Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. janvāris, 2012
Drukāt

Izdzīvošanas shēmas gals ar mikrouzņēmumu nodokli


Foto - LETAFoto - LETA

Pirms aptuveni pusotra gada ieviestajam mikrouzņēmumu nodoklim, ko valstij turpmāk drīkst maksāt uzņēmumi ar ierobežotu darbinieku skaitu un apgrozījumu, kā lielākos ieguvumus parasti min vairākus. Samazināta nodokļa likme – 9% no apgrozījuma, nodoklis jāmaksā tikai četras reizes gadā; nav jāmaksā papildu nodokļi no darbinieku algām; nav jāmaksā avansā; vienkāršota deklarēšanās un citi.


 

 

Labumi un trūkumi

Kādas konsultāciju firmas darbinieks Raitis Miķelsons uzskata, ka šādu mikrouzņēmumu izveidošana un jaunais, samazinātais nodoklis ir vienīgais veids, kā saimnieciskās krīzes laikā izdzīvot cilvēkiem, nepaliekot bez darba un pastāvīgiem ienākumiem. “Ja no valsts puses šāda piedāvājuma nebūtu, tad daudzu uzņēmumu īpašnieki būtu spiesti samazināt darbinieku skaitu un atalgojumu vai pilnīgi pārtraukt darbību,” viņš saka.

 

Viņaprāt, ieguvums viņam kā darbiniekam ir tas, ka netiek samazināts atalgojums. Uzņēmēji var maksāt algu darbiniekiem nevis aploksnēs, bet legāli. Cits labums – samazinātā nodokļa likme ļauj turpināt darbu savā profesijā. No viņa firmas vadības puses pat esot solīts, ka, tiklīdz uzņēmums varēs atļauties, tas atgriezīsies pie pilnu nodokļu maksāšanas kārtības.

 

Raitis Miķelsons atzīst, ka šādu mikrouzņēmumu darbībai ir savi trūkumi. Gan uzņēmuma darbinieki, gan īpašnieki ļoti labi apzinās, ka netiek maksāts pilns iedzīvotāju ienākuma un darbaspēka nodoklis, kas darbiniekiem ir īpaši svarīgs, piemēram, pensijas, bērna kopšanas atvaļinājuma un citos gadījumos.

Jānis Vagulis, kāda tirdzniecības mikrouzņēmuma pārstāvis, teic, ka ir kā vāvere ritenī – nav iespēju ne izmantot atvaļinājumu, ne slimot. Tāpēc, viņaprāt, pāreja uz mikrouzņēmumu modeli un samazināto nodokli ir vien pagaidu risinājums.

 

Likumam – 
cits mērķis

Vai šādu mikrouzņēmumu dibināšanu nevar izmantot negodīgi, piemēram, lielāks uzņēmums sadalās vairākos mazākos, bet ikdienā strādā zem viena jumta, ražo to pašu produktu vai sniedz to pašu pakalpojumu. Tādējādi tas izvairās no iedzīvotāju ienākuma un darbaspēka nodokļu maksāšanas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas mazo un vidējo uzņēmumu platformas koordinatore Anete Baltiņa stāsta, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana labvēlīgi ietekmējusi uzņēmējdarbību – no 2010. gada septembra līdz 2011. gada augustam starp jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem 37% jeb 13 354 ir tieši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Diemžēl vairākos lielajos uzņēmumos šo likumu patiešām izmanto negodīgi, sadalot lielāku uzņēmumu vairākos mazākos, tādējādi izvairoties no nodokļu maksāšanas.

 

Tā kā pēdējie likuma grozījumi ir spēkā no 2012. gada 1. janvāra, bet pirmais mikrouzņēmumu nodokļa deklarēšanas termiņš ir 2012. gada 15. aprīlis, ir lielas šaubas, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) spēs pārbaudīt visus šādi strādājošos uzņēmumus. Tāpat būtu svarīgi redzēt pirmo pārbaužu rezultātus.

