Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. marts, 2014
Drukāt

“LA”sāk publicēt Maijas Krekles trešo romānu “Zeme mani nes” (1)

Foto no M. Krekles personiskā arhīvaFoto no M. Krekles personiskā arhīva

“Katram cilvēkam ir vajadzīga mīlestība, mīļa cilvēka tuvums. Atcerēsimies to, kamēr zeme mūs nes. Kamēr mēs paši vēl neesam kļuvuši par zemi,” jaunā romāna pēcvārdā raksta autore.

Tā negadās bieži, ka, sākot grāmatu lasīt, zini, ar ko tā beigsies, bet nezini, kas būs līdz tam. “Zeme mani nes” ir cieši saistīta ar abiem iepriekšējiem Maijas Krekles romāniem “Vita brevis. Vēlreiz” un “Brisele. Tu. Brisele. Es”. Jau otrajā romānā fokuss novirzījās uz jauno paaudzi, tur uzmanības centrā bija pirmajā romānā sastaptās Mairitas dēls Jurģis un viņa draudzene Gerda, taču kā skumjš vadmotīvs cauri skanēja Jurģa pusmāsas Kristīnes visu ģimeni sāpinošā pazušana un vēlāk – vēl skumjākā atrašanās.

Jaunajā romānā rakstniece koncentrējusies tieši uz Kristīnes likteni. Patiešām, reizēm grūti saprast: šķiet, jaunam cilvēkam viss ir, bet viņš tomēr jūtas izmisīgi nelaimīgs, meklē ko neesošu, nesasniedzamu, saprotot, ka ar katru soli krīt dziļāk, bet jaunības optimismā jūtas pārliecināts, ka izķepurosies, atradīs ceļu ne tikai ārā no bedres, bet arī uz skaistu, jaunu dzīvi, uz izsapņotu kristāla pili. Palaikam tā noteikti arī notiek, taču ne Kristīnei: “Toreiz nenojautu, ka ir arī tādas bedres, no kurām laukā tikt neiespējami. Manējā it kā nemaz nav dziļa, tikai nav spēka izrāpties.”

Kā Kristīne no iedomātās bedres nonāk līdz īstajai, pēdējai un liktenīgajai, tas jālasa romānā. Lasot beigas aizmirstas. Tik vitāla, tik dzīvotkāra, daudzpusīga, jā, arī patmīlīga, vieglprātīga, neuzticama, mainīga ir Kristīne, ka grūti noticēt neizbēgamajam. Jo, kā raksta autore, “viņa ļāvās dzīvei, viņa to izbaudīja pilniem malkiem, katru piedzīvojumu uztverdama kā interesantu lappusi savā dzīves grāmatā”. Līdz pēdējām lappusēm vēdī cerība, ka Kristīnei izdosies sevi no bedres izvilkt un pie saknēm, pie vecākiem un viņu mīlestības – lai cik tās izpausmes atšķirīgas no Kristīnes pašas pieņēmumiem par mīlestību – 
atgriezties.

Maija Krekle arvien teic, ka viņas romānus rada impulsi. Arī jaunāko: “No kā radās romāns? Mazliet no piedzīvotā, ļoti daudz no iedomātā, sajustā, redzētā.” Te ir gan jauna vīrieša kritiens Atlantijas okeānā, gan seni ierakumi drūmā Kurzemes piekrastē, Grīziņkalna strādnieku dzīvoklīši un jaunas meitenes Čaka ielā. Tas viss sižetā grodi ievīts un loģiskām saitēm kopā sasaistīts. Maijas Krekles romānus var izgaršot, izsmaržot, izjust ar visām maņām. Līdz beigām. Pat paredzamām un iepriekš nolemtām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Labdien! Man ļoti patīk, kā Jūs rakstāt. Lasot ļoti jūtu līdzi Kristīnes dzīvesstāstam,tas ir ļoti traģisks un arī izprotams – neredzama iet līdzi meitenei sāpe par to, ka māte viņu savulaik pametusi kā nevajadzīgu, meitenei pašai to neizprotot, tas ir salauzis viņas dzīvi. Jūs rakstāt ļoti ļoti patiesi un sāpīgi daudzreiz. Man Jums būtu liels lūgums – turpināt šo romānu. Cik saprotu, meitene aiziet bojā. Kā dzīvē tas bieži un daudzreiz notiek. Bet gribas brīnumu, kaut vai Holivudas happy end, kas nav mazsvarīgi, jo pozitīvais ļoti ceļ. Nu ir taču Deus ex machina! Nu var taču notikt brīnums, kā Kristīnei izglābties, kā Rolandam izķepuroties un kļūt ja ne par supermenu, vismaz par ietekmīgu un stipru cilvēku, viņš to ir pelnījis! Un kā atrast meitiņu, kā satikties ar Kristīni, kā Kristīnei mainīties, var taču sanākt pat savdabīgs Montekristo variants bez nekādām briemīgām atriebībām, un var taču tikt piepildīts Kristīnes sapnis par balto jahtu, bet kopā ar Rolandu un meitu! Jūs labi rakstāt, jūs to varat, protams, ja ir vēlēšanās un ja tas sakrīt ar Jūsu nodomiem.
    Es negribēju Jūs aizskart, Jums ir Jūsu rakstnieces brīvā griba un nodomi, un punktus uz i, protams, ne vienmēr vajag salikt pēc citu gribas. Bet tik ļoti gribas ši romāna varoņiem gaišākas dienas!
    Piedodiet par uzdrošināšanos!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+