Foto-Karīna Miezāja

Izglītības ministrs vēlas pagarināt mācību gadu 50

Ministrs žurnālistiem ceturtdien pastāstīja, ka mācību gadu varētu pagarināt tādēļ, ka skolēniem šobrīd ir pārāk liela slodze. Ministrs pauda uzskatu, ka skolās nepieciešams ieviest papildu jaunu obligāto sporta stundu un veselības mācību, taču pārāk lielās skolēnu slodzes to nav kur ielikt.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

“Ja skatās uz mācību plānu jebkura klasē, tad darba nedēļā vienkārši veselības mācību un sportu nav, kur ielikt. Un nedēļas slodze ir pārāk liela, tātad mēs nonākam pie pilnīgas nepieciešamības mācību gada pagarināšanai. Es teiktu, ka divas nedēļas ne rudenī, jo 1.septembris ir svēts, bet pavasarī” izteicās Šadurskis.

Šadurskis norādīja, ka skolēnu vidū rodas dažādas veselības problēmas, jo viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Tādēļ nepieciešams nodrošināt papildu fiziskās aktivitātes, bet veselības mācība skolēnus izglītotu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un veselīga uztura nozīmību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trešās sporta stundas ieviešanu atbalsta arī veselības ministrs Guntis Belēvičs norādot, ka: “trešā sporta stunda nedēļā būtu nepieciešama kā minimums, lai bērni un jaunieši būtu fiziski nedaudz aktīvāki, jo, ja darba dienās aptuveni piektdaļa bērnu četras un vairāk stundas skatās televizoru, nedēļas nogalēs nedaudz zem 40% šādu bērnu, un datorspēles darbadienās spēlē trīs un vairāk stundas virs 30% zēnu un brīvdienās virs 50% zēnu, tad tas ir ar steigu jālabo”.

Izglītības un zinātnes ministrs norādīja, ka pret trešās sporta stundas ieviešanu neviens neiebilst, bet skolēnu noslogotības dēļ, tai nedēļā nav laika, tāpēc, atrodot risinājumu mācību gada pagarināšanā, trešo sporta stundu varētu ieviest jau no 2016./2017.mācību gada.

Šadurskis informēja, ka, ja nemainās citi nosacījumi, tad mācību gada pagarināšanai būtu pozitīva fiskāla ietekme. Samazinātos stundu skaits nedēļā, bet kopējais stundu skaits gada griezumā nemainītos. Tā kā pedagogi tiek tarificēti par kontaktstundu skaitu, tad šādu reformu rezultātā “skolotāji strādā tikpat, bet saņem mazāku algu”, izteicās Šadurskis.

Šā gada mācību gads sākās 2015.gada 1.septembrī. 1.–8. klases un 10.–11. klases izglītojamiem mācību gads beidzas 2016. gada 30.maijā. 9.klases izglītojamiem mācības beidzas 2016.gada 13. maijā, bet mācību gads beidzas 2016.gada 10.jūnijā.12.klases izglītojamiem mācības beidzas 2016.gada 13.maijā, bet mācību gads beidzas 2016.gada 17.jūnijā. 9.un 12.klases izglītojamiem, kuri atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, mācību gads beidzas 2016.gada 30.maijā.

Ceturtdien Veselības ministrija iepazīstināja ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījumu, kurā piedalījās arī Latvija.

Pētījums dod ieskatu 42 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu 11, 13 un 15 gadu vecu skolēnu veselībā un veselības paradumos, tajā skaitā Latvijas datos salīdzinājumā ar citām valstīm. Pētījums sniedz jaunākos zinātniskos pierādījumus daudzās veselības paradumu jomās, piemēram, par jauniešu veselību un labklājību, atkarības vielu lietošanu, fizisko aktivitāti, uztura paradumiem, mutes un zobu veselību, traumām.

Reklāma
Reklāma

Pēc VM paustā, pētījuma secinājumos Latvija ir izcelta kā pozitīvais piemērs, realizējot tādas politiskās iniciatīvas, kā rezultātā tiek ietekmēti bērnu un jauniešu veselības paradumi.

Preses konferencē piedalās veselības ministrs Guntis Belēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis , Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe, pētījuma koordinatore Iveta Pudule.