Izglītība bez nosūtījuma uz darba tirgu 0
Visaptveroša pētījuma par kultūrizglītības iestāžu absolventu darba gaitām nav .
“Izglītība mākslas jomā nav izglītība ar obligātu nosūtījumu darba tirgū,” tā, vaicāta, kādas ir kultūrizglītības augstskolu absolventu iespējas atrast darbu, atbild Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne. “Cilvēks šo izglītību var iegūt arī tāpēc, ka viņš vienkārši to vēlas, pēc tam strādājot vai studējot vēl kādā citā jomā.” Turklāt kā nobrieduši mākslinieki Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un noteiktu Kultūras akadēmijas (KA) studiju programmu absolventi bieži vien parādās tikai tad, kad pagājis apmēram desmit gadu pēc augstskolas beigšanas, jo jānobriest mākslinieka personībai un profesionalitātei. Bet izpildītājmāksliniekiem Latvijā strādāt augstā līmenī tomēr ir diezgan šauras iespējas: ir tikai četri profesionālie orķestri un daži, pārsvarā pūtēju orķestri, ko uztur pašvaldības.
Mežragu rokā neiespiedīsi
Taču vai valsts, finansējot kultūrizglītības iestādes, nosaka, cik katrā studiju vai izglītības programmā būtu jāuzņem? Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters saka: KM sniedz rekomendācijas, bet studiju vietu sadalījums starp programmām ir pašu augstskolu ziņā, saskaņojot to ar darba tirgu.
No sarunām ar akadēmiju pārstāvjiem tomēr secināju, ka studentu un audzēkņu uzņemšanu saskaņot ar darba tirgus vajadzībām ir gana grūti. Piemēram, orķestriem vajag trompetistus, bet tos nevar uzņemt, ja studijām vai mācībām piesakās vien tie, kas iepriekš gadiem apguvuši citu instrumentu spēli. Tad nu var sanākt tā: vajag trombonistus, bet jāuzņem un jāizglīto trompetisti. Tāpat gadās, ka kāds instruments nāk modē. Piemēram, katrs otrais spēlē saksofonu, bet citu instrumentu mūziķu valstī trūkst. Bet nevienu nevar piespiest spēlēt mežragu, ja viņam patīk saksofons. Šobrīd modē ir ģitāras spēle – daudzi gribētu to spēlēt arī bērnu mūzikas vidusskolās, bet trūkst pasniedzēju.
JVLMA akadēmiskā darba prorektors Normunds Vīksne piebilst: kurā jomā ir vairāk talantīgu mūziķu, tajā nozarē arī vairāk studentu tiek uzņemts. Taču tiek ņemtas vērā arī orķestru vajadzības.
Potenciālie studenti visbiežāk vēlas kļūt diriģenti, akadēmiskie dziedātāji un pianisti. Taču darba tirgū neesot būtiska šīs jomas profesiju pārstāvju pārpalikuma. Pianisti vēlāk kļūst par mūzikas skolotājiem vai koncertmeistariem.
Kaut arī saskaņot uzņemšanu ar darba tirgu ir grūti, bezdarbnieku akadēmiju absolventu vidū tomēr ir maz. LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis teic, ka absolventu aptauja liecina: par bezdarbniekiem sevi uzskata trīs procenti akadēmijas absolventu, bet 16 procenti ir “citādā veidā nodarbināti”, tā, visticamāk, apzīmējot brīvmākslinieka statusu.
“Bieži uztraucas – studijas jāsasaista ar darba tirgu. Mūzikas akadēmijā tāda problēma nepastāv,” saka N. Vīksne. “Mūsējie strādā jau no pirmā kursa – par pasniedzējiem mūzikas skolās, mūziķiem dažādos projektos. Mums pat kādreiz jācīnās, lai nestrādā tik daudz. Līdz ar to 90 procenti absolventu strādā savā apgūtajā specialitātē.” Visvairāk – pedagoģijā, kaut mūziķu (instrumentālistu) iekārotākais darbs ir spēlēt orķestrī. Taču daļa strādā arī ministrijās, kultūras namos un citās kultūras iestādēs.
Puse strādā jau studiju laikā
LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe teic: akadēmijā studiju programmas ir ļoti dažādas un absolventu situācija darba tirgū ir atkarīga no tā, kādas zinības tie apguvuši. Viņas rīcībā ir LKA bijušo studentu aptaujas dati, kuros redzams, ka darbavietas tiešām ir ļoti dažādas: kinoteātri, kultūras iestādes, Iekšlietu ministrija, dažādas augstskolas, tostarp ārzemēs. Kāds gan atzinis, ka viņam esot sarežģīti pateikt, kur strādā. Tāpat gadās pa LKA absolventam, kas ir auklis vai kasieris, bet A. Laķe saka: “Procentuāli tādu ir maz.”