 

Viņasprāt, likuma mērķis ir veicināt jaunu uzņēmumu veidošanu, nevis ļaut veidot jaunas nodokļu nemaksāšanas shēmas. VID varētu stingrāk pievērsties ēnu ekonomikas mazināšanai, nevis vēlreiz tramdīt tos uzņēmumus, kuri nepārkāpj pašlaik spēkā esošos likumus.

 

VID pētīs pazīmes

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone atzīst, ka bieži uzņēmumos pārtrauc darba attiecības ar privātpersonām, noslēdzot ar mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem uzņēmuma līgumus par konkrētu pakalpojumu sniegšanu vai darbu izpildi, tādējādi samazinot budžetā maksājamo nodokļu apmēru.

Ināra Pētersone uzsver, ka neatkarīgi no tā, kāds līgums ir noslēgts, atklājot slēptās nodarbinātības faktu, VID lemj par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu papildu aprēķināšanu un atbildības piemērošanu tai juridiskajai personai, kas šādi centusies “optimizēt” nodokļus.

“Atklājot šādu nodokļu “optimizēšanu”, VID pie atbildības sauks pašu uzņēmumu, jo atbildība par nodokļu neaprēķināšanu un nesamaksāšanu no šādiem ienākumiem ir darba devējam. VID šādus gadījumus atklāj, veicot uzņēmumu iesniegto nodokļu pārskatu analīzi, pārbaudot nodarbināto skaitu, atalgojuma maiņu saistībā ar apgrozījumu.

Uzrēķins sagaida arī tos mikrouzņēmumus, kuri gadā neuzrādīs nekādu apgrozījumu, tātad nemaksās nekādu nodokli – tiem no nākamā gada būs jāmaksā gan 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No iedzīvotāju ienākumiem un mikrouzņēmumiem VID nākamgad plānojis iekasēt 2,7 miljonus latu.

 

4janv_uznemuma_8

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzziņa

Pazīmes, pēc kādām VID atklās 
liela uzņēmuma fiktīvu sadalīšanu 
mikrouzņēmumos

Maksātāja ekonomiskā atkarība no uzņēmuma, kuram tas sniedz pakalpojumus.

Finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā.

Maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā likuma izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes.

Maksātāja brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku.

Maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai uzraudzībā, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savus darbiniekus vai izmantot apakšuzņēmējus.

Maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (tas neskar personīgo autotransportu vai atsevišķus personiskos instrumentus, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

Lai nevarētu fiktīvi palielināt mikrouzņēmuma darbinieku skaitu, tajā turpmāk iekļaujami arī prokūristi (uzņēmuma uzticības personas, pilnvarnieki).

 

 

Mikrouzņēmums

Mikrouzņēmuma statusu var iegūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs vai SIA, kuras apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu un kurā pastāvīgi strādā ne vairāk kā 5 darbinieki.

Mikrouzņēmuma darbinieka maksimālais ienākums mēnesī ir Ls 500 (uz rokas) un no tā nav jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ja mikrouzņēmums nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus vai arī darbinieka ienākums (arī mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums) pārsniedz Ls 500 mēnesī, tad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli pēc lielākas likmes, kā arī ar nākamo gadu zūd mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss.

Mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9 procenti, kas jāmaksā četras reizes gadā par ceturkšņa apgrozījumu.

 

Kad jāmaksā vairāk

Neievērojot mikrouzņēmumam noteiktās prasības, jāmaksā lielākas likmes nodoklis:

ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, tad 9% likmei pieskaita 2% par katru papildus nodarbināto darbinieku,

ja mikrouzņēmuma apgrozījums gadā pārsniedz 
70 000 latu, tad to apgrozījuma daļu, kas pārsniedz 70 000 latu, apliek ar 20% likmi,

ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu, tad to ienākuma daļu, kas pārsniedz 500 latus, apliek ar 20% likmi.

Mikrouzņēmumiem, kuri viena gada laikā neuzrāda nekādu apgrozījumu, būs jāmaksā gan 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tāpat paredzēts, ka tiem mikrouzņēmumu dibinātājiem, kuri patiesībā ir kādu lielāku uzņēmumu darbinieki, tāpat būs jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma, gan darbaspēka nodoklis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+