Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
2. janvāris, 2017
Drukāt

“LA” prognoze izglītībā: reformu gaidās (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Vai Kārlis Šadurskis arī turpmāk būs nepo­pulārākais ministrs?

Pērn iedzīvotāji dažādās aptaujās pauda nepatiku pret K. Šadurski, atzīstot viņu par visnekompetentāko un visvairāk žagarus pelnījušo ministru. Arī 2017. gadā Šadurskim ir labas izredzes saglabāt nemīlamākā ministra statusu. Var gana droši prognozēt, ka ik pa brīdim tiks pausta neapmierinātība ar pedagogu algošanas modeli, būs pašvaldības, kas centīsies panākt tajā kādas izmaiņas. Satversmes tiesā varētu tikt skatīta gan Jaunjelgavas novada sūdzība par obligāto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, gan arī Saeimas opozīcijas prasība atzīt par Satversmei neatbilstošiem tā sauktos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā.

Jāņem vērā, ka izglītības jomā gaidāmas arī citas būtiskas reformas – skolu slēgšana, jaunā mācību satura veidošana, mācību gada pagarināšana. Ja arī tuvākā gada laikā šīs reformas netiks īstenotas, par tam vienalga runās un no tām baidīsies. “Vainīgais” pie tā, ka vairs nevaram dzīvot pa vecam, protams, būs Šadurskis.

Viņš pats jau atzinis, ka no nepopulārākā ministra “goda” tiks vaļā vien tad, ja kāds cits ministrs sāks vēl aktīvāk reformēt savu nozari.

 

Kas gaida skolas, kurās ir par maz skolēnu?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji regulāri uzsver, ka lēmumus par skolu slēgšanu, reorganizāciju vai apvienošanu var pieņemt tikai pašvaldība, taču ministrija var gādāt par to, lai tiktu pieņemts, piemēram, tāds skolu finansēšanas modelis, kas liktu vietējām varām no nerentablajām skolām atteikties.

Jaunais skolotāju algošanas modelis, kā arī ierobežojums atvērt vidusskolas klases, ja ir nepietiekams skolēnu skaits, zināmā mērā skolu tīkla sakārtošanu var veicināt. Taču, kā pierāda IZM dati, lielākā daļa skolotāju Latvijā jau tagad strādā nepilnu slodzi un, ja apkaimē skola ir teju vienīgā darbavieta, pašvaldība drīzāk turpinās pedagogus nodarbināt nepilnu laiku nekā slēgs skolu pavisam. Turklāt šis ir pašvaldību vēlēšanu gads, kas, visticamāk, vietējā mēroga politiķiem liks izvairīties no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Ir gan arī izņēmumi – Bauskas un Alūksnes novada vadītāji jau tagad paziņojuši, ka arī vēlēšanu gadā notiks skolu slēgšana un reorganizācija.

 

Vai sešgadnieki ies skolā?

Jā, ies. Tāpat kā viņi gājuši skolā jau līdz šim. Pirmkārt, Vispārējās izglītības likums jau ilgus gadus nosaka, ka skolā jāsāk iet tajā gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi. Visiem bērniem, kas dzimuši gada pēdējos mēnešos, tātad 1. septembrī vēl nav kļuvuši septiņus gadus veci, jāiet skolā, ja vien vecāki nav ieguvuši ārsta vai psihologa atzinumu, ka bērns mācībām vēl nav gatavs. Un liela daļa sešgadnieku tā arī dodas uz skolu.

Otrkārt, teju katrā 1. klasē gadās pa bērnam, kam vēl nav septiņi gadi un šogad arī nebūs. Vecāki, vai nu būdami pārliecināti par bērna akcelerāciju, ģenialitāti, vai citu iemeslu vadīti, mazo skolā palaiduši gadu agrāk.

Taču obligāti apgūt 1. klases vielu visiem sešgadniekiem šogad vēl nevajadzēs, jo Izglītības un zinātnes ministrija agrākas skolas gaitas plāno ieviest tikai no 2018./2019. mācību gada. Turklāt ministrs solījis, ka ļaus 1. klases vielu mazajiem apgūt bērnudārzā.

Jācer gan, ka 2017. gadā tiks pieņemti kādi normatīvie akti par sešgadnieku likteni. Lai nebūtu tā, ka par to, kad, kā un kur mazie ies 1. klasē, vecāki uzzina pēdējā brīdī!

Sabiedrības un arī valdības vadītāja negatīvā attieksme pret bērnu agrāku skološanu ļauj prognozēt, ka lēmumi, ja arī tiks pieņemti, varētu būt gana elastīgi. Proti, oficiālais skološanās sākuma vecums būs seši gadi, taču vecākiem varētu tikt dotas gana plašas iespējas skolas gaitu sākumu arī atlikt.

Jāpiebilst: ja 1. klasē tiešām varēs iet bērnudārzā, kur bērnu var atstāt pat 12 stundas, kur ir trīsreizēja ēdināšana, ikdienas pastaigas, bērnam daudz piemērotāka vide, vecāki, visticamāk, daudz vieglāk samierināsies ar pārmaiņām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad kāds dara darbu un pārējie skatās – skrien , strādā muļķīti , es labāk šahu uzspēlēšu… Skaudība ir no tā par padarīto un nevis par ministra krēslā pavadīto laiku pat skapjus vadājot … Šaha spēlmaņus un skapju vadātājus neviens nekritizēs, jo nav par ko – nekā jau nav…bet tas darītājs gan riebjas – vel mani pamanīs neko nedarot…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+