Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Izgāžas sarunas par ES 2013. gada budžetu

Foto - AFPFoto - AFP

Otrdien paredzētās sarunas par Eiropas Savienības nākamā gada budžetu ir izgāzušās, jo Eiropas Parlaments atteicās sēsties pie sarunu galda ar dalībvalstu pārstāvjiem, kuri atsakās segt virkni šī gada izdevumu.

Konflikta pamatā ir deviņu miljardu iztrūkums šī gada budžetā, kuru radījuši tēriņi studentu apmaiņas programmai “Erasmus”, pētniecības fondiem, humānajai palīdzībai un lauku reģionu attīstībai. Vienīgais, par ko līdz šim izdevies panākt vienošanos, ir 670 miljoni eiro, kas paredzēti kompensācijām, kuras izmaksājamas Itālijas zemestrīces upuriem. Saspīlējumu pirms nākamnedēļ gaidāmā ES samita vairo arī domstarpības starp bagātajām un relatīvi nabadzīgākajām bloka dalībvalstīm jautājumā par ES ilgtermiņa budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. “Ja viņi nevar vienoties par rēķinu apmaksu, par ko tad viņi var vienoties?” komentējot atteikšanos piedalīties sarunās, izteicās EP sociālistu frakcijas vadītājs Hanness Svoboda.

Paziņojumā, kas tika izplatīts tikai trīs stundas pirms ES dalībvalstu finanšu ministru tikšanās, EP atteicās sanāksmē piedalīties, jo nacionālās valdības liedzot būtisku finansējumu Eiropas trūcīgajiem un atsakoties pildīt savas saistības. “Šie līdzekļi Eiropas Savienībai nepieciešami, lai pildītu savas juridiskās saistības, tas ir, apmaksātu par precēm, darbu un sniegtajiem pakalpojumiem saņemtos rēķinus,” norādīja EP prezidents Martins Šulcs.

Tagad Eiropas Komisijai nāksies sagatavot jaunu 2013. gada budžeta projektu, cenšoties panākt tā apstiprināšanu līdz gada beigām. Otrdienas neveiksme draud arī 22. un 23. novembrī gaidāmo samitu pārvērst nepatīkamā izrādē, kas atspoguļos domstarpības starp bagātākajām dalībvalstīm un relatīvi nabadzīgākajām valstīm Eiropas austrumos un dienvidos. Otrdien vēl skaidrāk iezīmējās “frontes līnija”, Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam apmeklējot Nīderlandi un Itāliju, cenšoties gūt abu valstu premjeru Marka Rutes un Mario Monti atbalstu savai kampaņai pret ES izdevumu palielināšanu. Tikmēr Briselē tikās taupības atbalstītāju nosacītie pretinieki jeb tā dēvētās “Kohēzijas draugu” grupas pārstāvji – 14 mazāk pārtikušo dalībvalstu premjeri un valsts galvas. Kohēzijas fondi, kas veido otru lielāko ES izdevumu pozīciju aiz Kopīgās lauksaimniecības politikas, paredzēti, lai sniegtu atbalstu Eiropas nabadzīgākajiem reģioniem, ļaujot to ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni izlīdzināt ar attīstītāko reģionu līmeni. “Kohēzijas draugu” grupas vadību uzņēmusies Polija kopīgi ar Portugāli un tajā ietilpst arī Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija, kas visas no ES kopumā saņem vairāk līdzekļu, nekā sastāda to iemaksas bloka budžetā, un vēlas šo situāciju saglabāt.

Savukārt astoņas dalībvalstis, kuras ES budžetā veic lielākas iemaksas nekā saņem atpakaļ, uzstāj, ka EK paredzētie 1,03 triljonus lielie tēriņi laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam, kas ir par 0,5 procentiem lielāki nekā pašreizējie izdevumi, jāsamazina par 100 miljardiem. Izdevumu samazināšanas atbalstītāji, kuru vidū ir Austrija, Dānija, Francija, Britānija, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija, norāda, ka laikā, kad nacionālajām valdībām nākas īstenot sāpīgus taupības pasākumus, savu tēriņus būtu jāierobežo arī Briselei. Lielākais uz ko, šķiet, būtu gatavas šīs dalībvalstis, ir ES izdevumu faktiska iesaldēšana pašreizējā līmenī. Tikmēr Beļģija, Luksemburga un Itālija, kas arī ir starp dalībvalstīm, kuras ir faktiskās ES budžeta finansētājas, pagaidām nav pieslējušās nevienai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Tāpat nevienai no nometnēm nav pieslējusies Īrija, kura gan ir starp ES finansējuma saņēmējām, taču izvairās ieņemt stingru pozīciju, jo janvārī tai būs jāsāk pildīt ES prezidentūras pienākumi. Zināmu neitralitāti cenšas ieturēt arī Kipra, kas šobrīd pilda ES prezidentūras pienākumus un cenšas rast visiem pieņemamu kompromisu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+