Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūlijs, 2013
Drukāt

Izdos apjomīgu grāmatu par latviešu strēlnieku cīņām un dzīvi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ceturtdien, 1.augustā, klajā nāks apjomīga grāmata “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, kas stāsta par latviešu strēlnieku cīņām un dzīvi, aģentūru LETA informēja apgāda “Zelta grauds” galvenais redaktors Artis Ērglis.

Grāmatā apkopota informācija par latviešu strēlnieku cīņām un gaitām gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Krievijas Pilsoņu kara frontēs.

Citas grāmatas nodaļas vēsta par strēlnieku medicīnisko aprūpi, par strēlniekiem – rakstniekiem, māksliniekiem, aktieriem un sportistiem. Grāmatas galvenais stāsts ir par strēlnieku spēju cīnīties par savu zemi un spēju saglabāt savu cilvēciskumu un latvisko dzīvesziņu arī visnežēlīgākajos apstākļos.

Grāmatas pēdējā nodaļa vēsta par strēlnieku piemiņas saglabāšanu.

Grāmatas teksts pieejams arī angļu valodā nodaļā “Rally under Latvian Flags!”.

Izdevumā apkopoti vairāk nekā 1600 fotoattēlu, reprodukciju un dokumentu no daudzu muzeju un arī privātām kolekcijām, doti personvārdu, vietvārdu un strēlnieku daļu rādītāji. Grāmatai pievienoti arī divi audiodiski. Pirmajā dzirdamas 80.gadu sākumā ierakstītās latviešu strēlnieku intervijas, bet otrajā – strēlnieku dziesmu izlase, ko iedziedājusi vīru kopa “Vilki”.

Grāmatu “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” laidusi klajā vīru kopa “Vilki” sadarbībā ar apgādu “Zelta grauds”. Grāmatas tekstu autori Valdis Bērziņš, Ilze Krigere, Ilgonis Bērsons, Raimonds Briedis, Edvarda Šmite, Māris Visendorfs un Rita Apine. Grāmatas mākslinieki ir Valdis Villerušs un Vilnis Lapiņš.

Pateicoties daudzu uzņēmumu un privātpersonu finansiālajam atbalstam, 1200 grāmatas eksemplāru bez maksas nonāks visu Latvijas augstskolu un skolu bibliotēkās.

Grāmatas prezentācija notiks 1.augustā plkst.14 Latvijas Kara muzejā.

Pēc gada tiks pieminēta Pirmā pasaules kara simtgade, pēc diviem gadiem tiks pieminēta pirmo nacionālo bruņoto formējumu – latviešu strēlnieku – izveides simtā gadskārta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+