Izglītotāji cer uz labu sadarbību ar jauno ministru 0
Ivars Austers, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes profesors: “Domāju, ka no jaunā ministra var sagaidīt sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, optimālu problēmu risināšanu. Viņa darbībā nebūs haosa, viņš virzīs izglītības reformas pēc secīga plāna.
Sagaidu, ka lielos vilcienos tiks turpināts iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa iesāktais, jo viņi abi jau labu laiku bijuši domubiedri. Līdzīgs viņiem ir arī tas, ka abi ieguvuši doktora grādu Rietumos. Pats Ķīļa iesākto reformu turpināšanu vērtēju pozitīvi, kaut augstskolās un arī Latvijas Universitātē par to ir ļoti polarizēti viedokļi, līdz ar to dažādi tika uztverta arī ministra maiņa.”
Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors: “Ir ļoti labas cerības par to, ko šis ministrs var paveikt. Viņam ir ministra darbam atbilstoša pieredze, jo strādājis Saeimā, izstrādājis Reformu partijas programmu, strādājis augstskolā. Izskatās, ka jaunais ministrs ir ieturēts cilvēks, līdz ar to viņam varētu būt vieglāk sadarboties ar citiem, nekā tas bija Ķīļa kungam.
Reformas Dombrovska kungam nāksies turpināt, jo bez tām izglītības kvalitāti nevar celt, to iekšēji visi saprot.
Būtu vēlreiz jāpārdomā, vai tiešām profesionālās skolas vajag atdot pašvaldību pārziņā. Ja to dara, jādod līdzi no valsts nauda arī uzturēšanai, ne tikai pedagogu algām. Vienlaikus jāturpina attīstīt labākās profesionālās skolas. Ja tajās būs labas dienesta viesnīcas, mācīties turp brauks arī no tālienes, nevis ies uz tuvāko skolu, kur izglītības kvalitāte zemāka.
Koledžas arī jāstiprina. ASV, piemēram, jau sapratuši, ka tieši koledžas izglītība mūsdienās ir vispieprasītākā, jo darba tirgus prasa darbiniekus ar praktiskām zināšanām un augstu sagatavotību. Taču valsts finansē koledžas tik skopi, ka faktiski iznāk tikai pedagogu algām. Mūs glābj tikai tas, ka koledžā ir arī profesionālā skola.
Saprotu gan arī, ka jaunajam ministram būs grūti ko solīt, jo labas pārmaiņas prasa naudu, bet pie tās ne vienmēr var tikt.
Ceru, jaunajam ministram būs laba veselība un viņš spēs strādāt ilgāk nekā Ķīļa kungs.”
Romāns Alijevs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors, Mazākumtautību padomes priekšsēdētājs: “Pagaidām man nav cerību, ko lolot saistībā ar jaunā ministra stāšanos amatā, jo viņu nepazīstu. Domāju, ka vispārējās izglītības jomā viens no pirmajiem darbiem, kas ministram būtu jāpaveic, ir pedagogu motivācijas programmas apstiprināšana un ieviešana. Tās trūkuma dēļ vispārējai izglītībai trūkst attīstības.
Motivācijas programmas ieviešana nozīmētu ne tikai lielāku samaksu par kvalitatīvu darbu, bet arī skaidrību par skolotāja izaugsmes un pilnveides iespējām. Kamēr tā trūkst, skolām tikpat kā nav iespējams piesaistīt jaunus pedagogus, kas varētu radīt jaunu domāšanu.
Nedomāju, ka ministra tautība ietekmēs ministrijas sadarbību ar mazākumtautību skolām. Labai sadarbībai svarīgāk, lai ministrs ir profesionālis. Taču ceru, ka ministrs apzināsies: jo sevišķi svarīgi palielināt finansiālo atbalstu latviešu valodas skolotājiem mazākumtautību skolās. Viņiem ne tikai jāvada savas stundas, bet arī jāpalīdz kolēģiem, kuri savus mācību priekšmetus māca latviski vai bilingvāli. Tiek ieguldīts ļoti liels darbs, bet man kā direktoram nav iespējas to finansiāli novērtēt.”
Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs: “Ministru ļoti maz pazīstu, tāpēc par viņu nopietna viedokļa man vēl nav. Sagaidu, ka ministrs panāks, lai tiek paveikti zinātnes jomā iekavētie darbi. Pirmkārt – zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana, ko vajadzēja izdarīt jau pagājušajā gadā. Gribētu, lai jaunais ministrs vairāk uzticētos savas jomas profesionāļiem, nekā to darīja Ķīļa kungs, kurš laikam domāja, ka visi viņu grib apšmaukt. Ceru, Dombrovska kungs spēs sastrādāties ar cilvēkiem, kas darbojas viņa pārraugāmajā nozarē. Sagaidu, ka drīzumā jaunais ministrs vēlēsies tikties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību un Latvijas Zinātnes padomi, lai saskaņotu viedokļus par to, kas nākotnē zinātnē darāms.
Ceru, jaunais ministrs sapratīs, ka uzspiestas reformas labus rezultātus nedos.”
Fakti Aprīļa beigās veselības stāvokļa dēļ no amata atkāpās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš bija pieteicis un sācis daudzas pretrunīgi vērtētas reformas. Saeima 2. maijā viņa vietā amatā iecēla Vjačeslavu Dombrovski. |