Pēdējā LKA studentu aptauja arī liecina, ka vairāk nekā 50 procenti bijuši nodarbināti jau studiju laikā, 14 procenti darbu atraduši viena līdz trīs mēnešu laikā pēc LKA izlaiduma, bet seši līdz astoņi procenti darbu meklēja četrus līdz sešus mēnešus.
Gada laikā darbu tā arī neizdevās atrast nepilniem sešiem procentiem, bet A. Laķe atgādina, ka kopējais jauniešu bezdarbs valstī ir krietni lielāks. Interesanti, ka, jautāti par pašreizējo nodarbinātības situāciju, nepilns procents absolventu atbildējis, ka “esmu bezdarbnieks, bet darbu nemeklēju”.
Šogad pirmo reizi LKA “aktierus” pabeidza kurss, kas netiek gatavots darbam kādā konkrētā teātrī, bet gan brīvajam tirgum. Tātad viņiem nebūs stabilu darba vietu? A. Laķe teic, ka ir jaunie aktieri, kuriem ir daudz darba neatkarīgajos teātros. Iespējams, viņi savā profesijā jūtas pat stabilāk nekā, piemēram, Dailes teātra aktrise, kurai maz lomu.
Jautāti, vai pašreizējais darbs atbilst apgūtajam studiju virzienam, gandrīz 30 procentu LKA absoventu atbildējuši apstiprinoši, bet noraidoši – 15 procenti aptaujāto.
Arī U. Lielpēters atzīst, ka nav visaptveroša pētījuma par kultūrizglītību baudījušo gaitām darba tirgū. KM pārstāvis saka: nopietns pētījums prasītu arī gana lielus finanšu ieguldījumus, bet valsts budžeta nauda jātaupa. Tomēr 2011. gadā veikta gana plaša aptauja un secināts, ka kultūrizglītības iestādes beigušie gluži labi iekļaujas darba tirgū un daļa sāk strādāt jau studiju laikā. Pārsvarā absolventi strādājot savā profesijā, bet bieži vien individuāli savās darbnīcās kā brīvmākslinieki.
Prasīts arī, cik kultūrizglītības iestādes beigušie pelna. Cik dati uzticami, nav zināms. A. Teikmanis arī sacīja, ka mākslinieki nelabprāt atklājot patieso savu ienākumu līmeni.
Arī maksātspējīgos atlasa
Ierasts, ka, lai saglabātu augstu latiņu, Mākslas un Mūzikas akadēmijā neuzņēma vai uzņēma ļoti maz to, kuri studē par maksu, – šādi arī nodrošinot, ka mākslinieku un mūziķu nav pārāk daudz. Taču situācija pamazām mainās. Valsts augstskolām budžeta studenta sagatavošanai piešķir tikai 80 procentus nepieciešamās summas. Tāpēc akadēmijām jādomā par pelnīšanu, un pamazām maksas studentu skaits aug. Ja par maksu tiks uzņemti ne tik talantīgi studenti, vai nebūs tā, ka galu galā tomēr būs gana daudz bezdarbnieku mākslas nozarēs? J. Klišāne mierina, ka arī uz maksas studiju vietām tomēr ir atlase.
U. Lielpēters saka: “Piemēram, Mūzikas akadēmijā ir tik dārgas studiju programmas, ka nav nemaz sevišķi daudz gribētāju studēt par maksu.” N. Vīksne teic, ka dārgas šīs studiju programmas ir tāpēc, ka studijas ir ļoti individuālas.
Dažbrīd ar vienu studentu strādā trīs mācībspēki, koncertmeistaru ieskaitot. Instrumentālistiem studijas gadā izmaksā 2000 līdz 3000 latu. Visdārgākā studiju programma ir topošajiem komponistiem – līdz 3065 latiem. Šobrīd Mūzikas akadēmijā ir tikai viens topošais “maksas” komponists.
Arī valsts apmaksāto studiju vietu nav daudz. Kopumā visās trijās augstskolās – tikai pusotrs tūkstotis. Tas pats attiecināms uz mūzikas vidusskolām. Piemēram, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pērn uzņemti tikai 19 jaunie mūziķi. Horeogrāfijas vidusskolā – vien četri. Mākslas vidusskolās gan uzņem vairāk. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā ik gadu uzņem ap 140 topošo mākslinieku.
Trūkst tautas deju kolektīvu vadītāju
Pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību kultūras jomā iegūst Kultūras koledžā, kas nesen iekļauta LKA sastāvā. J. Klišāne stāsta, ka šīs izglītības iestādes absolventi arī lielākoties tomēr studē tālāk – bieži vien izvēloties tieši LKA studiju programmas. Koledžā gan ir arī ļoti daudz tālākizglītības programmu, tāpēc tur mācās kultūras namu vadītāji, muzeju darbinieki.
