Mobilā versija
+2.7°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
18. septembris, 2017
Drukāt

Izdzīvoja pēc šāviena galvā (39)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Viens no lielākajiem medījumiem četrus gadus ilgajā mednieka karjerā.

Es dzirdēju, ka no biezokņa nāk mežacūkas. Vienreiz izšāvu un noģību. Domāju, kāpēc es noģību? Kāpēc apkritu? Kas notika? Pasniedzos ar kreiso roku, pataustīju galvu un ieraudzīju uz plaukstas asinis. Dzirdēju, kā vainīgais skrien šurp un kliedz: „Es sašāvu mednieku! Es sašāvu mednieku!”. Jutu un dzirdēju visu, bet pakustēties vairs nevarēju. Es pie pilna saprāta biju. Ārsti mani atslēdza tikai tad, kad slimnīcā māsiņa sāka griezt pušu jauno medību jaku un es mēģināju ar kreiso roku viņu apturēt. Tā sakās saruna ar mednieku Jāni Renci, kuru pirms diviem gadiem medībās ķēra medību biedra raidīta lode.

Agrāk tiesību aktos bija ierakstīts, ka vītņstobra ieroci drīkst iegādāties mednieks, kura mednieka stāžs nav mazāks par trīs gadiem, bez prasības reāli šo triju gadu laikā doties medībās. Situācija bija bīstama, jo pirms karabīnes iegādes pat nebija paredzēts obligātais šaušanas eksāmens. Šo prasību ieviesa pirms kādiem pieciem gadiem. Tomēr likums šobrīd neparedz nepieciešamību gūt jebkādu praktisku pieredzi medībās, kā arī nav noteikta prasība regulāri uzlabot savas šaušanas iemaņas. Negadījumā, kas noticis ar Jāni Renci pirms diviem gadiem dzinējmedībās, vainīgs bija maz pieredzējis mednieks, kurš tikko bija iegādājies pirmo karabīni. Bez iemēģināšanas, bez pieredzes šāda ieroča lietošanā viņš piedalījās dzinējmedībās, kur izdarīja rupju drošības noteikumu pārkāpumu – ieskrēja mežā pretī mežacūku baram un šāva, nezinot, kur lode ies un, kur attiecībā pret viņu atrodas citi mednieki.

Ir pagājuši divi gadi kopš Jānis Rencis saņēma šāvienu galvā. Neiedziļinoties detaļās, jāsaka, ka ārsti prognozēja šim jaunam vīrietim dzīvi guļus stāvoklī. Bībelē ir teikts, ka sākumā bija vārds. Jānim sākumā arī vārdu nebija. Kā viņš pats smejas, visu no galvas izšāva ārā. Pēc lodes un kaula šķembu izņemšanas no smadzenēm un plastmasas vairodziņa ievietošanas zem galvaskausa ādas, pāris mēnešus pēc operācijas Jānis sāka mācīties runāt. Viņam palīdzēja radiniece, bērnu logopēde. Viņa rādīja bildītes, sacīja priekšā pirmās skaņas, zilbes un pamazām Jānis atguva latviešu valodu. Šobrīd runā teju bez aizķeršanās. Starp citu, tagad viņš mācās angļu valodu, jo tā arī esot izšauta ārā no prāta. Pirmais valsts apmaksātās rehabilitācijas kurss pie fizioterapeita beidzās un tālāk Jānim nācās pašam domāt par izmaksu segšanu, jo vainīgais nepiedāvāja gandrīz ne centa. Mēģināja iet uz nodarbībām, taču bez atbalsta to nevar atļauties un viņš sāka trenēties pats – svaru zālē un baseinā. Tagad, divus gadus pēc notikuma, Jānis Rencis droši stāv uz savām divām kājām un medī bebrus.

Vaicāts, kādas ir viņa domas par drošību, par mednieku apmācību, par karabīnes atļaujas piešķiršanu, Jānis atbildēja ar pretjautājumu, ko darīt ar karabīni dzinējmedībās? Vienmēr ir jārēķinās ar to, ka karabīne ir daudz jaudīgāks ierocis. Pirms iegādāties savu karabīni, Jānis medīja ar bisi. Ir jāsaprot, kur lode iet, kādas var būt situācijas, kā tu paspēj noreaģēt. Ar savu pirmo karabīni J.Rencis sākumā divus gadus medīja tikai bebrus, lai pierastu pie ieroča un iemācītos ar to apieties.

