saistībā ar to ir gūzma dažādu teoriju, no kurām neviena nešķiet pilnībā neiespējama.

 

Sicīlijas ģēnijs: jaunais itāļu fizikas un matemātikas ģēnijs Etore Majorans, iespējams, ir licis pamatus visai mūsdienu zinātnei, taču dīvaini, ka pats par labāku uzskatīja noslēpumaini pazušanu no šīs pasaules jau jaunībā.

 

Nāve un apbedīšanas tradīcijas: pasaulē joprojām ir daudz dažādu aizgājēju apbedīšanas tradīciju, no kurām liela daļa spēj arī pamatīgi šokēt.

 

Lenija Rīfenštāle: aktrise un kinorežisore, fotogrāfe un nirēja, fašistiskās Vācijas galveno līderu draugaļa un viņu gaitu fiksētāja, vienlaikus arī dokumentālā kino kanonu pamatlicēja, simpātiska vīriešu galvu grozītāja, kura cita starpā nodzīvoja vairāk par 100 gadiem.

 

Kino pārceļas uz muzeju: meklējot ceļus, kā pievilināt iespējami lielāku skatītāju skaitu, kino taisītāji dažkārt par mākslu uzdod visnotaļ reālas ainas, tostarp arī filmējot īstos, pasaulē vispazīstamākajos muzejos.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+