Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
26. oktobris, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Izglītības latviskošana – kukainīši sarosās (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Protestētāju vidū: eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (centrā) ar savu palīgu Juriju Petropavlovski (pirmais no labās).

Ja mežā gadās pacelt kādu akmeni vai vecu koku, zem tā paveras diezgan neparasta aina – pelējums, tārpi, skraidoši kukaiņi. Tā, ka gribas ātrāk visu nolikt atpakaļ, lai visus tos mūdžus vienkārši neredzētu. Līdzīga sajūta var rasties, arī skatoties bildes no pirmdienas mītiņa pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Kādi tik personāži tur atkal nav priekšā – Tatjana Ždanoka, Jurijs Petropavlovskis, Aleksandrs Giļmans, Nikolajs Kabanovs, Vladimirs Lindermans un vēl citi. Atkal “štābs”, “lašors” un dažādi citi grūti izrunājami relikti, kas gatavi stāties “izšķirošajā cīņā”. Pirmajā brīdī pat varētu šķist, ka kopš 2004. gada, kad šī pati kompānija karoja pret izglītības reformām, nekas nav mainījies… Tomēr taisnība vien ir vecajam teicienam, ka vēsture gan mēdz atkārtoties, taču nu jau kā farss. Kas tad bez šiem personāžiem ir protestētāju pulkā? Pensijas vecuma kundzes ar uzrakstiem “Gribu mācīties krievu valodā” tiešām spēj izsaukt vien ironiskas piezīmes par negaidīto vēlmi pēc daudziem gadiem atgriezties skolas solā (mūžizglītība, protams, nav nekas peļams, taču diez vai tāds ir vēstījums). Krievvalodīgie mediji ar lielām mokām atraduši starp piketētājiem arī dažus bērnus, kuru bildes nākamajā dienā izliktas pirmajās lapās. “Mamma atveda, iedeva plakātu, neko nezinu,” TV3 taisnojās viens no uzrunātajiem jauniešiem.

Var jau būt, ka citreiz viņi sagatavos precīzākus plakātus vai atvedīs nedaudz vairāk skolēnu, taču ne jau tas apturēs virzību uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Traucēkļi ir pavisam citi. Tā remdenā publika, kuriem šķiet, ka labāk neaiztikt to akmeni vai veco koku mežā, lai taču viss paliek tāpat, kā ir – ārēji jauka ainava, putniņi čivina, mums taču nav obligāti jāskatās, kas tur apakšā darās. Nu labi, ja ļoti vajag, paskatīsimies, bet tā pamazām un lēnām, visam jānotiek pakāpeniski… Runa ir par latviešu politiķiem, kas it kā vārdos atbalsta krievvalodīgo skolu latviskošanu, bet nekavējoties seko dažādas atrunas. Lūk, Valsts prezidents Raimonds Vējonis “pamatā atbalsta ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, taču uzsver, ka tam ir jānotiek pakāpeniski”. Kā Latvijas Radio izteicies R. Vējonis, ja šādu reformu “ieviestu tūlīt”, varētu būt problēmas ar skolotāju sagatavošanu.

Un te fragments no ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa intervijas “Latvijas Avīzē”: “Mans un ZZS viedoklis ir, ka bērniem jāmācās latviešu valodā. (..) Bet lietas jāsakārto pa plauktiņiem. Vai tas ir politiskas partijas uzstādījums “darām to no rītdienas”, nerēķinoties, vai ir skolotāji, programmas, – vai tās ir ministrijas vadītas pārmaiņas, kas noslēdzas ar to pašu?”

It kā jau viss pareizi un taisnība gan prezidentam, gan ZZS līderim, tikai tad uzreiz sāc domāt – pag, bet kopš neatkarības atgūšanas jau pagājuši 26 gadi, vai tiešām tas pārejas periods vēl nav beidzies? Vai tiešām pēc 2004. gada (tātad 13 gadus pēc iepriekšējās reformas) nav pienācis laiks spert nākamo soli? Vai tiešām Latvijā joprojām ir skolotāji, kas vēl neprot valsts valodu tādā līmenī, lai varētu mācīt bērnus? Vai tad skolotāji joprojām ir tie paši, kas 1990. gadā, un nav izaugusi jauna paaudze, kas jau beigusi Latvijas skolas un augstskolas?