Drošība medībās lielā mērā ir atkarīga no mednieka apziņas, ieroča būtības izpratnes un no praktiskās pieredzes. Savulaik, J.Rencis medījis katru dienu. Tas, ko skolā iemāca ir tikai neliela daļa no nepieciešamās bagāžas, sacīja viņš, ir vajadzīga reāla pieredze medībās. Patiesībā jaunos samaitā vecie mednieki. Daudzi no viņiem joprojām dzīvo pēc vecā parauga. Bise nav čeholā, braucot uz medībām? Ai, sīkums. Aiziet no līnijas krūmos nokārtoties? Kas tur liels?! Un tamlīdzīgi. Veciem medniekiem ir arī cits niķis – dzinējmedībās katrs ieņem to pašu labāko, savu vietiņu, bet jaunos liek tur, kur zvēru nebūs. Kā jaunais iemācīsies medīt, ja viņš stāv tādā vietā, kur dzīvnieki nenāk? Ir jādod iespēja gūt pieredzi un tas ir atkarīgs no medību vadītajiem.

Par trenēšanos runāt vispār ir sarežģīti, sacīja Jānis. Kad kolektīvā ieminies, ka vajadzētu braukt uz šautuvi patrenēties, visi sāk stenēt, ka patronas dārgas un ceļš tik tāls. A šņabim pietiek… Daudzos kolektīvos ir pieņemts rīkot pāršaudi katru gadu un tas ir pareizi. Tomēr liela daļa vēl nesaprot tās nozīmi. Klubos, kur ir liels veco mednieku īpatsvars, ierosinājumi par ikgadējo pāršaudi tiek noraidīti balsojumā, ar nožēlu atzina mednieks. Pat jauno un aktīvo mednieku, sporta šāvēju pozitīvais piemērs nespēj iekustināt šo samilzušo problēmu. Vajadzētu ar likumu uzlikt par pienākumu katram medniekam piedalīties ikgadējā pāršaudē un apliecināt savu varēšanu. Citādi ir tādi, kuri pa gadu divas reizes izšauj ar 1979.gada patronām, kad cūka virsū uzskrien un arī tad vēl trāpīt nevar. Jaunie noteikti atbalstīs pāršaudes ideju un brauks uz šautuvēm. Pārdomās iegrimis Jānis atzina, ka atsevišķi gados vecie mednieki šauj labāk par jaunajiem, bet baidās no apkārtējo reakcijas, vērtējuma. Treniņi pirms un pati pāršaude ir svarīga arī tādēļ, ka dzinējmedībās ļoti reti, kad ir jāšauj pa stāvošu mērķi. Medījums gandrīz vienmēr ir kustībā un, lai trāpītu vajadzīgs treniņš un pieredze.

Jaunajiem medniekiem ir jāiemāca, kā apieties ar ieroci. Noteikumos viss ir rakstīts, bet tas, cik nopietni topošais mednieks attieksies pret drošību ikdienā, medībās un treniņos, ir ļoti lielā mērā atkarīgs no kursu vadītāja, no mednieku kluba priekšsēdētāja un no reālās pieredzes. Iespējams, vajadzētu ieviest kaut kādu konkrētu obligāto šaušanas treniņu skaitu pirms eksāmena kā tas ir autovadītāju kursos. Cilvēki ir dažādi un temperamenti arī. Viens ir straujš un iemācās trāpīt pēc trīs treniņiem, citām vajadzētu septiņus, lai droši šautu un iegaumētu drošas apiešanās ar ieroci pamatus, bet normu viņš var izpildīt un ar to eksaminētājiem ir gana.

Jaunajiem medniekiem sākumā būtu jānostaigā par dzinēju gads vai divi, lai saprastu, vai tā lieta patīk vai nepatīk, pavērotu citus medniekus, saprastu, kas un kā notiek mežā, medību norisi, pienākumus, atbildību. Un tikai tad likt šaušanas eksāmenu un iegādāties savu ieroci. Šāds ierobežojums varētu nākt no policijas puses. Citādi tagad jaunie iztur eksāmenus, nopērk karabīni un nu tik šaus lielo briedi!

