AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra
Foto – Edijs Pālens/LETA

Pēc valsts simtgades aicina atzīmēt augstskolu un zinātnes simtgadi 6

Augstakās izglītības padome (AIP) kopā ar 14 citām ar augstāko izglītību un zinātni saistītām organizācijām nosūtījušas vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, aicinot nākamo gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, kā arī pasludināt šīs jomas par prioritārām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Šādas vēstules nosūtītas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučin­skim, kā arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Vēstulē tās autori norāda, ka Latvijas dibinātāji vēlējušies, lai Latvija būtu moderna, kultūrā, zināšanās un izglītībā balstīta valsts. Nākamgad apritēs simts gadi, kopš atklāta Latvijas Augstskola, tagadējā Latvijas Universitāte, dibināta Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Konservatorija, tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. 20. gadsimta 30. gados Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas līderēm augstākajā izglītībā, studējošo skaita ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu apsteidzot daudz bagātākas Eiropas valstis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl šobrīd Latvijā augstākās izglītības un zinātnes finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā. Augstākā izglītība un zinātne joprojām dzīvo ar krīzes laika budžetu, kurš atļāva saglabāt augstākās izglītības un zinātnes sistēmu izdzīvošanas režīmā, bet kurā nav attīstības potenciāla. Kaut gan likumā par Valsts budžetu prognozēts, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniegs 28,4 miljardus, pārsniedzot pirmskrīzes IKP, un valsts plānotie tēriņi ir vēsturiski lielākie, joprojām netiek ievērota Augstskolu likuma prasība ik gadu audzēt finansējumu valsts augstskolām vismaz par 0,25 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums nozarei sasniegs vismaz divus procentus no IKP. Tāpat arī netiek ievērota Zinātniskās darbības likuma prasība ik gadu palielināt finansējumu zinātnei par vismaz 0,15 procentiem no IKP, līdz valsts finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes IKP.

Līdz ar to Latvijas augstākajai izglītībai jāiztiek ar summu, kas ir tikai gandrīz puse no treknajos gados pieejamā. 2008. gadā valsts budžetā augstākai izglītībai bija paredzēts finansējums 202,5 miljoni eiro, bet zinātnei – 66,5 miljoni eiro. Šogad augstskolām no valsts budžeta atvēlēts tikai mazliet vairāk par 106 miljoniem eiro, bet zinātnei – gandrīz 46 miljoni eiro. Tāpēc vēstules autori pauž cerību, ka vismaz nākamgad augstākā izglītība un zinātne, kā arī šo jomu finansēšana kļūs par prioritāti.

Taču politiķi jau ilgstoši sauc šīs jomas par prioritārām, bet, kā redzams, vismaz finansēšanas jomā darbi neseko. Vai tad, ja nākamo gadu pasludinās par augstākās izglītības un zinātnes simtgades gadu un šīs nozares kārtējo reizi tiks atzītas par prioritāti, kaut kas mainīsies? AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra cer, ka jā. “Ir tomēr prioritātes, kas ir vēl prioritārākas par citām, un tad finansējums pieaug. Tā tas bija šā gada budžetā attiecībā uz veselības aprūpi un vispārējo izglītību. Protams, nevar teikt, ka tagad visi ārsti un skolotāji ir apmierināti ar algām, tomēr ir arī ieguvēji,” skaidro J. Vētra. Viņš uzskata, ka tieši augstākā izglītība un zinātne bijusi viens no pēdējo gadu pabērniem. Citas nozares reformējoties ieguva papildfinansējumu, bet augstākās izglītības un zinātnes jomā notikušās konsolidācijas un finansēšanas sistēmas maiņa vairāk naudas nav devusi. “Piemēram, likvidēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Vai tāpēc kāda cita valsts augstskola saņem būtiski lielāku finansējumu?” teic J. Vētra.

Reklāma
Reklāma

Konkrētas prasības attiecībā uz to, kā finansējumam vajadzētu pieaugt, gan vēstulē nav izteiktas, jo tad būtu risks saņemt atbildi, ka tik lielas naudas nav, un saruna būtu beigusies. J. Vētra norāda: nav runa tikai par finansējuma pieaugumu, bet arī atbalstu augstskolu attīstības plāniem, piemēram, ārvalstu studentu piesaistei.

K. Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts teic, ka arī ministrs un Izglītības un zinātnes ministrija konceptuāli atbalstot vēstulē pausto ideju, tā būšot iespēja vēlreiz atgādināt par abām jomām nepieciešamo. Vai K. Šadurskis aicinās valdību nākamo gadu pasludināt par Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas gadu, tas gan vēl neesot zināms.

Jāpiebilst, ka līdz ar AIP aicinājumu izteikusi arī Latvijas Zinātņu akadēmija, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība u. c.