Mobilā versija
+2.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
20. oktobris, 2017
Drukāt

Izeja no strupceļa tikai viena

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Kāds Londonas iedzīvotājs, kurš atbalsta Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, pilsētas ielās.

Šodien – rudens samita otrajā dienā – ES 27 dalībvalstu līderiem ir jāpasaka, vai ES un Apvienotās Karalistes sarunas pirmajā fāzē ir nonākušas pietiekami tālu, lai varētu pāriet nākamajā un pievērsties tirdzniecībai un citiem abām pusēm svarīgiem jautājumiem. Taču zaļās gaismas nākamajam pakāpienam vēl nebūs.

Abu galveno sarunvedēju – Mišela Barnjē no Eiropas Savienības un Deivida Deivisa no Lielbritānijas puses – pēdējā tikšanās liecināja, ka pirmās fāzes noslēgumam varētu pietuvoties vien ap Ziemassvētku laiku.

Vēl pirmdien Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ieradās Briselē, lai tiktos ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru. Taču pēc vakariņām, kas noritēja visai slēgtā lokā, piedaloties arī M. Barnjē un D. Deivisam, noprotams, ka ES puse ir palikusi nelokāma un par kādu izņēmuma situāciju nav gatava runāt. Brisele vispirms grib pilnīgu skaidrību par trim galvenajiem jautājumiem, proti, kādas būs Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu tiesības un britu tiesības ES valstīs, kas notiks ar Īrijas robežu ar Ziemeļīriju, kā arī par Lielbritānijas vēl atlikušajiem maksājumiem ES budžetā.

Atgriezies mājās no Briseles, Deivids Deiviss nekavējās publiski pavēstīt, ka Eiropas Savienība tīšām kavē sarunas, lai no Apvienotās Karalistes izspiestu vairāk naudas. “Viņi izmanto laiku kā spiedienu, lai no mums dabūtu vairāk naudas. Visiem tāpat ir skaidrs, kas notiek,” sacīja D. Deiviss, tiekoties ar britu parlamentāriešiem.

Brisele vēlas, lai Lielbritānija būtiski palielinātu to maksājumu apjomu, ko piedāvā šobrīd, proti, 20 miljardus eiro. Iepriekš izskanējis, ka saskaņā ar ES aprēķiniem Londonai kopējā Eiropas Savienības budžetā vēl būtu kopumā jāiemaksā ap 60 miljoniem eiro. D. Deiviss britu parlamentāriešiem arī norādīja, ka jautājums par pilsoņu tiesībām esot teju izrunāts un pabeigts, savukārt par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju varēšot runāt vien tad, kad sāksies sarunas par tirdzniecību, kuras Brisele joprojām neatver. Savukārt Briseles sarunvedis M. Barnjē iebilst: “Mēs neko nenovēlojam un neaizturam. Eiropas Savienība ir gatava.” Un precizē, ka, visticamāk, vienošanās par šķiršanās summu tiks panākta decembrī.

Bloka dzinējspēks Francija un Vācija strikti ir norādījušas, ka tirdzniecības sarunas nesāksies, kamēr neatrisināts būs jautājums par ES budžetā samaksājamo naudu. Arī virkne citu dalībvalstu, piemēram, Nīderlande ārlietu ministra Berta Kūndersa personā, ir norādījušas: “Ja esat daļa no kluba, tad, to atstājot, samaksājiet savu pienākošos daļu.”

Jau tagad redzams, ka breksita sarunas atpaliek no iepriekš noteiktās sarunu dienaskārtības un būtiski kavējas, kas rada bažas par to, vai abas puses pagūs iekļauties noteiktajā divu gadu termiņā. Šāda kavēšanās jau radījusi satraukumu biznesa vidē, kas vēlas savlaicīgu skaidrību, kaut par lielāku “izstāšanās maksu”.

 

Ar šādu apskāvienu britu premjerministre Terēza Meja atsveicinājās no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 16. oktobrī Briselē, kad sarunas nonāca strupceļā. Foto - AFP/LETAAr šādu apskāvienu britu premjerministre Terēza Meja atsveicinājās no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 16. oktobrī Briselē, kad sarunas nonāca strupceļā. Foto - AFP/LETA

Vai briti par “nekādu vienošanos” blefo? 

Ilze Kalve, “LA” korespondente Apvienotajā Karalistē

Ko īsti Terēzas Mejas valdība vēlas panākt sarunās ar Eiropas Savienību? Šo jautājumu uzdod ne tikai Briseles sarunvedēji, bet arī paši Apvienotās Karalistes iedzīvotāji.

