Foto – Līga Vasiļūna

Līdz svētdienai Rīgā risinās laikmetīgās mākslas festivāls “Izdzīvošanas komplekts. Lēnā revolūcija” (“Survival Kit. Slow Revolution”) 


Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Notriektā tautumeita 6

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Jau ierasts, ka Laikmetīgās mākslas centra rīkotais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 5”, kas šoreiz tika atklāts 5. septembra vakarā Lāčplēša ielā 60, apdzīvo kādu neparastu, citkārt skatītājiem pat nepieejamu teritoriju, padarot to par telpu, kuras durvis ir atvērtas ikvienam. Šogad tas ir nams Lāčplēša ielā 60, kura četri stāvi – izbijušas biroju, sporta kluba un medicīnas iestāžu telpas – uz laiku atvēlētas festivāla dalībniekiem.

“Survival Kit” jeb “Izdzīvošanas komplekta” (dažādas izdzīvošanas stratēģijas ir ikgadēja festivāla virstēma) pirmsākumi meklējami 2009. gadā, kad, reaģējot uz ekonomiskās krīzes radītajām pārmaiņām Latvijā, mākslinieki uz laiku apdzīvoja vienu no pamanāmākajām krīzes laika izpausmēm – tukšos veikalus Rīgas centrā, pārvēršot tos radošās darbnīcās un netradicionālās izstāžu vietās. 2010. gadā “Survival Kit” tēma bija jaunās radošās ierosmes, kvartāli un apkaimes, 2011. – nākotnes prognozēšana un modelēšana. Pagājušajā gadā festivāla tēma bija downshifting jeb ātruma samazināšana, aicinot kritiski izvērtēt sabiedrības patēriņa standartus un priekšstatus par veiksmi.

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Festivāla organizatori, vērojot pārmaiņas sabiedrībā pēdējo divu gadu laikā, par šā gada tēmu izvēlējušies jēdzienu “lēnā revolūcija” (slow revolution). Tās ir pakāpeniskas, taču mērķtiecīgas izmaiņas, kas izpaužas dažādās iniciatīvās, kopīgi darbojoties līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

Revolūcija ir saturiski ietilpīga tēma, kas ir interpretējama daudzveidīgi. Tas arī redzams Lāčplēša ielas namā – festivāla dalībnieki, kuru vidū ir ne tikai mākslinieki, bet arī dažādu citu nozaru pārstāvji, nodarbojas gan ar vēsturisku sabiedrības un brīvības attiecību jautājumu komentēšanu, gan ar cilvēka iekšējās brīvības jautājumiem.
Nepieciešamajā izdzīvošanas komplektā izstādes apmeklētājam ietilpst divas lietas – gatavība ļauties vismaz stundu garam telpiskam piedzīvojumam, kā arī vēlme kopā ar festivāla dalībniekiem domāt par eksistenciāliem jautājumiem. Mudināt skatītāju domāt ir viens no galvenajiem festivāla rīkotāju mērķiem. Apskatāmie darbi var sagādāt pārsteigumu un pat vilšanos skatītājam, kas ieradies atpūsties vai baudīt māk-
slu. Nereti izaicinošie darbi šķiet kā ceļa rādītāji domāšanas daudzveidībai – izstāde sastāv no desmitiem mudinājumu atšķirīgi palūkoties uz brīvības un pārmaiņu tēmu. Cits uzrunās vairāk, cits mazāk, kāds kaitinās, kāds atstās vienaldzīgu. Vēl kāds noteikums – neaizmirst, ka ikvienam (arī māksliniekiem) ir atļauts spēlēties, tai skaitā arī ar skatītāja pārlieku lielo nopietnību. 
Izstādē ir liels videoinstalāciju īpatsvars, kurām apmeklētāji nereti paskrien garām, jo nav noskaņoti pavadīt laiku pie ekrāna ar austiņām. Taču norvēģu mākslinieces Anes Hjortas Guttu dokumentālo filmu “Brīvība pieprasa 
brīvus cilvēkus” ieteiktu noskatīties ikvienam, jo sevišķi – skolotājiem un vecākiem, kuru bērni tikko sākuši mācības skolā. Tā ir filma par astoņgadīgu zēnu, kas pārsteidz un iedvesmo ar savu attieksmi pret brīvības jautājumiem.
Autoru interešu loks ir neiedomājami plašs – pārsteidzoša ir somietes Minnas L. Henriksones interese par Rīgas Ļeņina pieminekļa likteni pēc tā demontāžas, kas materializējusies instalācijā un videofilmā – intervijās ar pieminekļa demontāžas aculieciniekiem, kā arī mākslas ekspertiem.


Fotogrāfiju kolekcija no zviedru mākslinieku apvienības “Kanslibyran” publisko performanču cikla uzrunā ar komisko, taču vienlaikus nopietno veidu, kā vēstīt par uzvedības normām, mudinot izvērtēt, cik daudz brīvības mēs sev liedzam, kalpojot kādiem vispārpieņemtiem uzvedības standartiem.
Festivālā lielā skaitā pārstāvēti Latvijas mākslinieki – viņu vidū Ernests Kļaviņš, Leonards Laganovskis, Liene un Maija Mackus, Krišs Salmanis, Ieva Saulīte, Klāvs Upaciers, Kārlis Vītols un daudzi citi. 
Kā viens no vizuāli iespaidīgākajiem un smalki poētiskākajiem atzīmējams Kates Krolles un Anetes Vanagas kopdarbs – instalācija un performance “Gourmands”, kas skatītāju ievilina negaidīti greznā telpā, ļaujot kļūt par lieciniekiem kādam mīklainam notikumam. 
Evas Vēveres un Lauras Prikules instalācijā “Garlaicīgā revolūcija” sastapsieties ar mākslinieku – strādnieku – revolucionāru. Vienaldzīgo nebūs starp tiem, kas iepazīsies ar Ingrīdas Pičukānes pētījumu par auglības simbolu – vīrišķo un sievišķo zīmju – proporciju mūsu apkārtējā vidē.

Jāpiebilst, ka Lāčplēša ielas nams piepildīts ar spēcīgu audiālo saturu – izstādē skan tekstgrupas “Orbīta” radītā dzejas radiostacija “Marx FM”.
Uzskaitījumu ar pieturpunktiem izstādē varētu vēl turpināt, bet ir skaidrs – ja būsiet vērīgi, ieinteresēti un nebūsiet nīgri, jums izstādē noteikti būs savi favorīti.
”Survival Kit” izstādi papildina koncerti, performances, mākslinieku prezentācijas, intervence “Occupy Sarkandaugava” un simpozijs ar starptautiskiem ekspertiem “Lēnā revolūcija. Māksla un kultūra institucionālajās un teritoriālajās perifērijās”. Sekojiet līdzi un pievienojieties lēnajai revolūcijai.

{gallery id=”2132″}