Izglītības likuma grozījumiem Saeimā strauja virzība 3
Vismaz pagaidām Saeimas deputāti gatavi bez kavēšanās tālākai izskatīšanai virzīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos un valdības apstiprinātos grozījumus likumos, kas paredz palielināt latviešu valodas lomu mazākumtautību skolās.
Kā jau iepriekš ziņots, iecerētie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vidusskolas posmā būs vienota izglītības programma visām skolām – gan latviešu, gan mazākumtautību, taču skolas varēs turpināt mācīt mazākumtautību valodu un citus ar identitāti, kā arī ar integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītus mācību priekšmetus. Savukārt grozījumi Izglītības likumā paredz, ka jau no 1. klases vismaz puse mācību vielas būs jāapgūst latviski, bet no 7. klases latviski būs jāmācās jau 80 procentos stundu. Plānots, ka pilnībā ieteiktās izmaiņas stāsies spēkā 2021./2022. mācību gadā.
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma, ka likumprojekti ir atbalstāmi pirmajā lasījumā, turklāt gana strauji jāvirza uz priekšu. Pēc tam kad Saeimas plenārsēdē grozījumi konceptuāli būs atbalstīti, priekšlikumi par iespējamajām izmaiņām likumprojektā būs iesniedzami tikai piecas dienas, kaut gan likumprojekta pretinieki mēģināja panākt pat divu mēnešu ilgu priekšlikumu izskatīšanas termiņu, neslēpjot, ka vislabāk būtu, ja IZM šos likumprojektus vienkārši paņemtu atpakaļ. Par gaidāmo izglītības valodas reformu vakar sprieda arī Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija, kas izskatīja kolektīvo iesniegumu “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”, ko parakstījuši vairāk nekā 10 000 izglītības reformas pretinieku, taču lielākā daļa Saeimas komisijas locekļu nobalsoja pret iniciatīvas izskatīšanu Saeimā, jo viedokli par to, vai bilingvālā izglītība saglabājama vai ne, deputāti un citi ieinteresētie varēs izteikt, lemjot par attiecīgajiem likumprojektiem. Ironiski, ka iesnieguma parakstītāji prasa saglabāt to pašu bilingvālās izglītības sistēmu, pret kuru līdzīgi spēki pirms vairāk nekā desmit gadiem iebilda un apstrīdēja Satversmes tiesā.
Saskaņieši pret reformu
Plānotās reformas pretinieku pusē pagaidām ir tikai frakcijas “Saskaņa” deputāti, kā arī vienīgais reģionālās sīkpartijas “Liepāja kvadrātā” pārstāvis Saeimā ārpusfrakciju deputāts Romāns Miroslavskis, kuri uzskata, ka reforma nav pietiekami apdomāta un apspriesta.
Līdzīgus pārmetumus izteica arī uzaicināto nevalstisko organizāciju pārstāvji. Piemēram, organizācijas “Humanitārā perspektīva” valdes locekle Elizabete Krivcova sūdzējās, ka IZM, sagatavojot likuma grozījumus, nav ņēmusi vērā mazākumtautību skolu skolēnu vecāku viedokli. E. Krivcovu, kura ir aktīva Nepilsoņu kongresa dalībniece, 9. maija pasākumu organizatore, nu ļoti uztrauc, ka latviešu valodas stundas krievu skolās nav pietiekami kvalitatīvas, bērniem izvirzītās prasības nesamērīgas, piemēram, 3. klases skolēniem prasot nosaukt trīs sinonīmus vārdam “pažobele”. Vārdu sakot, IZM jāuzlabo latviešu valodas stundas, kā arī jāsagādā labākas latviešu valodas mācību grāmatas, nevis jāīsteno reforma. Jāpiebilst, ka E. Krivcova cieši saistīta ar jau pieminēto “Saskaņu” – kandidējusi no tās saraksta vēlēšanās, strādājusi Saeimas frakcijā. Tātad pēc būtības politiska persona, nevis vienkārši vecāku pārstāve.
Pieminētā kolektīvā iesnieguma iesniedzēja Saeimā Jeļena Bačinska arī ir Nepilsoņu kongresa aktīviste. Viņa kopā ar krievu skolu asociācijas (LAŠOR) pārstāvi Konstantīnu Čekušinu pārmeta, ka jauna reforma tiek plānota, neizvērtējot iepriekšējo. Viedokli par mācību valodu IZM prasot tikai mazākumtautību skolu direktoriem, kuri atkarīgi no IZM, turklāt bargo likumu dēļ baidoties izskatīties nelojāli. Kāds cits krievu skolu aizstāvis paziņoja: “Latvieši lemj krievu bērnu likteni. Tas ir nacisms, un jūs par to atbildēsiet!” un demonstratīvi pameta sēžu zāli.
4000 skolotājiem jāspodrina latviešu valoda
Izskanēja arī bažas par to, ka skolas reformai vēl nav sagatavotas, skolotāji nespēšot strādāt latviski. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) norādīja, ka divarpus gadu laikā līdz reformas ieviešanai vēl pagūs sagatavoties.
Latviešu valodas aģentūras direktore Dace Dalbiņa arī solīja, ka pedagogiem būs iespēja apmeklēt latviešu valodas kursus, saņemt metodisku atbalstu, tāpat tiks izstrādāti nepieciešamie mācību materiāli. Visiem pedagogiem, kas mācīsies kursos, tiks diagnosticēts valodas prasmes līmenis, taču tas nepieciešams tikai tam, lai noteiktu, kāda līmeņa kursus piedāvāt. D. Dalbiņa solīja, ka nekādu sankciju par nepietiekamu valodas prasmi nebūšot. Kursos jāmācās ne tikai tāpēc, ka nerunā latviski, bet arī tāpēc, ka valoda skolotājiem ir darba instruments un tas regulāri “jāuzspodrina un jāpilnveido”. A. Adamovičs piebilda: zināms, ka no 8000 mazākumtautību skolu skolotājiem problēmas ar latviešu valodas prasmi ir aptuveni pusei. Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumu visiem pedagogiem jau tagad jābūt augstākā līmeņa valsts valodas prasmei.
Kārtējo reizi skaidrojot, kāpēc nepieciešama latviešu valodas lomas palielināšana izglītības procesā, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teica, ka neatkarīgi no ģimenē runātās valodas jauniešiem jābūt spējīgiem mācīties arī latviešu valodā.
Opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība arī esot par reformu, paziņoja tās pārstāvis Varis Krūmiņš, taču svarīgi, lai tā nav pārāk strauja, tāpēc “jādomā par termiņiem”. Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) gan aicināja reformu neatlikt: “Te ir runa par politisku izšķiršanos, kas jau tā ir nākusi par vēlu – tikai 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.” Viņš arī vaicāja, vai nākotnē varētu izveidot vienotu izglītības sistēmu, kurā skolēnus vairs nedalīs pēc tautības. K. Šadurskis atbildēja, ka tā vajadzētu būt, taču skolām vajadzētu mainīties nevardarbīgi, dabiskā ceļā, ieviešot izglītības programmas, kas interesētu gan latviešus, gan cittautiešus.
