Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. maijs, 2016
Drukāt

Izglābj bankrotējuša vācu uzņēmuma šuvējas (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Nemo" īpašniece Inga Zemdega-Grāpe: ""Nemo" specifika ir vilnas mēteļi, ko retais ķīnietis spēj uzšūt. Globāli mēs varam konkurēt ar savu specifiku."

Gulbenē šonedēļ oficiāli durvis vērusi Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA “Nemo” filiāle, kas nodarbinās daļu darbinieku no martā aizvērtā SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” šūšanas ceha.

“Nemo” īpašniece Inga Zemdega-Grāpe atklāj, ka jaunajā ražotnē strādās 40 darbinieki. Ja “lietas ies”, tad darbinieku skaitu varētu palielināt. “Nemo” filiāle darbosies jaunās telpās, arī iekārtas ir paša uzņēmuma, jo nav izdevies vienoties ar “Nienhaus&Lotz Lettland” par iekārtu iznomāšanu.

“Ceru, ka Gulbenes cehs būs veiksmīgs, jo kolektīvs grib strādāt. Tas nozīmē augstu ražību un augstu efektivitāti, līdz ar to varēsim nodrošināt klientiem labas cenas, ātrumu un varēsim samaksāt cilvēkiem vairāk nekā minimālo algu,” stāsta uzņēmēja. Kad jautāju par algas apjomu, viņa neslēpj, ka Krāslavā dažas šuvējas saņem pat 600 – 700 eiro mēnesī, taču tad ir ļoti augsts darba ražīgums. “Cilvēki, kas grib strādāt, var nopelnīt,” uzsver Zemdega-Grāpe.

Gulbenē jau top mēteļi Skandināvijas un citiem eksporta tirgiem, un, kā rāda Inga Zemdega-Grāpe, šādu modeli var nopirkt arī Kanādā. Paredzēts, ka Gulbenes ražotnē mēnesī varētu saražot trīs tūkstošus mēteļu, bet optimālais daudzums ir četri tūkstoši. Pavisam “Nemo” Krāslavā gada laikā saražo 130 tūkstošus apģērba gabalu – bikses, svārkus, mēteļus, žaketes, blūzes, kleitas.

Jūtams, ka darbinieces priecājas par iespēju atkal strādāt savā profesijā. Dažas no viņām jau bija paguvušas pieteikties bezdarbniekos, taču tagad labprāt atgriežas darbā. “Iepriekš ražojām kleitas, reti – blūzes un svārkus, bet tagad šūsim mēteļus. Tas ir pilnīgi kas jauns, tehnoloģijas atšķiras. Bet labi, ka atkal ir darbs un esam jaunās mājās,” stāsta šūšanas operatore Ilze Viļuma, kas pati bezdarbniekos pabijusi 16 dienas.

 

Cīņa par to, kurš grib strādāt

Krāslavā “Nemo” nodarbina 208 strādājošos. Uzņēmēja gan atklāj, ka šobrīd veidojas apburtais loks. “Cīnāmies par klientiem, līdz ar to jābūt zemai cenai un nevaram saviem darbiniekiem samaksāt lielas algas. Tās ir ap minimālo, tāpēc cilvēki nenāk strādāt uz šo industriju,” problēmu atklāj Zemdega-Grāpe. Tomēr labi darbinieki ir uz izķeršanu. “Cīņa par darbinieku, kurš grib strādāt, ir ļoti asa – kurš pirmais pagūs,” situāciju raksturo uzņēmēja.

Rīgas Valsts tehnikums pērn septembrī Krāslavā nodibinājis filiāli, izvietojot savu ražošanas prakses bāzi tieši uzņēmumā “Nemo”. Šogad arodu apgūst astoņas meitenes, un uzņēmēja cer uz otras grupas izveidi šoruden. Tas nav daudz, tāpēc viņa aicina jauniešus apgūt šo profesiju, jo pasūtījumu ir daudz, sezona ir izpārdota. Viņa uzskata, ka jauniešiem pietrūkst informācijas, ka Rēzeknes augstskolā ir piecas, bet RTU – 15 budžeta vietas, kur apgūt šo profesiju. “Gribu teikt jauniešiem, ka ļoti lielā cieņā šobrīd ir apģērbu projektētāji jeb konstruktori, ražošanas inženieri un tehnologi. Un ir darba devēji, tostarp “Nemo”, kuri labprāt atbalstītu dzīvošanu vai citus izdevumus studiju laikā. Latvji, brauciet jūriņā jeb studējiet inženierzinātnes!” uzsver “Nemo” īpašniece.