Vēl pirms īsa brīža šķita, ka tūlīt britiem būs jauns premjers vai tūlīt mainīsies ministru kabineta sastāvs, bet tie ir bijuši rūgti maldi. Varbūt kādam šķiet, ka britu valdība blefo, sakot, ka varētu izstāties bez vienošanās, tomēr arī šis pieņēmums varētu būt pilnīgi nepareizs, jo iespējams, ka tieši to arī briti gatavojas darīt.

Britu premjere nepārtraukti ir atkārtojusi, ka “nekāds darījums ir labāks par sliktu darījumu”, taču līdz šim tā ir tikusi minēta kā pēdējā iespēja. Nu pienācis tas brīdis, kad valdība nopietni apsver izstāšanos no ES bez vienošanās, atmosfēru medijos pat varētu saukt par paniku. Liela daļa britu mediju ir noskaņoti ļoti eiropeiski, tādēļ eiroskeptiķu viedoklis parādās maz kur. Populāro laikrakstu “Financial Times” pat ironiski dēvē par “Daily Remainer”, pārfrāzējot tabloīda “Daily Mail” nosaukumu.

“Londonas lielāko bezmaksas laikrakstu lasīšana, katru dienu dodoties uz darbu un atpakaļ, ir kā breksiteru ikdienas mazohisma paveids,” brexitcentral.com raksta Konārs Makbeins, vecākais parlamentārais asistents Apakšpalātā. “Būtu daudz lietderīgāk paskatīties, ko mēs varam piedāvāt un cik stipri mēs esam. (..) 40% un 60% ES aktīvu pārvaldīšanas un kapitāla tirgus vada britu firmas; AK bankas nodrošina aizdevumus aptuveni 9% no kopējās ES ekonomikas; ES pasportinga sniegtie pakalpojumi AK pārsniedz gandrīz par 70% britu pasportinga pakalpojumus Eiropā. Šie skaitļi ir satriecoši, un tiem vajadzētu pasvītrot mūsu finansiālo svarīgumu ES. Kā pagājušā gada novembrī teica Marks Karnejs – Apvienotā Karaliste ir Eiropas investīciju baņķieris,” norāda Makbeins.

Ne visi uzņēmēji ir nobažījušies par AK nākotni gadījumā, ja izstāšanās no ES notiek bez vienošanās, jo tad spēkā stāsies Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. “Lielākajai daļai preču tarifi ir 2 – 2,5%, un mēs varam piešķirt nodokļu atlaides vai samazināt nodokļus kādos konkrētos sektoros, taču šādā līmenī to nemaz nevajag. Nodoklis automašīnām ir 10%, taču kuram tas interesē, ja mēs paši pilnībā nosakām nodokļus?” saka uzņēmējs no Londonas Ričards Vills-Vudvards. “Nevienošanās gadījumā gluži vienkārši nokļūsim tādā pašā situācijā, kādā pārējā pasaule tirgojas ar ES, taču daudz izdevīgākā pozīcijā dēļ vēsturiskajām saitēm ar angliski runājošajām valstīm.”

Nupat Terēza Meja ir tieši vērsusies pie ES pilsoņiem, apsolot, ka darīs visu, lai viņu pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšana AK būtu pēc iespējas vienkāršāka, pie tam solot, ka pašiem ES pilsoņiem būs iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. “Vēlos apliecināt, ka šis jautājums ir prioritāte, mēs esam vienoti galvenajos principos un nākamo nedēļu laikā fokusēsimies uz tāda risinājuma panākšanu, kas apmierina gan tos, kuri ir AK, gan tos, kuri ir ES,” raksta Terēza Meja savā atklātajā vēstulē. “Es nevaru pateikt skaidrāk – visi ES pilsoņi, kas likumīgi dzīvo AK šobrīd, varēs palikt.” Informētas aprindas Eiropas Parlamentā apliecina, ka vismaz šajā jautājumā vienošanos varētu panākt divās nedēļās.

Premjere sola, ka pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai nebūs nepieciešams uzrādīt veselības apdrošināšanu par pēdējiem pieciem gadiem, kas bija obligāta prasība saskaņā ar ES likumiem tiem, kuri nestrādā, tātad neveic maksājumus sociālajā budžetā. Tie ir, piemēram, nestrādājošas māmiņas un studenti, no kuriem lielākā daļa tikai pēc breksita uzzināja, ka viņiem ir bijusi nepieciešama veselības apdrošināšana. Tāpat Meja sola, ka birokrātiskā procesa izmaksas būs iespējami zemas. Šobrīd tas maksā 65 mārciņas (72 eiro). Tiem, kuri jau ir ieguvuši pastāvīgā rezidenta karti, tiek solīts, ka būs iespējams šo karti vienkārši samainīt pret jaunā statusa apliecību. Taču par abiem pārējiem jautājumiem – par robežu ar Ziemeļīriju un izstāšanās maksu – vienošanās vēl nav pat nojaušama.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+