Tagad divus gadus pēc negadījuma, ārsti brīnās – Jānis staigā. Labā roka joprojām klausa tikai daļēji, taču tā nav zaudējusi jutību. Problēmas rada bojātie nervu savienojumi galvas smadzenēs. Kā Jānis saka, tur tagad pietrūkst gabaliņu un nerviem jāveido jauni savienojumi. Šogad viņam ir izdevies iekustināt plecu. Pozitīvākās prognozes liecina, ka pilnu kustību brīvību mednieks varētu atgūt pēc 5-7 gadiem un tad viņam piešķirtā ieroču glabāšanas atļauja, varētu atkal pārtapt nēsāšanas atļaujā. Protams, pēc medicīnas komisijas iziešanas.

Tas viss ir bijis iespējams pateicoties Jāņa Renča personīgajam spītam, tuvinieku aktīvajam un Jāņa medību suņa mēmajam atbalstam. Tagad viss iet uz labo pusi un šis negadījums, kas beidzies pozitīvi, var kalpot par spilgtu piemēru cilvēka apņēmībai un vielu pārdomām medību drošības jautājumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (39)

  1. Kāds sakars šaušanas prasmei ar mednieku līnijas atstāšanu vai noteikumu neievērošanu !? Ko tas murgs te nes!? Pats pirmajā teikumā atzīstas ka šāvis pa neredzamu mērķi ” Es dzirdēju un vienreiz izšāvu” .Un tagad ar pus izšautām smadzenēm par šautuvju un munīcijas tirgoņu lobistu piehaltūrē!
    Cik Tev vecīt samaksāja par šito interviju????

  2. Lai šis nelaimīgais Jānis neaizmirst, ka vairākus gadus atpakaļ,viņš tika pieķerts malu medībās, bet vainu uzņēmās kaut kāds ,,Bomzis”. Šajā gadījumā arī bija iesaistīta Kuldīgas policija. Redziet kāds ir iznākums.

  3. Lai šis pats nelaimīgais Jānis neaizmirst, ka vairākus gadus atpakaļ viņš pieķerts malu medībās, bet vainu uzņēmās ,,Bomzis”. Šeit arī iesaistīta bija Kuldīgas policija.

  4. kur medības un mednieki, tur meli, savstarpēja krāpšanās un cilvēku muļķošana

  5. Ja daba ir izveidojusi dzīvu būtni par plēsēju, tad tad ar saviem nagiem, zobiem spēj noķert un pieveikt dzīvnieku, tam negadās papildus efekti kā liela bīstamība apkārtējiem un lode kādam galvā. Cilvēkam ir jāēd tas, ko viņs var visai dabīgi pats iegūt – pat ja cilvēks ir slims, viņš var noraut ābolu. Nezinu, varbūt kāds no jums ir tik spēcīgs, lai ar dūres sitienu nogāztu cūku, es noteikti to nespēju, nevienu tādu nepazīstu.

    • Cilvēks atļaujas nonāvēt dzīvniekus, izmantojot dažādas palīgierīces. Toties, ap 60-70 gadu vecumu, vai arī agrāk, dzīvnieks nonāvē cilvēku no iekšienes. Asinsvadu un sirds slīmību iespējamību lielā mērā paaugstina gaļas ēšana. CIlvēkiem, kas neēd gaļu, pēc statistikas datiem, ir manāks minēto slimību saslimšanas risks. Lūdzu, padomājiet par savu veselību un par mūsu mazākajiem brāļiem!

  6. Līdzjūtība un veseļošanās vēlējumi cietušajam. Lai nu visi dabas spēki palīdz ātrāk tikt uz pekām.
    Līdzjūtība arī nelaimīgās lodes šāvējam – lai nu turpmākā pieredze nāk ar mazākiem kreņķiem.

  7. Lindočka sēž krūmos ar savu kramenīcu un vēro apšaudi .. un neiet Katei palīgā 🙁

  8. mednieks ar 40gadu stāžu . Atbildēt

    Interesanti ka tik tas kolektīvs nebūs atkal kārtejā bezpeļņas organizācija (biedrība vai klubs) kuri valstij nodokļus diez vai maksā balstoties uz biedru naudām itkā , jā tas tā interesanti tūkstoši biedru naudās un bez biedrības konta !!!!

