Latvijā
Politika

Izgāšanās. Dāmu glābj karalis. “LA” nedēļas apskats6

Autori: Guntis Ščerbinskis, Māris Antonevičs, Ilmārs Stūriška, Linda Rasa

Nodokļu likumu maiņas jezga, kas sākusies trīs nedēļas pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas un trīs nedēļas pirms jaunā gada sākuma, ir līdz šim nepieredzēta un pat neticama valdības izgāšanās.

Saeimas deputāte Barča paziņo, ka tagad deputāti esot atmodušies, premjers Kučinskis naivā atklātībā atzīstas, ka “pat es tikai septembrī uzzināju par šādu nodokļa stāšanos spēkā”, savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura šajā amatā ir jau desmit mēnešus un pirms tam iepriekšējā valdībā bija ekonomikas ministre, runājot par minimālo sociālā nodokļa iemaksas likmi (par ko Saeima nolēma jau pirms gada), taisnojas, ka “uzņēmēju organizācijas šo problēmu pacēla tikai pašās gada beigās”. Šo secinājumu viņa izteica piektdien intervijā LTV, vienlaikus nākot klajā ar paziņojumiem, ka “labāk, lai ir dažas dienas neskaidrības šogad nekā haoss un sociālekonomiska katastrofa nākamā gada sākumā” un “pareizi premjers dara, ka uzņemas šo atbildību rīkoties ātri, precīzi, lai nebūtu traģēdijas nākamā gada sākumā ar darbinieku milzu skaita atlaišanu”. Tātad iznāk, ka šī valdība un par valsts budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, pašiem nemanot, visu gadu azotē lolojusi gaidāmu sociālekonomisku katastrofu, kuru ieraudzīja tikai tagad! Vēl apbrīnojamāka ir šahistes Danas Reiznieces-Ozolas spēja noplaukt vai kļūt neredzamai brīdī, kad jāuzņemas atbildība par savārīto – gan trešdien, gan ceturtdien par iecerētajām pārmaiņām runāja tikai premjers – dāmu glābj karalis Kučinskis. Citu partiju politiķi ironiski vaicāja – vai kāds zina, kur ir finanšu ministre? Tikmēr izmanīgā politiķe ASV izdevumā “Politico” izpelnījusies 28 Eiropas politikas pārveidotāju titulu. Cita starpā tur minēta zīmīga frāze: “satricinājums varas virsotnē varētu nodrošināt Reizniecei-Ozolai iespēju kļūt par spēcīgu premjerministra amata kandidāti”. Vai šahiste Dana šo “satricinājumu” iepriekš jau plānojusi, paredzot sekas un nākamos gājienus?


Cilvēks. Polis: “Aiziet, sākam atmaskot…”

Jānis Polis. Foto – Ieva Čīka/LETA

“Tas mirklis, kad par tavu veikumu raksta visi galvenie valsts ziņu portāli un tu pat neesi nevienu noslepkavojis,” interneta sociālajā tīklā “Twitter” priecājās Jānis Polis – mārketinga speciālists, kura vārds līdz šim bija vairāk zināms viņa kolēģiem un interneta soctīklu aktīvistiem. Tomēr šonedēļ viņa veiktais pētījums par tā sauktajiem interneta troļļiem izpelnījās mediju un sabiedrības ievērību, un to uzslavēja arī britu laikraksta “The Economist” redaktors Edvards Lūkass un bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

J. Polis pētījis interneta lapas “nozagts.com”, “ukradeno.com”, kā arī ar tām saistītos “Facebook” resursus, kas baro cilvēkus ar zagtām, tendenciozi atlasītām, negatīvām un arī melīgām ziņām (“LA” par to plašāk rakstīja 7. decembra numurā). Izskaitļotie cilvēki, izrādās, nav nekādi iesācēji, bet jau agrāk darbojušies propagandas jomā. “Mērķis nav nevienu apsūdzēt vai notiesāt, tikai sniegt iespēju lasītājiem pašiem izdarīt savus secinājumus,” savā interneta dienasgrāmatā raksta J. Polis, kurš arī licis saprast, ka turpinājums sekos.

Ekrāna uzņēmums no flightradar.com


Noslēpums. Politiskais lidojums 

Mājieni par to, ka nacionālā aviokompānija “Air Baltic” varētu atsākt lidojumus uz Liepāju, manāmi jau kādu laiku. Kā noprotams, vēlme nāk gan no Satiksmes ministrijas, gan Liepājas domes.

“”Air Baltic” lido uz Palangu, un kāpēc Palangas vietā nevarētu būt Liepāja?” Latvijas Radio klāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), solot, ka lidojumi varētu sākties aprīlī vai maijā. Zīmīgi, ka tas būs laiks tieši pirms pašvaldību vēlēšanām un varētu kalpot arī kā labs politiskās reklāmas materiāls Liepājas mēram Uldim Seskam, kurš tāpat kā Augulis pārstāv ZZS. Pirmais izsludinātais testa lidojums uz Liepāju aizvadītajā nedēļā gan bija nedaudz kuriozs – “Air Baltic” jaunā CS300 lidmašīna esot veiksmīgi sasniegusi Liepāju, ziņoja aviosabiedrības runasvīrs, taču… ierobežojumu dēļ neesot piezemējusies (piezemēšanās nemaz arī netika plānota). Tā vietā lidmašīna gaisā uztaisījusi plašu loku (attēlā) apkārt Latvijas robežai un atgriezusies Rīgā.

