×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
9. marts, 2018
Drukāt

Izglītotie paši izvēlas būt bez darba (15)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tiek uzsvērts, ka augstākā izglītība ir vitāli nepieciešama, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū, tomēr arī tiem speciālistiem, kas to ieguvuši, darba nav. Latvijā ir vienpadsmit ar pusi tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību jeb 18,4% no kopējā skaita. Lai noskaidrotu, kādēļ veidojas šāda situācija, devos uz Zemgales reģiona kompetenču attīstības centru, kur tiek apgūti neformālās izglītības kursi – angļu un vācu valoda.

 

Netrāpīja īstajā laikā

“Esmu absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Specializējusies piena un piena produktu ražošanā. Absolvējot universitāti, strādāju Jelgavas konservu rūpnīcā. Nāca pārmaiņu laiks un tā dēvētās perestroikas dēļ to likvidēja,” stāsta Jeļena, kura šobrīd aktīvi meklē darbu. “Man vienkārši neveicas, jo vienmēr, kad sāku kaut kur strādāt, uzņēmums tiek likvidēts. Kā, piemēram, tas notika arī ar Jelgavas cukurfabriku. Pēc manām domām, situāciju sarežģī tas, ka netrāpīju īstajā laikā. Savu profesionālo karjeru sāku, kad valstī valdīja haoss un spēcīgi tirgus spēlētāji salūza, uzņēmumi tika aizvērti ciet.”

Jeļena uzsver, ka mūsdienās ražošanas jomā informācijas tehnoloģijas (IT) spēlē ļoti nozīmīgu lomu, kas ir sava veida izaicinājums. “Es studēju citā laikā, tolaik apgūtās zināšanas ir novecojušas un daudzas lietas ir jāmācās no jauna. Tomēr tas man nesagādā nekādas problēmas, esmu apguvusi datorzinības un protu izdarīt elementāras lietas. Vēlos strādāt savā specialitātē. Arī uz Rīgu strādāt nebraukšu, jo laiks, kas jāpavada ceļā, ir pārāk ilgs. Arī naudas ziņā tas neatmaksātos. Varētu pretendēt uz vietu gaļas pārstrādes uzņēmumā “HKScan Latvia”, bet baidos, vai izturēšu konkurenci. Ja man pretī nostāsies jauns cilvēks, kuram ambīcijas ir mazākas, bet darba spējas lielākas, loģiski, ka priekšroka tiks dota viņam. Cik man zināms, arī “Latvijas pienā” šobrīd nav brīvas vakances, kas atbilstu manai specialitātei. Par spīti tam, domāju, ja vien ir laiks un nauda, obligāti ir jāstudē un jāiegūst augstākā izglītība. Tā ir sava veida garantija, lai strādātu labā darbā,” stāsta Jeļena.

 

Kas darbu meklē, tas atrod

Pārējās bezdarbnieces, ar kurām runāju, šobrīd atrodas daudz labākā situācijā. No darba aizgājušas pašas un izbauda laiku, ko var veltīt sevis pilnveidošanai. Katrīnai ir augstākā izglītība jurisprudencē, bet šobrīd viņa ir izdienas pensijā. “Bezdarbnieka statusu saņēmu pagājušā gada septembrī, tagad izbaudu savu pensiju un apgūstu angļu valodu. Pabeigšu kursus un skatīšos, kā dzīve iekārtosies. Esmu apmierināta ar savu šā brīža situāciju un patlaban aktīvi nemeklēju darbu. Uzskatu, ja cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, agri vai vēlu darbs atradīsies.”

“Aiziet no darba bija mans apzināts lēmums. Nevēlējos palikt uzņēmumā, jo man ir augstākā izglītība un laba darba pieredze. Uzskatu, ka varu atrast labāku darbu, kas atbilst manām spējām un sniedz gandarījumu,” sevi novērtē Jana. Šobrīd viņa domā par savu uzņēmējdarbību ražošanas nozarē. “Man ir visas nepieciešamās kompetences. Nevēlos strādāt pilnas slodzes darbā no pulksten 8 līdz 17, jo man ir ģimene un vēlos pavadīt vairāk laika ar bērniem. Mana izglītība un darba pieredze sniedz iespēju pašai noteikt, kādu darbu vēlos veikt. Tā ir atšķirība starp tiem, kas ir apguvuši augstāko izglītību un kas nav.”