Runa ir arī par politiskajiem signāliem. Lūk, daži Zaļo un zemnieku savienības (varbūt arī citu partiju) politiķi runā prātīgi, pragmatiski, bet bijušais šī politiskā spēka premjera kandidāts Aivars Lembergs jau taisa histēriju par gaidāmo “nacionālo konfliktu” un “valsts apdraudējumu”. Neviens no ZZS “prātīgajiem” viņam nesaka: “Mieru, nerunā glupības!” Pat brangais aizsardzības ministrs, kuram taču par valsts apdraudējumu būtu jābūt pirmajam runātajam, te kluss kā pelīte. Tikmēr “Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs savu plānu atklāj pavisam skaidri: “Strādāsim Saeimā ar mūsu partneriem, ceram novilkt reformu līdz vēlēšanām, tas mums pēc taktikas, lai nerealizētu. Pēc vēlēšanām redzēsim, kā būs.” (intervijā Pirmajam Baltijas kanālam). Kas tie par “Saskaņas” partneriem Saeimā? Uzminiet nu!

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Notiks vēl ne tādas lietiņas!Redz tejāterī luga par Ļeņinu,sāk atdzimšanu par Petjku-1,pieminekli,LTV-1-sabiedriskā TV rādīs filmu ne par Z.A.Meierovicu,NĒ,bet par Ļeņinu un Gorkiju ,Šlesers/Lesčinskis piesmej PAMATĪGI t.s. Sudrabas “Rīdzenes”aizstāvības komisiju ,Vējonis pieprasa LĒNĀM!!pēc 27 gadiem reformēt izglītības sistēmu un VALSTS !! val.bāzes ,SC pieprasa ! okupantiem piešķirt to pašu / par karu/ statusu kā pilsoņiem,t.i.,okupantus atzīt par cietējiem utt.KUR ir drošības iestādes?CIK tālu vēl tiks ļauts ņirgāties par valsti un pamattautu??Tas tapēc,ka varas struktūrās ir pilns ar VDK kadriem.

  2. Maris – ti sam tarakan! Tebja nado tapkom prishibitj, uroda!

  3. Ik pa ceturdaļ gadimtu kāds Latvijā glābj “Dzimto valodu”
    1991. latviešus apčakarēja , tadad otru sabiedrības pusi,
    bet pa to laiku ļoti internacionālie parazīti valsts pārvaldē kļuvuši par miljonāriem…

  4. KAMĒR ŠITĀS MĒRKAĶDRILLAS NENOLIKS PIE VIETAS,lATVIJAI MIERA NEBŪS.kAPĒC LAI NEPROTESTĒ,JA PAT sAEIMAS DEPUTĀTI NO sc JAU 27 GADUS NEPROT RUNĀT LABĀ LATVIEŠU VAL.UN ARĪ lATVIJAS GALVASPILSĒTAS MĒRS ŠE DZIMIS,SKOLOJIES PAR VALSTS NAUDU UN VĒL JOPROJĀM gvelž kā pleskavietis.

  5. Neviens skolotājs nav atnācis jo ir bailes saistībā ar lojalitātes likumu. Daļa vecāku skolotāju zaudēs darbu, jo latvieši sāks vest savus bērnus bijušajās mt skolās un tad viņi būs šokā par akcentu un mentalitāti… Jo krievu bērni ir ašāki un apķērīgāki. Zināt jau zin visi to valodu. Krieviski runājošiem sen ir vienaldzīga jenotības un nacionāļu brēkšana pirms vēlēšanām… Par to pašu pilsonību.. Bet daži latvieši vēl uzķeras! Ir tādi, kas ar krieviem nerunā vai nemaz nezin par cilvēkiem, ka tie pabeidza mt skolu. Tad arī var salīdzināt ar neredzāmajiem kukainīšiem… Pats autors atzinās, pietiek taču izdomāt, parunājiet ar kādu krievu, daudz kā jauna uzzināsiet! Tā kā vecais paņēmiens- balsojiet pret krieviem -vairs nestrādā.

