Mobilā versija
Brīdinājums +4.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
25. septembris, 2017
Drukāt

Grobiņā no atkritumiem izglābj vērtības (2)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Iebraucot Grobiņā, lielceļa malā ir norāde uz trīs kilometrus attālo atkritumu poligonu un Nenovērtēto lietu muzeju. Tajā apskatāmas daudzas lietas, ko vieni atzinuši par nevajadzīgiem krāmiem, bet citu rokās tās pārtapušas par vērtīgām aizgājušo laiku liecībām.

Neparastā muzeja pirmsākumi meklējami 2004. gadā, kad tika izveidots SIA “Liepājas RAS” atkritumu poligons “Ķīvītes”. Gadu gaitā poligonā sāka veidoties kolekcija no dažādiem priekšmetiem, kurus sirdsapziņa darbiniekiem neļāva apglabāt atkritumu jeb, kā saka kurzemnieki, gružu kalnā. No 2011. gada priekšmetus malā atlika jau apzināti un pēc uzņēmuma darbinieku Daiņa Ermansona un Zanes Siksnas iniciatīvas tika izveidots muzejs, kuru 2013. gadā atklāja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Simtiem eksponātu

Eksponāti izvietoti uzņēmuma kantora ēkas otrā stāva zālē, kas, kā izskatās, drīz vien būs par šauru vairākiem simtiem eksponātu. Kā smej “Liepājas RAS” vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna, ja viņa redzētu, ko atved uz poligonu, muzejam jau sen būtu nepieciešams angārs. Ikdienā katru atvesto atkritumu kravu vizuāli izvērtē citi darbinieki. Akcents tiekot likts uz senām un nostalģiskām mantām. Zane zina teikt, ka no desmit Latvijas atkritumu poligoniem muzejs esot tikai viņiem. Muzejs ir gana iecienīts (piemēram, šogad Muzeju naktī to apmeklēja 225 cilvēki), tas iekļauts arī skolēnu vides izglītības mācību procesā.

Pirmais objekts, kas muzejā sagaida apmeklētājus, ir pirmā lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes (1893–1946) gleznotā ziemas ainava, kas atkritumos atrasta 2013. gadā. Līdz šim zināmas vien 18 Beltes gleznas, kas glabājas muzejos, galerijās un privātkolekcijās. Viena no tām šobrīd tiek tirgota sludinājumu portālā “SS.lv” par 950 eiro.

Muzeja zālē ir simtiem priekšmetu, un kopumā kolekciju varētu apskaust ne viens vien novadpētniecības muzejs. Turpinot gleznu tēmu, varam aplūkot pazīstamā mūziķa Ulda Marhilēviča mammas Emmas 1986. gadā gleznotus ziedus un nezināma autora mālētu Ļeņina portretu. Ir izšuvumi un fotogrāfijas. Liepājas un Latvijas ģerboņi. No grāmatniecības un drukas darbiem piesaista Džeka Londona kopotie raksti, bērnu grāmatiņā izveidota slēptuve metāla kastītei (diez kas tur glabājās?), 1938. gadā izdotais A. Maršala darbs “Dieva pestīšanas ceļš”, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā 1958. gadā Rutai Briedei izsniegtā iesvētīšanas dienas piemiņas apliecība.

Mūzikai un sportam

No kulturālām mantām noteikti lielu vietu aizņem klavieres “Odesa” no Liepājas Svētās Annas baznīcas draudzes mājas, tāpat darba kārtībā ir sens elektriskais sintezators, kokle, ģitāras. Iespējams, varētu atdzīvināt arī pāris akordeonu un firmas “Vandoren” klarneti.

Sporta mīļu uzmanību noteikti piesaistīs slida no laikiem, kad hokeju Latvijā vēl nespēlēja, boksa cimdi no ēras, kad Mairis Briedis vēl nebija dzimis, kā arī sporta kluba “Liepājas metalurgs” vimpelis, kad lielie rūpnīcas dūmeņi kūpēja un ziemā pilsētas sniegs krāsojās pelēks.

Apģērbu un apavu klāstā izceļas padomju laika armijas sauszemes spēku kapteiņa svētku uniforma, karavīru ķiveres, gāzmaskas un XIX gadsimta ādas (gumiju tad vēl īsti nepazina) zvejnieku zābaks. Mājas piederumu arsenālā vidējai paaudzei sentimentu noteikti uzjundīs ar padomju laika kvalitātes zīmēm rotātās rūpnīcas “Straume” elektriskās kafijas dzirnaviņas un drēbju centrifūga, klasiskie pārtikas veikala svari, viens no pirmajiem PSRS personālajiem datoriem, lenšu un kasešu magnetofoni. Tie, kas piedzīvojuši pagājušā gadsimta vidu, atcerēsies to laiku radioaparātus, plašu atskaņotājus un pirmās Raimonda Paula plates, lielisku drēbju skapi, kinoprojektorus, starp kuriem iemaldījusies arī kāda jauno laiku televīzijas filmēšanas kamera.

Protams, ir arī lietas no slavenajiem Ulmaņlaikiem un tāda kā laika mašīnā pārcelta friziera darba vieta ar vismaz man nenosakāma laika aprīkojumu. Ak jā, vēl jau arī gadu desmitiem senas smaržu pudelītes ar visu saturu, no kuriem dažs pat vēl tīri labi smaržo.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Esmu jau pavecs, dzīvoju citā Latvijas malā, bet ja vien būs iespēja- noteikti aizbraukšu apskatīt Jūsu muzeju! Vēlu veiksmi!

  2. Labākā šogad lasītā ziņa!!
    Prieks, ka mūsu gadsimtā ir cilvēki, kas novērtē arī tās pagātnes liecības, kurām šobrīd vēl nav dižas materiālas vērtības…

Draugiem Facebook Twitter Google+