Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. novembris, 2013
Drukāt

Izdota grāmata par latviešu izcelsmes kulta režisoru Teuvo Tulio

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Teuvo Tulio

Par Latvijā dzimušā somu kinorežisora Teuvo Tulio dzīvi izdota grāmata ”Fedja.Teodors.Tulio”, ko sastādījusi kinorežisore Kristīne Želve, dokumentālās filmas ”Fedja” (2012) veidotāja.

Grāmatu izdevis apgāds ”Mansards” sērijā ”Kino Rakstu bibliotēka”, portālu LA.lv infomēja apgāda pārstāvji.

T. Tulio dzimis vilcienā no Rīgas uz Pēterburgu, pirmos desmit dzīves gadus pavadījis Latgalē, kur saukts par Fedju, desmit gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Helsinkos pie mātes, kur kopš padsmitnieka gadiem sācis filmēties mēmajās filmās, vēlāk pievērsies kinorežijai. Tulio visaktīvāk strādājis 20. gadsimta 30.-50. gados, režisējis 16 aktierfilmas, galvenokārt jutekliskas un krāšņas melodrāmas.

”Pēc pēdējās filmas ”Sensuela” (1972), kuru cenzūra pamatīgi sagraiza un kritika ignorē, Tulio noslēdzas no sabiedrības – neuzņem jaunas filmas, aizliedz izrādīt vecās, nesniedz intervijas un neļauj sevi fotografēt. Viņa kinomantojums Somijā tiek pārvērtēts astoņdesmito gadu beigās, kino gardēžu aprindās Tulio kļūst par kulta režisoru, Aki Kaurismeki nosauc viņu par „somu režisoru Nr.1”, bet deviņdesmitajos gados Latvija uzzina, ka savdabīgais režisors izrādās mūsu tautietis, īstajā vārdā Teodors Tugajs,” atgādina apgāda ”Mansards” pārstāvji.

Rakstu krājumā ”Fedja.Teodors.Tulio” apkopotas paša T.Tulio atmiņas, kas Somijā publicētas 1974. gadā; dokumentālo materiālu papildina somu kinozinātnieku Sakari Toiviainena un Marku Varjolas analītiskie raksti par Tulio daiļradi.

Grāmatā publicēts arī teātra zinātnieces Ilzes Matisones stāsts par to, kā Latvija atrada Teuvo Tulio, un baltu filoloģijas speciālistes Annikas Sunas komentāri par somu kultūrvēstures personībām un parādībām.

Ilustratīvais materiāls iegūts sadarbībā ar Somijas Nacionālo audiovizuālo arhīvu (KAVA). Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Teuvo Tulio radinieki Viktorija Renāta un Georgs Turlaji, bet Tulio atmiņu tulkojums tapis, pateicoties Somijas Literatūras informācijas centra FILI atbalstam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+