  9. Mednieks ar 42 gadu stāžu. Atbildēt

    Cik zinu šajā kolektīvā, pie iepriekšējā kolektīva vadītāja bija ,,Dzelzs disciplīna”, tikai ,,jaunie Gurķi buntojās”, jo kolektīvajā medībās, kad iegādājās vītņstobra ieroci, divus gadus nedrīkstēja piedalīties kolektīvajās medībās (līdz izmainījās ieroču aprites likums). Cik man zināms un dzirdēts, kolektīvs šim nelaimīgajam Jānim, no kolektīvam piederošās naudas pārskaitījis diezgan lielas naudas summas un arī it kā vainīgais, ir ir piedāvājis materiālu palīdzību, no kuras cietušais etteicies.

  10. 'Latvijas valsts mežu' parvēnijiem Atbildēt

    un viņu rokaspuišiem: Skaidrībai – bebriem bauris šobrīd nav.
    Iegaumē! Briedis nomedīts ar naktenieku – KRIMINĀLATBILDĪBA! Un ieroču konfiskācija! (Lauris Arājs, GKPP)
    Agri vai vēlu tiksiet pieķerti !!

  11. Kārtējā aplamība. Smagi, ka tevi sašāva, bet tas jau nenozīmē ka ir nepieciešams obligatais šaušanas eksāmens. Te ir kārtējā ieeja purvā uz kādu nelaimes gadījumu tiek atbalstītas šautuves, munīcijas tirgotāji. Katrs kolektīvs izlemj kuram stāvētuz numura, un kuram iet dzinējos. Neatbalstiet kaut kādu obligāto šaušanu, neatbalstiet šautuves, jo tās grib iedzīvoties uz mednieku rēķina.Te ir atrasta kārtējā pīle, kas lobē augšāk stāvošos.

    • Kur ir problēma aiziet uz šautuvi un nokārtot pārbaudi? Līdzīgi, kā jūs dēvējat šo rakstu par “pīli” (nopietni???????), es nodēvētu visus argumentus par aizbildinājumiem. Vienīgais vērā ņemamais būtu finansiālais un arī tikai attiecībā uz pensionētajiem medniekiem. Tiesa gan, te varētu palīdzēt kluba biedri – nav grūti sakāpt pa vairākiem vienā mašīnā un subsidēt vecajam medniekam pāršaušanu. Tikai vajag gribēt un apzināties. Lūk kur ir tā problēma. K.Š.

      • Ideja par regulāro praktisko pārbaudījumu šaušanā nenoliedzami ir laba, bet šobrīd neredzu reālu iespēju to īstenot – šautuves knapi spēj paņemt pretī jaunos medniekus un tikai minimāli dod iespēju tiem sagatavoties eksāmenam. Pats neticēju, kamēr mana jaunā paaudze tam neizgāja cauri.
        Tā kā labāk sāksim ar regulāro pārbaudījumu praktiskajā braukšanā – situācija uz ceļiem ir daudz bēdīgāka nekā mežā.

  12. ,,Vainīgais nepiedāvāja ne centa!!!??? ,, tie ir meli…

  13. ,,Vainîgais nepiedāvāja ne centa???!!! ,, tie ir pilnīgi un absolūti meli..

  14. Kāpēc ir tik žēl sašaut cilvēku, žēl, kad sašauj pašu mednieku, bet nemaz nav žēl atņemt dzīvi dzīvniekam? Daudzi visu dzīvi nodzīvo un tā arī nesaprot, ka dzīvnieks ir analogs cilvēkam, tikai daudzos veidos mazāk attīstīts kā cilvēks, dzīvniekam ir savi uzdevumi Zemes virsū. Bet, pirmkārt, visiem uzdevums dzīvot. Latvija nebūt nav tas reģions, kur dzīvnieka nonāvēšana ir izdzīvošanas jautājums.

    • Tipisks pilsētnieka viedoklis.

      • Neesmu gluži pilsētnieks. No dzimšanas mājās bijuši kaķis, suns, vistas. Vēlāk arī cūkas un aitas un aitas kaušanu esmu redzējis, daudzas reizes veicis to “sadalīšanu” pēc nokaušanas. Tāpēc, pēc savas pieredzes teikšu, ka lielā mērā dzīvnieki arī iekšēji ir līdzīgi cilvēka iekšējo orgānu uzbūvei. Paskaties, kā izskatās aitas vēdera muskuļi pēc ādas nodīrāšanas – ļoti līdzīgi uztrenētai cilvēka presei. Kāpēc savu presi es trenēju, sargāju, bet man būtu atļauts ēst aitas presi? Domāju, aitas presei ir pavisam cits uzdevums – nodrošināt aitas stāju un kustību, staigājot pa zemi.