Apģērbu biznesam Inga Zemdega-Grāpe kopīgi ar vīru Oskaru Grāpi pievērsās pirms diviem gadiem, kad iegādājās “Nemo” ražotni Krāslavā. Tolaik tas darīts, domājot par ražošanas attīstību, “lai būtu pašiem prieks un apziņa, ka dari vērtīgu darbu”. Darbības divos gados izkristalizējušās divas galvenās lietas šajā biznesā – pasūtījumi un darbinieki. Klientus vēl var sameklēt, bet ar darbiniekiem nav vienkārši. Pirms desmit gadiem šūšanas industrijā bija nodarbināti 24 tūkstoši, pērn, pēc VID datiem – 3,3 tūkstoši…

 

Atrod savu nišu

Lai arī Krievija nebija galvenais eksporta tirgus, “Nemo” zaudējis 30% no apjoma. Šī industrija pasaulē balstās uz Āzijas un Dienvidāfrikas ražotnēm, tomēr Latvijas uzņēmumi var konkurēt ar savu nišu un specifiku, ko ķīnieši vai vjetnamieši nespēs uzšūt. “Nemo” specifika ir vilnas mēteļi, ko retais ķīnietis spēj uzšūt. Otra niša – klasiskie kostīmi un žaketes, kuras sēž, nevis karājas, teic uzņēmēja. Šo kvalitāti Eiropā esot spējīgi nodrošināt portugāļi, rumāņi, bulgāri un latvieši. “Šo virzienu esam saglabājuši, un mums tas jāattīsta,” tā uzņēmēja. Īpaši par to interese ir Skandināvijas valstī, kur latviešu ražotnes var izkonkurēt citus ar piegāžu ātrumu. Šobrīd “Nemo” strādā pie sava zīmola izveides un jau jūnijā ar to pirmoreiz piedalīsies starptautiskā izstādē Londonā “Fashion SVP”, cerot uz jauniem pasūtījumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Smuki, runā darba devēja bet realitate pec 4 menesu stradasanas kad pat minimalas nav uz papira kaut stradaju 8 stundas diena, vel trakak ka pie vaciesa!

  2. Latvijas alga zem 1000 eur neto ir ņirgāšanās par darbinieku.

  3. Nu nez! Cenas zemas, lielākā daļa strādā par minimālo… ar to jau nevar izdzīvot! Nožēlojami, ka lv ir tik zems iztikas minimums, tam būtu jābūt 600 pēc nodokļu nomaksas…. diez ko tad pasāktu uzņēmīgie uzņēmēji….. Gulbenē sievietes ar min algu var iztikt, ja vīri pelna un var visu nomaksāt. Pārējās strādā kā trakas par 500 un atnāk mājās nekādas…. bērni neaudzināti, viri, ja ir- vazājas… Vārdsakot darbs ir, ja grib strādāt, bet aldziņas ir niecīgas… vai arī tas izklausās pēc vergošanas

  4. GADIEM ILGI MEKLĒJU VILANAS MĒTELI ,NEKUR NEATRAST ,,VISS TIEK ŠŪTS KA BĒRNIEM ,BET LATVIJĀ IR ARĪ KORPULENTAS DAMAS ,KURA SARI GRIB PUCĒTIES ,…CERU ,KA ŠIS ROBS TIKS ARĪ PIEPILDĪTS VEELU SEKMES RAZOSAŠANĀ UN MEKLĒT MEKLĒŠU JUSU MĒTEĻUS

  5. nu nu tagad vēl par agru teikt hop..lai paiet vismaz 10 gadi.

  6. Cienu uzņēmīgos Latvijas cilvēkus! Atbildēt

    Apbrīnoju UZŅĒMĪGOS Latvijas cilvēkus, kas tik enerģiski rosās savā biznesā… Bet vācieši aizlaidās…pat nedeva šujmāšīnas iznomāšanai …

    • Mjā…būtu interesanti dzirdēt ārvalstu investoru Latvijā padomes komentāru par šo vāciešu aizmukšanu. Vēl viens ilustratīvs piemērs par ārvalstu investoru patieso interesi.

  7. Ļoti, ļoti iedvesmo šādi stāsti. Latvija var. Vajag tikai gribēt.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+