Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

Izglītību bez maksas!

Foto - LETAFoto - LETA

Kontinentālās Eiropas ideoloģija balstās uz izglītību kā sabiedrisku labumu, jo sabiedrības interesēs ir, lai tauta būtu izglītota. Protams, atsevišķa indivīda izglītība ir ne tikai sabiedrisks, bet arī privāts labums, to noliegt būtu visai bezjēdzīgi. 


Pašlaik Latvijā vairākums studējošo ir spiesti maksāt par studijām no saviem līdzekļiem – daudziem studēt gribētājiem tas vairo vēlmi doties uz ārzemēm un apgūt savu specialitāti tur, studējot bez maksas un saņemot stipendiju. Jauniešu aizplūšana uz ārzemēm nozīmē ne vien Latvijas sabiedrības novecošanos, bet arī neizbēgamu problēmu rašanos valsts turpmākās pastāvēšanas laikā, tādēļ ir nepieciešams arī Latvijā nodrošināt vismaz daļu šo garantēto iespēju, kas pienākas citu valstu studentiem.

Latvijas izglītības sistēmai jāseko Igaunijas centieniem un arī Somijas piemēram, kur izglītība ir bez maksas, sākot no bērnudārza un beidzot ar doktorantūru. Mums ir jāņem vērā fakts, ka jau vēsturiski Latvija iestājusies par izglītotas tautas pastāvēšanu. 

Kopš 2008. gada augstākās izglītības finansējums sarucis uz pusi, ļoti grūtā procesā izdevies saglabāt budžeta vietu skaitu divu gadu garumā, kad bija neremdināma vēlme to mazināt. Protams, pasludinot bezmaksas izglītību kā mērķi, nedrīkst aizmirst arī par kvalitātes uzlabošanu augstākajā izglītībā un profesionālās izglītības prestiža celšanu.

 

Kvalitāti augstākajā izglītībā iespējams uzlabot ar jau izstrādāto, apspriesto un augstākās izglītības sabiedrības atbalstu guvušo uz rezultatīvajiem rādītājiem vērsto finansēšanas modeli jeb “nauda seko kvalitātei”, kur kvalitatīvākajām programmām tiktu piešķirti papildu līdzekļi, tādējādi motivējot augstskolas.

 

Nodrošinot bezmaksas studiju iespējas, valsts nodrošinās izglītības pieejamību sabiedrībai. Par pieejamības nepieciešamību liecina ne vien Nacionālās attīstības plāna (NAP) projekts, bet arī stratēģija “Eiropa 2020”, kurā noteikts, ka 2020. gadā 40 procentiem iedzīvotāju (30 – 34 gadu vecuma grupā) jābūt augstākajai izglītībai. Pašlaik Latvijas augstākās izglītības kopējais finansējums (gan privātais, gan publiskais) ir apmēram 180 miljoni latu gadā. Publiskais valsts finansējums ir ap 50 miljoniem latu gadā. 2008. gadā šis valsts finansējums sasniedza 100 miljonus. Palielinot valsts budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai iepriekšējā apjomā un attiecīgi arī budžeta vietu skaitu, bezmaksas izglītības modelis varētu sākt īstenoties pat 2015. gadā, vien jāatmet iegriba finansēt planšetdatoru iegādi un arī demogrāfiskā bedre veicinās studēt gribētāju vēlmju apmierināšanu.

Kamēr vēl netiek ieviests bezmaksas augstākās izglītības finansēšanas modelis kopā ar modeli “nauda seko kvalitātei”, tikmēr Latvijas Studentu apvienības vārdā piedāvāju dažas reālas iespējas, ko varam realizēt, sniedzot atbalstu studentiem:

1. Pašlaik valsts dzēš studējošā kredītu (paredzēts studējošo iztikai) vienam no vecākiem par katru dzimušo bērnu 30 procentu apmērā. Būtu nepieciešams dzēst līdzīgi arī studiju kredītu, kas paredzēts tieši studiju maksai, šādi mēs risinātu arī demogrāfijas jautājumus, atbalstot jaunās ģimenes.

2. Panākt atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem NAP saistībā ar studējošo motivēšanu atgriezties Latvijā nodrošināt stipendijas bakalauru studiju programmu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem, paredzot tam visam nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finansējumu.

3. Studentiem, kuri studē maksas grupās, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, garantēt vismaz 500 latu atmaksu līdzšinējo 150 latu vietā par studiju izdevumiem.

4. Konsekventi sekot gadskārtējā budžeta izveidei, lai tiktu ievērots Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteiktais, kas stāsies spēkā 2013. gada jūnijā: “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+