Iizglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piedalās preses konferencē, kurā informē par mācību līdzekļu iegādi, darba burtnīcām, vecāku tiesībām un skolu iespējām.
Iizglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piedalās preses konferencē, kurā informē par mācību līdzekļu iegādi, darba burtnīcām, vecāku tiesībām un skolu iespējām.
Foto: LETA

Izglītības ministrs pēc 2015.gada vēlas konsolidēt vidusskolas 0

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pēc 2015.gada sola veikt ievērojamu vidusskolu konsolidāciju, jo iepriekš ieviestā sistēma “nauda seko skolēnam” ir bijusi nepareiza.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

LTV raidījumā “Sastrēgumstunda” ministrs atzina, ka šāda reforma ir vitāli nepieciešama, un tā darbosies pēc principa – jo mazāks bērns, jo tuvāk skola viņa dzīvesvietai.

“Ja mēs sākumskolas nekādi neaiztiekam, tad vidusskolu segmentā mēs īstenojam ievērojamu konsolidāciju,” par nākotnes iecerēm stāstīja ministrs. “Sākumskolas, tajā skaitā mazajās lauku skolās, netiks aiztiktas, nekāda skolu slēgšana nebūs. Bet runājot par vidusskolām, mums ir vajadzīgs ievērojami mazāks to skaits, lai mēs varētu runāt par patiešām spēcīgām vidusskolām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš stāstīja, ka ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) šis jautājujms ir izrunāts un par to valda vienprātība, proti, vidusskolas klasēs būs noteikts minimālais skolēnu skaits, lai klasi vispār varētu nokomplektēt. Tāpat vidusskolas tiks attīstītas reģionālajos centros.

Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere raidījumā apliecināja, ka par šādu priekšlikumu konceptuāli varētu diskutēt un piebilda, ka arī šajā jautājumā ir jābūt uzmanīgiem, jo laucinieki nav tik bagāti, lai aizsūtītu savus bērnus uz pilsētu skoloties.

Tāpat viens no iespējamiem risinājumiem ir pedagogiem noteikt 40 stundu darba nedēļu. “Te ir vairāki zemūdens akmeņi, tāpēc mēs apsveram šo risinājumu, bet tur ir diezgan daudz par un pret,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka tādējādi mazajās lauku skolās pedagogs varētu pasniegt vairākus mācību priekšmetus, lai strādātu 40 stundas nedēļā, un nebūtu nepieciešami vairāki skolotāji.