    • …… krievu bērni ir ašāki un apķērīgāki……
      Varbūt izlaistāki un nekaunīgāki.Par to var pārliecināties sab.transportā un krievu skolās starpbrīžos.
      Par to ka ar krieviem nerunā,tu maldies.Runā gan un ja ar krieviem runāsi krieviski bez akcenta,tad daudz ko uzzināsi par Latviju un latviešiem.Nevajag nemaz lasīt dzelteno “SM segodnja”par kuras daudzām publikācijām,je3b kurā sevi cienošā Valstī sen būtu ierosināts kriminālproces.

  6. Neviens skolotājs nav atnācis jo ir bailes saistībā ar lojalitātes likumu. Daļa vecāku skolotāju zaudēs darbu, jo latvieši sāks vest savus bērnus bijušajās mt skolās un tad viņi būs šokā par akcentu un mentalitāti… Jo krievu bērni ir ašāki un apķērīgāki. Zināt jau zin visi to valodu. Krieviski runājošiem sen ir vienaldzīga jenotības un nacionāļu brēkšana pirms vēlēšanām… Par to pašu pilsonību.. Bet daži latvieši vēl uzķeras! Ir tādi, kas ar krieviem nerunā vai nemaz nezin par cilvēkiem, ka tie ir pabeidza mt skolu. Tad arī var salīdzināt ar neredzāmajiem kukainīšiem… Pats autors atzinās, pietiek taču izdomāt, parunājiet ar kādu krievu, daudz kā jauna uzzināsiet! Tā kā vecais paņēmiens- balsojiet pret krieviem -vairs nestrādā.

  7. Tie nelojālie krievi un Krievijas pilsoņi nav tiesīgi iet un piketēt, viņiem ir sava rodina tur arī lai piketē, ja neļaus krievu valodā mācīties KĀDAM PENSIONĀRAM.

    Krievu bērniem ir tiesības un pienākums mācīties valsts valodā, lai ir pilntiesīgi ieņemt atbilstošus amatus un strādāt jebkuru darbu, lai netraucē stostīšanās pēc katra vārda un lai nav tā drausmīgā akcenta kā UŠAKOVAM, riebjas klausīties viņa izrunā, neko nevar saprast ko murmulē. Bet interesants fakts, ka viņš solās savu dēļu laist latviešu dārziņā un mācīties latviešu skolā. Tātad, paša bērnam novēl gaišāku nākotni, bet pārējiem krieviņiem nenovēl to pašu.

  8. Utis Latvijas kažokā.

  9. Okupācijas atraugas. Vēl ir vēlme saglabāt okupācijas paliekas un privilēgijas, lai riebtu ne tika i Latvijai, latviešiem, kas it kā ir pamatu pamats, bet viņi segreģē krievu bērnus, naido prt latviešiem. Par to vi’\nus vakjadzēja arestēt – par naida kurināšanu bērnos, viņu izglītības ierobežošanau.

    Bat ja paseko vai te lielākie protestētāji nav žī … di vai žī … du izcelsmes personas? Ko viņi te meklē, lai brauc uz Izraēlu un protestē. Viņi krievu “advokāti”, krievi paši ir mazspējīgi iemācīties latviešu valodu, lai brīvi justos Latvijas procesos, ja grib mācīties “pa russki”? ?

  10. Okupācijas atraugas. Vēl ir vēlme saglabāt okupācijas paliekas un privilēgijas, lai riebtu ne tika i Latvijai, latviešiem, kas it kā ir pamatu pamats, bet viņi segreģē krievu bērnus, naido prt latviešiem. Par to vi’\nus vakjadzēja arestēt – par naida kurināšanu bērnos, viņu izglītības ierobežošanau.

    Bat ja paseko vai te lielākie protestētāji nav žīdi vai žīdu izcelsmes personas? Ko viņi te meklē, lai brauc uz Izraēlu un protestē. Viņi krievu “advokāti”, krievi paši ir mazspējīgi iemācīties latviešu valodu, lai brīvi justos Latvijas procesos, ja grib mācīties “pa russki”? ?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+