Foto – LETA

Izglītošana – zāles aizņemšanās kaitēm
 0

Nejēgas naudas lietās it kā vairs nevajag nevienam, tāpēc pēdējā laikā gan bankās, gan kredītu firmās, gan finanšu uzraudzības iestādēs gudro, kā izglītot ļaudis, lai mazinātu kārdinājumu neapdomīgi aizņemties, tērējot vairāk, nekā iespējams nopelnīt.


Reklāma
Reklāma

 

Nejēgas nevajag

Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30
Lasīt citas ziņas

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izsludinātās finanšu izglītības nedēļas ietvaros iedzīvotājiem piedāvā pārbaudīt, kā viņi prot sekot saviem izdevumiem un ienākumiem.

“Swedbank”, piemēram, mudina cilvēkus uzzināt, kā aprēķina darba algas. “Nordea banka” digitāli un papīra formātā izdevusi finanšu zināšanu rokasgrāmatu, kurā vienkāršā valodā izklāstīts svarīgākais, kas ikvienam cilvēkam būtu jāzina savu ienākumu un izdevumu uzraudzībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) brīdina cilvēkus, kas aizraujas ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem. Kā zināms, ar mobilā tālruņa nosūtītās īsziņas vai interneta palīdzību piecpa-
dsmit minūšu laikā ikviens var aizņemties firmā pārsimt latu, kaut arī ar galvu reibinošiem procentiem. PTAC brīdina, ka, piemēram, ātro kredītu firmā aizņemoties 50 latus, tai var būt jāatdod 150 lati. Turklāt, ja maksājumi tiek kavēti, aizņēmēju sagaida augsti līgumsoda procenti, kas 50 latu aizdevumu pārvērš 500 latu vai vēl lielākā parādā.

 

Aug apkrāpto skaits

Satraukumu par ātrajiem kredītiem pauž Valsts policijā, kur pēdējā laikā pieaudzis sūdzību skaits par krāpšanu. Viens no krāpšanas paņēmieniem – cilvēkam piesola pieņemt darbā. Bet, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, vajadzīgs bankas konts, internetbankas pieejas kods un parole.

Citos gadījumos krāpnieks iestāsta lētticīgajam, ka vajadzīgs bankas konts, kur pārskaitīt naudu, jo viņa kontu nobloķējis Valsts ieņēmumu dienests… Pēc kāda laika cilvēks, kurš vieglprātīgi uzticējis savus datus krāpniekam, attopas, ka uz viņa vārda paņemts vairāku simtu latu kredīts… PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka internetbankas pieejas datus vecāki bieži neapdomīgi uztic saviem bērniem, kas izmanto tos, lai firmās ātri aizņemtos naudu.

 

Piedāvā aizsardzību

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā nolēmuši, ka līdz brīdim, kamēr valstī būs izveidots vienots kredītu reģistrs un būs iespējams pārbaudīt aizņēmēju ienākumus, firmās neaizdos naudu astoņpadsmitgadīgiem jauniešiem. Asociācijas dalībnieki vienojušies ierobežot arī līgumsoda apmērus, nosakot, ka tas turpmāk nepārsniegs 100% no pamatparāda. Tāpat kredītdevēji sola citu kārtību, kā aizņēmējs turpmāk varētu pakāpeniski atdot parādu, ievērojot viņa spēju maksāt.

Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes loceklis Armīns Kalniņš stāsta, ka jau pašlaik iedzīvotāji varot aizsargāties pret krāpšanu, reģistrējoties uzņēmumā “Creditinfo Latvija”. Tā cilvēks var bez maksas uzzināt, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi un vai interesents saņēmis viņa atļauju iegūt šādas ziņas. Vienlaikus cilvēks elektroniski norāda, ka nevēlas aizņemties vai iegādāties preces uz nomaksu; savukārt šo norādi bez maksas var aplūkot kredītu devēji un līzinga pakalpojumu sniedzēji, kuri nevēlas sev liekas nepatikšanas.

Reklāma
Reklāma

 

Vienā tirgū divi uzraugi

Vairāki finanšu speciālisti uzskata, ka no valsts puses finanšu tirgus uzraudzība tiek īstenota nepilnīgi. FKTK prasa darbības pārskatus bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Bet nekā nekontrolē ātro kredītu firmu darbību. Savukārt PTAC, kuram tā uzdota, pašlaik spēj uzskaitīt vienīgi apkrāpto vai parādos nogrimušo iedzīvotāju sūdzības.

Ekonomikas ministrija, kuras pakļautībā ir PTAC, gan sola līdz marta beigām sagatavot likumu grozījumus, kuros noteiktu ātro kredītu aizdevumu likmju “griestus”, aizliegtu aizdevumus bez maksātspējas novērtēšanas, kā arī ierobežotu ātro kredītu reklāmu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”) uzskata, ka pašreizējā finanšu tirgus uzraudzība tiek īstenota pareizi – FKTK uzrauga naudas noguldītāju darbības likumību, savukārt PTAC pārziņā ir patērētāji. Viņaprāt, nebūtu jēgas tās jaukt kopā, drīzāk valdībai būtu jāsniedz lielāks atbalsts PTAC, lai tas spētu labāk īstenot kredītu devēju uzraudzību.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.