Latvijā
Izglītība

Izglītības pārmaiņu upuris – literatūras stundas3


Izrādījies, ka tieši jaunā mācību priekšmeta “Drāma” dēļ sarūk literatūras stundu skaits.
Izrādījies, ka tieši jaunā mācību priekšmeta “Drāma” dēļ sarūk literatūras stundu skaits.
Foto: Mars Ohod/Shutterstock

Jaunajā mācību saturā, kas drīzumā jāapstiprina valdībai, viens no lielākajiem upuriem jānes literatūrai: daļā klašu tieši literatūras stundu skaits samazināts par piektdaļu.

Par literatūras lomu jaunajā izglītības saturā jau iepriekš tika lauzts gana daudz šķēpu, taču sākotnēji strīds bija par to, vai literatūra jāiekļauj valodu vai arī kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomā. Galu galā to iekļāva nevis vienā jomā ar valodām, bet gan ar vizuālo mākslu, mūziku un jauno mācību priekšmetu “Drāma”.

Tagad izrādījies, ka tieši drāmas dēļ sarūk literatūras stundu skaits,

kaut vēl pavasarī jaunā mācību satura izstrādātāji no projekta “Skola2030” apgalvoja, ka stundu skaits literatūrai nesamazināsies.

Tagad Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks uzsver: stundu skaits nesamazināsies ne jau literatūrai, bet visai kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomai kopumā. Savukārt literatūrā pamatskolas posmā, pretēji iepriekš solītajam, tas tiešām saruks: šobrīd 4. – 6. klases posmā trijos gados ir 175 stundas, bet pēc jaunā satura ieviešanas paliks tikai 140 stundu. Tas iznāk vidēji tikai 46 literatūras stundas mācību gadā, kamēr šobrīd ir 58 stundas gadā. Tagad ir divas literatūras stundas nedēļā, bet turpmāk skolas iedalītās stundas trīs gadu posmā varēs sadalīt pēc saviem ieskatiem, taču skaidrs, ka 4., 5. vai 6. klasē būs jāiztiek ar vienu literatūru nedēļā. Savukārt 7. – 9. klasē trijos gados šobrīd ir 210 literatūras stundas, bet jaunajā saturā paredzētas tikai 175 stundas. Drāmai atvēlēts pa 70 stundām gan 4. – 6., gan 7. – 9. klasēs. Tās labā nedaudz stundu skaits samazināts arī mūzikai.

 

Lasītprieks neesot atkarīgs no stundu skaita

Par stundu skaita samazinājumu literatūrā pārsteigti arī skolotāji, kuri paši projekta “Skola2030” ietvaros izstrādāja jauno mācību saturu literatūrā. Tagad viņi parakstījuši Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) aicinājumu valdībai labot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumus par pamatizglītības standartu, cita starpā saglabājot esošo stundu skaitu. Eksperti, piemēram, Rīgas Franču liceja skolotāja Lita Silova, publiski atzinusi, ka, izstrādājot jauno saturu, rēķinājās ar to literatūras stundu skaitu, kāds ir pašlaik, nevis samazināto.

G. Catlaks “LA” vispirms norāda, ka ekspertiem, kuri izstrādāja saturu, vispār nekas neesot teikts par stundu daudzumu, kurā tas būs jāīsteno. Neesot bijis dots uzdevums “piepildīt esošo stundu skaitu ar saturu”, bet gan veidot saturu, vadoties no tā, kas vajadzīgs skolēnam. “Protams, ka eksperti rēķinājās ar esošo stundu skaitu, taču ar to rēķinājās visu mācību jomu eksperti,” viņš tomēr atzīst.

Vai, ja stundu skaitu samazinās, iecerēto saturu vispār būs iespējams pilnībā īstenot? LVSLA uzskata, ka, piemēram, 9. klasē noteiktie sasniedzamie rezultāti ir ļoti daudz un nav skaidrs, kā to varēs izdarīt. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece Iveta Ratinīka norāda: literatūras stundas ir tas mācību priekšmets, kas visvairāk trenē lasītprasmi:

“Tajā iemācās lasīt ne tikai tekstu, bet arī zemtekstu. Ja gribam, lai bērni lasa grāmatas, stundu skaitu nedrīkst samazināt.”

G. Catlaks toties skaidro, ka pārmaiņu mērķis bijis atbrīvot mācību saturu no ļoti lielas pārblīvētības un pārklāšanās, tāpēc būtu jāspēj mācību saturu īstenot arī mazākā stundu skaitā. Viņš uzsver: galvenais literatūras uzdevums ir radīt skolēnos lasītprieku. Lasīt grāmatas var arī ārpus klases, taču svarīgi, lai stundā tiktu gūta ierosme to darīt. “Ja cilvēks izbaudīs lasīšanu, viņš lasīs neatkarīgi no stundu skaita,” teic VISC direktors. “Savukārt ar varu nevienu nepiespiedīs lasīt, lai cik liels stundu skaits būtu.”

Runājot par literāro darbu izpratni, G. Catlaks pauž pārliecību, ka tieši drāma šajā ziņā lieti noderēs, jo daļu drāmas stundu var veltīt tieši literārajiem darbiem, iejūtoties to varoņos. LVSLA gan norāda, ka drāmas elementus jau tagad izmanto literatūras stundās, “tādēļ nav vajadzības ieviest šādu mākslīgu veidojumu uz literatūras stundu rēķina”.

