Ekonomika
Darbs un nauda

Izglītība pieaugušajiem – iespēja sākt ko jaunu0


Normunds Skujiņš programmas “Mācības pieaugušajiem” ietvaros izvēlējās apgūt programmēšanu.
Normunds Skujiņš programmas “Mācības pieaugušajiem” ietvaros izvēlējās apgūt programmēšanu.
Foto: Karīna Miezāja

Aizvien pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri, izmantojot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, vēlas iegūt jaunu profesiju, celt kvalifikāciju vai iegūt kādas citas darba tirgū noderīgas prasmes.

Par to liecina programmas “Mācības pieaugušajiem” dati. Šovasar beidzās pieteikšanās programmas ceturtajai kārtai un mācībām pieteikušies 14 136 Latvijas iedzīvotāji, kamēr pērnajā rudenī trešajā uzņemšanas kārtā bija pieteikušies 11 023 pieaugušie. Pirmajā un otrajā uzņemšanas kārtā attiecīgi bija 7000 un 6000 mācīties gribētāji.

 

Topā datorprasmes

ES līdzfinansēto mācību programmu piedāvājums katrā uzņemšanas kārtā ir nedaudz atšķirīgs, tāpēc arī pieprasītākās izglītības programmas atšķiras. To, kādas izglītības programmas būtu jāpiedāvā, vērtē tautsaimniecības nozaru ekspertu padome, bet gala lēmumu pieņem Izglītības un zinātnes ministrijā izveidotā Pieaugušo izglītības pārvaldības padome.

Piemēram, šovasar pieaugušie visbiežāk izvēlējušies apgūt datorprasmes, loģistiku un šūšanu. Attiecībā uz datorprasmēm jāteic, ka tās vairs nav pamata lietotāja prasmes, bet gan, piemēram, komandas vadīšana, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Savukārt pagājušā rudens uzņemšanā pieaugušie visvairāk gribēja iegūt C kategorijas autovadītāja apliecību, iemācīties analizēt datus un pārskatus, kā arī darboties digitālajā mārketingā. C kategorijas vadītāju apmācības bija pieprasītas arī pirmajās uzņemšanās. No visiem mācīties gribētājiem augusta sākumā skološanos bija pabeidzis 14 501. No tiem, kuri uzsākuši mācības, tās nepabeidz neliela daļa – 10 procenti.

 

12 procentiem – jauna profesija

Programmu “Mācības pieaugušajiem” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Tās pārstāvis Ingus Zitmanis spriež, ka kopumā projekts noris veiksmīgi, kaut arī bijušas dažas neveiksmes. Piemēram, dažās tautsaimniecības nozarēs izglītības programmu piedāvājums neesot bijis gana pārdomāts. Var jautāt, vai ir jēga apmācīt aizvien jaunas šuvējas, ja bezdarbnieku vidū ir daudz potenciālo darbinieku ar šādu kvalifikāciju. Jā, tekstilizstrādājumu nozarē ir daudz brīvu darba vietu, taču tas, visticamāk, saistīts ar zemo algu līmeni, nevis kvalificētu darbinieku trūkumu. Savukārt būvniecības nozarē strādājošajiem “Mācības pieaugušajiem” varētu būt pievilcīgākas tad, ja visiem būvlaukumā strādājošajiem tiktu prasīta profesionālajai darbībai atbilstoša kvalifikācija. “Taču tās ir problēmas, ko mēs gan varam konstatēt, bet projekta ietvaros nevaram risināt,” teic I. Zitmanis.

Projekta īstenošanas gaitā secināts arī, ka ne visās jomās iespējams apgūt izglītību atbilstošā kvalitātē. Piemēram, tā kā transporta un loģistikas nozarē trūkst kravas automašīnu vadītāju, kā jau minēts, pieaugušajiem bija iespējams pieteikties arī C kategorijas tiesību iegūšanai. Taču daļā mācību centra apmācības tikušas organizētas tā, ka VIAA pārstāvjiem nācies saskarties ar “nepatīkamiem pārsteigumiem”.

Kad projekts tika sākts, privātie mācību centri pauda sašutumu par to, ka priekšroka īstenot mācības pieaugušajiem tiks dota valstij piederošajiem profesionālās izglītības kompetences centriem (PIKC). Tomēr priekšrocības tiem bija tikai tā sauktajā formālajā izglītībā, kad ilgākā laika posmā var iegūt jaunu profesiju. Neformālās izglītības programmas PIKC nemaz nepiedāvā. Tā kā pat 80 procentu pieaugušo izvēlas neformālās izglītības programmas un tikai 12 procenti no visiem programmas dalībniekiem apgūst jaunu profesiju, privātie mācību centri šajā projektā apmāca lielāko daļu mācīties gribētāju.

