Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

Izglītības ministrs pēc 2015.gada vēlas konsolidēt vidusskolas (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Iizglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piedalās preses konferencē, kurā informē par mācību līdzekļu iegādi, darba burtnīcām, vecāku tiesībām un skolu iespējām.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pēc 2015.gada sola veikt ievērojamu vidusskolu konsolidāciju, jo iepriekš ieviestā sistēma “nauda seko skolēnam” ir bijusi nepareiza.

LTV raidījumā “Sastrēgumstunda” ministrs atzina, ka šāda reforma ir vitāli nepieciešama, un tā darbosies pēc principa – jo mazāks bērns, jo tuvāk skola viņa dzīvesvietai.

“Ja mēs sākumskolas nekādi neaiztiekam, tad vidusskolu segmentā mēs īstenojam ievērojamu konsolidāciju,” par nākotnes iecerēm stāstīja ministrs. “Sākumskolas, tajā skaitā mazajās lauku skolās, netiks aiztiktas, nekāda skolu slēgšana nebūs. Bet runājot par vidusskolām, mums ir vajadzīgs ievērojami mazāks to skaits, lai mēs varētu runāt par patiešām spēcīgām vidusskolām.”

Viņš stāstīja, ka ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) šis jautājujms ir izrunāts un par to valda vienprātība, proti, vidusskolas klasēs būs noteikts minimālais skolēnu skaits, lai klasi vispār varētu nokomplektēt. Tāpat vidusskolas tiks attīstītas reģionālajos centros.

Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere raidījumā apliecināja, ka par šādu priekšlikumu konceptuāli varētu diskutēt un piebilda, ka arī šajā jautājumā ir jābūt uzmanīgiem, jo laucinieki nav tik bagāti, lai aizsūtītu savus bērnus uz pilsētu skoloties.

Tāpat viens no iespējamiem risinājumiem ir pedagogiem noteikt 40 stundu darba nedēļu. “Te ir vairāki zemūdens akmeņi, tāpēc mēs apsveram šo risinājumu, bet tur ir diezgan daudz par un pret,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka tādējādi mazajās lauku skolās pedagogs varētu pasniegt vairākus mācību priekšmetus, lai strādātu 40 stundas nedēļā, un nebūtu nepieciešami vairāki skolotāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gan ministrijā, gan medijos jau labu laiku šķēpi tiek lauzti tikai ap SKOLOŠANĀS problēmām. – Bērnu skaits, skolotāju skaits, skolu skaits un izvietojums, skolotāju algu jautājums vispār iesprūdis strupceļā. Taču skološanās, t.i. sekmīga tikšana no 1. līdz 12 klasei, ēdināšana u.t.t. vēl nebūt nav izglītība. Ko mācām, kā mācām, kā bērni uztver, saprot mācīto, kāds tiek projektēts personības veidošanās ceļš – vai orientācija tikai uz darba tirgu jeb uz aktīvu pilsonisku pozīciju. Kad beidzot būs skaidri šie izglītības konceptuālie pamati? Citādi vēl arvien kā pa miglu, kā pa miglu.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+