Eksperti spriež, ka šāda reisa atklāšana bez valsts dotācijām nav iespējama, jo pats sevi tas nespētu atpelnīt. Nākamā gada budžetā nauda šim mērķim nav paredzēta. Tālis Linkaits atgādina, ka ministra Aināra Šlesera laikā šāds reiss budžetam izmaksāja sešus miljonus latu gadā, līdz to nolēma slēgt.

Veiksme. Ienesīgs ātrums 

Fotoradari kļūst par tādiem kā naudas iemaksas bankomātiem, kas ērti ļauj papildināt valsts kasi. Pagājušajā otrdienā tika uzstādīti 20 jauni radari, un pirmās diennakts laikā tie valstij ienesa 20 000 eiro, ko solidāri sametuši 854 ātruma pārkāpēji. Atbildīgie par ceļu satiksmes drošību gan nepriecājas un secina, ka sodi ir stipri par mazu. Sabiedrība esot tik bagāta, ka gatava maksāt sodu, lai tikai nenāktos piebremzēt pat pie fotoradara. Tātad te ir nauda, tikai valstij to jāprot paņemt. Tiesa, šie secinājumi runā pretī mūsu sabiedrības vispārējiem labklājības rādītājiem, tāpēc jādomā, ka liela daļa sodos iekasētā ir tā sauktā pelēkā nauda.

PĀRSTEIGUMS. Prieks par faniem, žēl par zaudējumu

Vakar Rīgā noslēdzās pasaules čempionāts florbolā vīriešiem, ko Latvija rīkoja pirmo reizi. Mājinieki iesāka uz ļoti iedvesmojošas nots, sasniedzot jaunu pasaules čempionātu atklāšanas spēļu apmeklētības rekordu – cīņu pret Zviedriju klātienē “Arēnā Rīga” noraudzījās 8011 lieliski, skaļi un florbolu saprotoši līdzjutēji. Pat šī sporta veida izgudrotāji un modes noteicēji zviedri brīnījās, cik labi noorganizēts čempionāts, un to arī apstiprināja mūsu fani, kas pirms diviem gadiem klātienē vēroja spēcīgāko izlašu spēles Gēteborgā – tur pat uz mājinieku mačiem grupu turnīrā bija gandrīz tukša halle. Diemžēl turpinājumā Latvijas izlase ripoja no kalna lejup un cerēto medaļu vietā nācās pirmo reizi kopš 1998. gada palikt ārpus labāko astoņnieka, par ko cilvēcīgi žēl spēlētāju, kuru sapnis pārvērtās murgā. Bet Latvijas Florbola savienība neguva plānotos ienākumus, jo latviešu interese par turnīru strauji apsīka.

JOKS. Deniņš neizmanto iespēju paklusēt

Andris Deniņš. Foto: LETA

“Kirova Lipmana [..] nopelni Latvijas labā ir apstiprināti ne tikai ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet arī ar Lāč­plēša ordeni,” tā pagājšnedēļ vairākos portālos publicētajā rakstā ar virsrakstu “Apvērsums Latvijas hokejā bija zemisks” raksta profesors, bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis Andris Deniņš. Reiz, pirms četriem gadiem, šis vīrs pieteicās uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, tagad laikam grib pretendēt uz vietu kādā amatieru jokdaru klubiņā. Jo 1940. gadā dzimušais Lipmana kungs nav un nevar arī būt apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, jo šo apbalvojumu piešķīra no 1920. līdz 1928. gadam, turklāt par kauju nopelniem. Taču nebūt ne pēc joka izskatās Deniņa tālākā aplamā runāšana tādā garā: “To, ko var pateikt un gūt sabiedrības atbalstu viens latvietis, nevar izdarīt cits Latvijas pilsonis.” Respektīvi, liekot lasītājam saprast, ka pret K. Lipmanu Latvijā izturas kritiskāk tāpēc, ka viņš ir ebrejs. Nu vai ziniet, Deniņa kungs, katrs vērtē cilvēkus un lietas pēc savas mērauklas, un izskatās, ka jūsu mēraukla ir tautība, kamēr lielākā sabiedrības daļa cilvēkus vērtē pēc viņu padarītā!

Foto: LETA

Darījums. Baudīsim abām ausīm

Lieliskais komponists Zigmars Liepiņš, viņš arī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra direktors, uzvarējis Rīgas pašvaldības iepirkumu konkursā par gadumijas uguņošanas muzikālā pavadījuma sacerēšanu. Komponists par to saņems 4641 eiro (neskaitot PVN). Piedāvātā summa par dažu minūšu skaņdarba radīšanu citiem acīmredzot likusies pārāk niecīga un nepievilcīga, jo neviens konkurents Liepiņam konkursā nebija pieteicies. Bet, iespējams, runa ir gan par talantu radīt spilgtu mūziku, kas nenobāl pat pie krāšņas uguņošanas, gan talantu saskatīt iespējas tur, kur citi tās neredz. Klausīsimies un vērtēsim gadumijā Daugavas krastmalā vai pie televizora.

LA.lv