 

Mācās arī augsti izglītotie

I. Zitmanis atzīst: kaut arī visvairāk izglītošanās noderētu tiem, kuriem ir zems izglītības līmenis, līdz ar to arī zema līmeņa prasmes, neizglītotos piesaistīt projektam ir visgrūtāk. Tāpēc diezgan daudz programmas dalībnieku ir strādājošie ar samērā augstu un pat nesen iegūtu izglītību.

Tā Normunds Skujiņš, kurš Ogres tehnikumā apguvis kontrolleru, mikrokontrolleru un mikroprocesoru sistēmu programmēšanu, 2005. gadā pabeidzis Latvijas Universitāti, iegūstot datorzinātņu bakalaura grādu un nu jau vairāk nekā divus gadus strādā Centrālajā statistikas pārvaldē par datubāzes programmētāju. “Ikdienā mans darbs saistīts ar iedzīvotāju un mājokļu datubāzēm – visu, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu 2021. gada tautas skaitīšanu, kurā tiks izmantoti tikai administratīvie dati. Man vienmēr svarīga bijusi attīstība: patīk izrauties no ikdienas rutīnas un uzzināt ko jaunu. Kursi bija tikai viens no veidiem, kā to sasniegt,” stāsta N. Skujiņš.

Sākumā vēlējies dziļāk iepazīt “Linux” programmas iespējas, taču, tā kā šai izglītības programmai neizdevās nokomplektēt pilnu grupu, izvēlējās apgūt jau minēto programmēšanu. Mācīties nācās divreiz nedēļā, vakaros. Pašam bija jāsamaksā 45 eiro, pārējo sedza no Eiropas līdzekļiem. “Pasniedzējs bija zinošs un atsaucīgs. Grupā bijām dažāda vecuma, ar dažādu dzīves pieredzi. Vienīgais mīnuss varbūt bija tas, ka mācību programmu bija sastādījis cits cilvēks un mūsu pasniedzējs bija spiests tai pielāgoties,” saka N. Skujiņš. Iegūtās zināšanas darbā pagaidām nav nācies izmantot.

Savukārt Inese Motte, kura Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā ieguvusi konferenču tūrisma un pasākumu speciālista kvalifikāciju, ir diplomēta teoloģe, dzīvojusi gan Eiropā, gan Āfrikā, kur darbojusies dažādās nevalstiskās organizācijās. Pirms astoņiem gadiem I. Motte atgriezās Latvijā un sāka vadīt kādu projektu nevalstiskā organizācijā, kas bija saistīta arī ar tūrismu. “Sapratu, ka tieši šis darbs ar klientiem ir interesants un vēlos strādāt tūrismā, bet nebija nepieciešamās kvalifikācijas. Tādēļ meklēju iespēju mācīties,” viņa atceras.

Iespēja mācīties tehnikumā programmas “Mācības pieaugušajiem” ietvaros šķitusi laba. “Mācījāmies plānot ceļojumus, organizēt semināru un konferenču apkalpošanu, apguvām profesionālo angļu valodu, kultūras vēsturi un citus interesantus mācību priekšmetus. Arī pasniedzēju attieksme pret audzēkņiem jau brieduma gados bija cieņpilna un īpaša.”

Kaut pusgadu katru darbadienas vakaru uz mācībām nācies braukt no Liepājas uz Kuldīgu, iegūtās zināšanas bija tā vērtas. Tagad I. Motte strādā par tūroperatori un gidi. “Tā ir pilnīga mana dzīves stila maiņa. Neticēju, ka manā vecumā dzīvē ir iespējams sākt ko pilnīgi jaunu, bet var, un vēl turklāt varu darīt to, kas dod patiesu prieku un ir patiešām interesanti,” viņa saka.

Nākamā uzņemšana programmā “Mācības pieaugušajiem” plānota šā gada nogalē vai 2020. gada sākumā.

 

 

UZZIŅA

Pieaugušo visvairāk pieprasītās izglītības programmas 2019. gada vasarā

Izglītības programma Pieteikumu skaits

Digitālais mārketings 2652

Komandas vadīšanas ABC 1610

Projektu vadība ar “Agile”, “Scrum”, “Lean”, “Kanban” 1370

Telemehānika un loģistika (loģistikas darbinieks) 590

Jaunākās tendences ēdienu gatavošanā 572

Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija (šuvējs) 487

Nekustamā īpašuma tirdzniecība un apsaimniekošana 487

Digitālās prasmes darba vajadzībām 441

LA.lv