G. Catlaks arī atgādina, ka jaunajā saturā skola varēs 10% mācību stundu pārdalīt starp mācību priekšmetiem pēc saviem ieskatiem. Tātad, ja skolā uzskatīs, ka lasītprieku var veicināt ar lielāku literatūras stundu skaitu, tā varēs palielināt šī mācību priekšmeta stundu skaitu.

 

Vajadzētu palielināt skolēnu slodzi

VISC vadītājs arī uzsver, ka uz izglītības saturu jāskatās kopumā. “Tā ir saprotama, bet negatīva tendence, ka cilvēki sāk pieķerties it kā saviem mācību priekšmetiem, domājot, ka ar to arī aprobežojas tas, kas vajadzīgs skolēniem,” teic G. Catlaks. Viņš skaidro: veidojot jauno saturu, nolemts, ka vairāk laika jāatvēl tehnoloģiju un dabaszinību mācību priekšmetiem, taču šobrīd nav bijis iespējams vienoties par skolēnu slodzes palielināšanu.

“Mans personiskais viedoklis ir, ka skolēnu slodze būtu jāpalielina, un pieļauju, ka kādreiz pie tā mēs nonāksim

– viss būs atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas nākamās politiskās vadības,” teic G. Catlaks.

Tomēr jau tagad kopā ar satura reformām lemt arī par mācību gada pagarināšanu vai lielāku stundu skaitu esošā mācību gada ietvaros nav izdevies. Ekspertu līmenī, kā arī IZM par to spriests, tomēr secināts, ka politiska atbalsta skolēnu slodzes palielināšanai patlaban nebūtu. Turklāt tad būtu nepieciešami vēl kādi likuma grozījumi, kā arī būtu jāpieņem jauni lēmumi par skolotāju darba slodzi un darba samaksu.

“Sapratām, ka mums jārēķinās tikai ar to laika resursu, kas mums ir. Taču nevar ieviest pārmaiņas mācību programmā, pilnīgi neko nemainot. Šis ir kompromisa variants,” skaidro G. Catlaks. Lēmums, kuriem mācību priekšmetiem stundas jāzaudē, pieņemts jau vasarā, viņš atklāj.

Bet kāpēc tieši literatūra izvēlēta par to mācību priekšmetu, kam stundas jāzaudē? “Ir ļoti pārspīlēti tā teikt. Nelielas izmaiņas ir visu mācību priekšmetu programmās. Ka šīs stundas ir ļoti liels zaudējums, tas ir atsevišķu cilvēku viedoklis,” uzskata G. Catlaks.

Par to, vai atbalstīt IZM iesniegto noteikumu projektu par pamatizglītības standartu, valdība varētu lemt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Vēl līdz ceturtdienai tiek gaidīti priekšlikumi par to, kādas izmaiņas noteikumos būtu vajadzīgas. Pēc tam IZM un VISC lems, ko no ieteiktā ņemt vērā.

 

Mācību priekšmets “Drāma”

Ko mācīs?

Ja drāmas dēļ sarūk literatūras stundu skaits, jautājums, kas tas par mācību priekšmetu?

Programmas izstrādātāji vēsta: “Drāma jeb izpildītājmāksla, kuras mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku.

Drāma kā mācību priekšmets tiek piedāvāts pilnveidotajā pamatizglītības standartā un kalpo vispusīgas personības attīstībai. Drāmas nodarbībās, kurās tiek izmantoti aktiermeistarības vingrinājumi un drāmas metodiskie paņēmieni, skolēniem ir iespēja gan labāk iepazīt sevi, gan attīstīt saskarsmes prasmes un empātijas spēju, radošumu un pārliecību. Tās dod skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi, kas vēlāk noderēs pētniecisku darbu aizstāvēšanā, diskusijās un debatēs.

Drāmas nodarbībās darbs notiek arī ar tekstu, un skolēnam ir iespēja dziļāk izprast literāra darba un tēlu nozīmi, attiecīgā laikmeta sociālās parādības un notikumus.

Drāma kā mācību priekšmets veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, sociālo zinību vai citi skolotāji gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti. Daudzās skolās tas ar labiem rezultātiem jau tiek darīts.”

No “Skola2030” feisbuka konta

 

Kas mācīs?

Saistītie raksti

Ministru kabineta noteikumu projekta “Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” anotācijā minēti šādi secinājumi, kas saņemti sabiedriskās apspriešanas ietvaros:

“Pozitīvi vērtēts jaunizveidotais mācību priekšmets “Drāma” kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, taču aktualizēts jautājums par pedagogu sagatavotību. Centra rīcībā esošie dati liecina, ka vairākumā skolu vai pašvaldību jau šobrīd strādā pedagogi ar atbilstošu sagatavotību, vadot teātra nodarbības, interešu izglītības pulciņus u. tml. Turklāt mācību saturs mācību priekšmetā “Drāma” veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, kā arī citu mācību jomu, piemēram, sociālo zinību, pedagogi gan kā atsevišķu priekšmetu, gan integrējot šī mācību priekšmeta saturā noteiktos sasniedzamos rezultātus citos priekšmetos. Vienlaikus jāatzīmē nepieciešamība nākamajos gados paredzēt papildu finansējumu pedagogu profesionālajai pilnveidei šī mācību priekšmeta veiksmīgākai ieviešanai skolās.”

No mk.gov.lv

LA.lv