        • Klau, tad nem aitu savā mājā . trenējieties ar viņu kopā, varbūt uzņem kāda dabas fonda sastāvā, maksā par viņu biedra naudu, ej kopā uz kino, krogu – interesanti, vai ne? Domāju, ka no Tavas puses tas būtu daudz atbildīgāk , nekš filozofet par dzīvnieku tiesībām.

      • Ja daba ir izveidojusi dzīvu būtni par plēsēju, tad tad ar saviem nagiem, zobiem spēj noķert un pieveikt dzīvnieku, tam negadās papildus efekti kā liela bīstamība apkārtējiem un lode kādam galvā. Cilvēkam ir jāēd tas, ko viņs var visai dabīgi pats iegūt – pat ja cilvēks ir slims, viņš var noraut ābolu. Nezinu, varbūt kāds no jums ir tik spēcīgs, lai ar dūres sitienu nogāztu cūku, es noteikti to nespēju, nevienu tādu nepazīstu.

  15. Viņš dzirdēja un vienreiz izšāva!!! Dzirdēja!!!! Abi vienā maisā bāžami!!!!

  16. Varbut nevajadzetu vairs dzivniekus shaut, pats lodi galva dabijis. Nedari otram to, ko pats negribi, lai tev daritu. Medibas ir dzivas radibas nogalinashana.

  17. tirgū briest pārmaiņas..

  18. katru gadu iziet medicīnas komisiju

  19. Būtu pa galvu dabujis ar gludā lodi (+/- 32g), būtu jau enģelizējies…

  20. patiesi žēl cilvēku kurš cietis cita nolaidības pēc.mums kolektīvā katru gadu rudens sapulcē notiek atšaušana.pozitīvs un piespiedu treniņš pensjonāriem.uz mastu nostāda un noņem medību vadītājs.visiem sarkanas cepures,numurus izlozē no rīta un tā visu dienu ievēro.medībās jābūt maksimālai drošībai un vadītājam jāuzticas katram medniekam.ja kaut mazākā kļūda-vakarā dabū ādā.paldies jāsaka arī kolektīva vadītājam Aigaram Legzdiņam kurš ir profesionālis šaušanā un medību lietās,viņš māk visus nolikt pie vietas.katrs medību rīts sākas ar drošības instruktāžu.jaunie mednieki 15 dienas dzen,lai iepazītu mežus nojaustu kas ir kas,un tikai tad dodas uz mastu ar ieroci.

  21. Kāda ir atšķirība starp gludstobru un vītņstobru? Ok, pēdējam ir vītne strobrā, bet kā ar visu pārējo – jaudas, attālumi, precizitāte, utt.? Paldies!

  22. Te jau vienalga vai vītņstobra vai gludstobra. Te drīzāk nepieredzējuša mednieka vaina ir.

    • Precīzi. No medību drošības viedokļa nav absolūti nekādas starpības – vītņstobrs vai gludstobrs. Ja lietotājs ir auns, tad ziepes savārīs pat ar kaķeni, lingu vai loku. Rikošeti ir visa vieda ieročiem, lodes jauda līdz vismaz 500m arī pietiekama gan gludajam, gan spicajam – a Latvijas apstākļos tālāk tā nelido neviena veida ieročiem (horizontāla šāviena gadījumā).

  23. Lai saprot, ka spēle nevar iet tikai vienos vārtos, par kaut ko ir arī jāatbild………Veselīgi……..Ja grib šaudīties, var droši pieteikties uz Afganistānu pakarot……

  24. Medību drošïbas noteikumi ir rakstïti ar cilvēku asinïm! In turn nepalïdzės obligātā šaušana vai pāršaušana!!!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +2.7
Alūksne +0.4
Daugavpils +3.4
Saldus +4.9
Liepāja +7.2
Jelgava +4.2
Ventspils +5.1
Limbaži +0
Madona -0.9
Rēzekne -0.6
Draugiem Facebook Twitter Google+