Vai pašvaldības pieprasa jaunus, tikko augstskolu beigušus kultūras darbiniekus? J. Klišāne teic, ka nopietni situācija apzināta nav, “mēs šo to zinām tikai runāšanas līmenī”. Zināms, ka katastrofāli pietrūkst tautas deju kolektīvu vadītāju, taču paradoksālā kārtā Kultūras koledža nesen likvidējusi studiju programmu, kurā tos sagatavoja, jo nebija pietiekami daudz studēt gribētāju. Iespējams, deju kolektīvu vadītāju trūkst tāpēc, ka viņiem ir daudz darba, bet atalgojums mazs.
Kāzās vai orķestrī?
Tie, kuri pabeidz mūzikas un mākslas vidusskolas, dažkārt uzreiz dodas darba tirgū, jo ieguvuši trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un specialitāti, bet citi turpina studijas – cits JVLMA vai LMA, cits pedagoģiju citās augstskolās, cits citā jomā. J. Klišāne teic: “Mūzikas vidusskolas absolvents droši var spēlēt kāzās, bērēs, kristībās, ja vien viņu aicina, taču, ja grib iekļūt profesionālā simfoniskā orķestrī vai korī, tad vajag arī augstāko izglītību. Tāpat ir ar māksliniekiem.”
Tāpēc specializēto vidusskolu izglītības programmas tiek veidotas, rēķinoties ar to, ka absolventi studēs. Taču ļoti daudzi šo skolu absolventi līdztekus studijām strādā: mūziķi spēlē dažādās grupās, dibina radošās apvienības. Jaunie dizaineri strādā par asistentiem pie pieredzējušākiem kolēģiem.
KM dati liecina, ka visvairāk mūzikas nozari turpina studēt E. Dārziņa mūzikas vidusskolas absolventi – 96 procenti, bet vismazāk – tikai 65 procentos gadījumu – Daugavpils mūzikas vidusskolas absolventi.
Kopumā Latvijā ir deviņas mūzikas vidusskolas. J. Klišāne atzīst: “Tas ir grezni.” Savukārt U. Lielpēters teic: “Viens no iemesliem, kāpēc vai katrā Latvijas lielākajā pilsētā ir mākslas un mūzikas vidusskolas, ir vēlme gatavot šo nozaru speciālistus tieši konkrētajam reģionam. Tas, kurš aiziet mācīties uz Rīgu, bieži vien dzimtajā vietā vairs neatgriežas.” Arī N. Vīksne norāda uz problēmu, ka laukos trūkst mūzikas pedagogu.
Horeogrāfijas vidusskola vienīgā sagatavo māksliniekus Nacionālās operas baleta trupai. Visus gan Opera nepaņem darbā. Aiz Operas sliekšņa palikušie parasti studē horeogrāfiju, veido savas deju studijas.
LNKC apkopo statistiku par mākslas un mūzikas absolventu gaitām pirmajā gadā pēc skolas absolvēšanas. Kas notiek pēc tam, par to informāciju gan nevāc. Daugavpils mūzikas vidusskola apkopojusi ziņas par to, kā klājas 2003. līdz 2013. gada absolventiem. Izrādās, pat 11 šī laika posma absolventi palikuši strādāt skolā, ko paši pabeiguši, par dažādu instrumentu spēļu pedagogiem vai izglītības programmu vadītājiem! Divpadsmit devušies uz bērnu mūzikas skolām; vēl trīs strādā mūzikas vidusskolās, viena absolvente ir Mūzikas akadēmijas darbiniece, divi dzied Operā, tikpat Radio korī. Vēl absolventi strādā par mūzikas pedagogiem dažādās cita veida mācību iestādēs. Astoņi strādā ar mūziku saistītā darbā ārvalstīs. Piemēram, Karīna Krumpāne dzied Berlīnes Nacionālajā operā. Divi absolventi maizi pelna ārvalstu vēstniecībās Rīgā.
J. Klišāne teic: “Mākslas un mūzikas vidusskolās ir krietni lielāka mācību slodze nekā vispārējās vidusskolās, līdz ar to jaunieši iemācās plānot savu laiku un, piemēram, no Rīgas Doma kora absolventa var sanākt arī ļoti sekmīgs jurists, arhitekts, IT speciālists.”
Darba vieta jārada pašam
“Mūsu absolventiem jābūt gataviem dibināt jaunas radošās apvienības,” saka A. Teikmanis. Tāpēc paši studenti prasot, lai viņus ievada grāmatvedībā un tiesībās, mārketingā un menedžmentā.
A. Laķe norāda: “Kaut arī pasaulē ar mākslinieku darba organizēšanu, produkta reklamēšanu nodarbojas menedžeri, Latvijā tas ne vienmēr ir iespējams, jo mākslinieku ienākumi ir pārāk zemi, lai vēl dalītos. Tāpēc arī radošās sfēras pārstāvjiem vajadzētu apgūt praktiskās zināšanas. LKA plāno turpmāk piedāvāt atbilstošus tālākizglītības kursus.”
Nezina, cik aizbraukuši
Latvija var lepoties ar daudziem mūziķiem, kas kļuvuši starptautiski pazīstami. J. Klišāne teic: “Mēs ļoti labi sagatavojam audzēkņus un studentus Eiropas tirgum. Viņi ir sagatavoti augstā līmenī. Tāpēc viegli atrod studiju vai darba vietas Eiropā.”
JVLMA sniegtie dati par augstskolu gaitām pēc studijām gan liecina, ka tikai viens procents absolventu atradis darbu ārpus Latvijas. Tiesa, tā ir statistika par pirmo gadu pēc studiju beigšanas. Cik mūziķu aizbrauc vēlāk, par to nav ne jausmas, atzīst arī J. Klišāne.
N. Vīksne aizbraukšanu saista gan ar nelielajām algām, gan ar mazo Latvijas mūzikas tirgu: “Padomājiet, cik orķestru, kādas darba iespējas, ir, piemēram, Vācijā!”
U. Lielpēters teic, ka aizbrauc arī citu nozaru mākslinieki, ne tikai mūziķi. “Tā tikai sagadījies, ka par mūziķiem mēs vairāk dzirdam,” bilst KM pārstāvis. Arī A. Teikmanis saka: “Daļa MA absolventu strādā par mākslas pasniedzējiem ārzemēs: lielākoties Eiropā, bet dažs pat devies uz Austrumāziju.”
Valsts finansējums kultūrizglītības iestādēm 2013. gadā (latos) Profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādes (bērnu mūzikas un mākslas skolas) 8 568 607 Pašvaldību vidējās profesionālās izglītības iestādes 229 841 Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās izglītības iestādes (mūzikas un mākslas vidusskolas) 10 134 903 Kultūras ministrijas dibinātās augstākās izglītības iestādes (Mākslas akadēmija, Mūzikas akadēmija, Kultūras akadēmija) 4 681 725 Kopā 23 529 160 Dati: Kultūras ministrija |
Pieredze
Vija Radziņa, modes dizainere: “2011. gadā Mākslas akadēmijā ieguvu maģistra grādu, studēju modes mākslu. Pirms tam jau biju pabeigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Pie pirmā darba tiku, jau tur mācoties – mani praksē “paņēma” modes dizainere Evija Dāboliņa. Tad arī ieguvu pirmās darba prasmes. Veidojās kontakti ar tiem, kuri strādā filmu un reklāmas jomā, radās pirmie patstāvīga darba piedāvājumi. Vidusskolu absolvējot, diplomdarbā veidoju tērpus trim Dailes teātra aktrisēm, jo šķita, ka viņas tērpu stāstu izstāstīs daudz labāk nekā bezpersoniski modeļi. Gatavojoties diplomdarba skatei, pati mācījos arī grimēt modeļus un man piedāvāja grimētājas darbu. Iestājos Mākslas akadēmijā, kaut konkurss bija desmit pretendenti uz vienu vietu. Studiju laikā strādāju praksi teātrī Berlīnē. Tā nu sanāca, ka faktiski visu laiku paralēli studijām strādāju dažādos projektos. Piemēram, reklāmas aģentūrām dažādiem pasākumiem vajag atlasīt vai dizainēt tērpus. Tāpat darbojos dažādās filmēšanās vai, piemēram, kad Latvijas Kultūras akadēmijas horeogrāfi veido kādu priekšnesumu, nosaku priekšnesuma vizuālo izskatu. Esmu nodibinājusi mikrouzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus radošās jaunrades jomā.”
Kādā jomā strādā kultūrizglītības iestāžu absolventi (no aptaujāto skaita)
| Mūzika | 31 |
| Māksla | 21 |
| Dizains | 13 |
| Deja | 11 |
| Teātris | 9 |
| Reklāma | 5 |
| Kultūras menedžments | 3 |
| Arhitektūra | 3 |
| Mode | 3 |
| Multimediji | 2 |
| Kino | 2 |
| Skaņu industrija | 2 |
| Kultūras pedagoģija | 1 |
| Cits | 5 |
Kultūrizglītības iestāžu absolventu ienākumi mēnesī (neto, %, latos)
| Nav bijuši | 6 |
| Līdz 150 | 18 |
| 151 – 300 | 29 |
| 301 – 500 | 23 |
| 501 un vairāk | 10 |
| Nav atbildes | 14 |
Dati: Pētījums “Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum 2011”
Kultūras akadēmijas absolventu ienākuma līmenis 2012.gadā (vidēji, procentos, latos)