“Neviens mani neatlaida, un nevarētu teikt, ka šobrīd nespētu atrast darbu,” stāsta Laine. “Darba piedāvājumi ir, bet būt bezdarbnieka statusā ir mana šī brīža izvēle. Kādēļ tā? Pirmkārt, atalgojums iepriekšējā darbā neatbilda manām prasībām. Otrkārt, uz mirkli jāapstājas. Steiga un skriešana kā vāverei ritenī ne vienmēr atmaksājas. Šis laiks jāizmanto, jāveltī sev pašam. Šobrīd man ir iespēja pilnveidoties un profesionāli augt. Apsveru domu par sava biznesa izveidi, bet laiks rādīs.”

 

Darbu zaudē skolotāji un godīgie darbinieki

Aptaujātie bezdarbnieki norāda, ka pārsvarā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) inspektori esot laipni, paši uzņemas iniciatīvu, palīdz atrast darbu un izvēlēties kursus. Taču ir arī negatīva pieredze, pēc kuras tiek secināts – NVA nav izglītības iestāde un bezdarbniekam pašam ir intensīvi jāmeklē darbs. Sākotnēji tiks piedāvātas darba vietas, bet, ja tās neapmierinās, uz redzēšanos, meklējiet darbu paši!

“Ja pats nerīkosies, uz paplātes nekas netiks pasniegts. Ar NVA inspektoriem man ir laba pieredze, savukārt nepatīkama pēcgarša ir pēc sadarbošanās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kur man piešķīra izdienas pensiju. Ejot pie viņiem, radās sajūta, ka esmu kādam ko parādā. Atbalsts netika sniegts. Ja es nezinātu likumus, būtu zaudējusi daudz naudas,” spriež Katrīna, kurai ir grāds jurisprudencē.

Runājot ar bezdarbnieka statusā esošajām sievietēm, jāsecina – darba biržā visakūtāk tiek meklēti mediķi, bet bez darba visbiežāk palikuši skolotāji, īpaši laukos, kur ik gadu tiek slēgtas skolas. Arī tehnisko darbinieku starp bezdarbniekiem netrūkst. Nereti tā bijusi viņu pašu apzināta izvēle – aiziet no darba, jo darba devēji nevēlas maksāt oficiālu algu, ik mēnesi izsniedzot aploksnes. Citkārt tas ir uzņēmuma likvidācijas rezultāts, kad labi tehniķi, automehāniķi zaudē darbu.

 

Neatbilstība mūsdienu darba tirgus prasībām

Bezdarba līmenim samazinoties, bezdarbnieku skaits visās bezdarbnieku grupās kļūst mazāks. Šā gada 1. janvārī NVA uzskaitē bija 11 634 bezdarbnieki ar augstāko izglītību, kas gada laikā samazinājies par 1313 personām.

Lielākā daļa bezdarbnieku ar augstāko izglītību ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem un vecuma posmā no 30 līdz 39 gadiem. Tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību līdz 2014. gadam. Vispārējās vidējās izglītības skolotāji, grāmatveži ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju, grāmatveža palīgi, mazumtirdzniecības veikala vadītāji, datu ievades operatori, sekretāri u. c.

Viens no iemesliem, kādēļ darba ņēmēji ar augstāko izglītību kļūst par bezdarbniekiem, ir pirms vairākiem gadiem iegūtās augstākās izglītības neatbilstība mūsdienu darba tirgus prasībām, savukārt jauniešiem – darba pieredzes un profesionālajai darbībai nepieciešamo praktisko iemaņu un kompetenču trūkums. Tāpēc aktuālas ir pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, bet jauniešiem – pirmās darba pieredzes iegūšanas iespējas, kuras piedāvā NVA. Piemēram, apgūt neformālo izglītību vai piedalīties pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Jauniešiem – izmantot kādu no Eiropas Savienības fondu projektu piedāvājumiem.

Saskaņā ar OECD un citiem starptautiskajiem pētījumiem, cilvēkiem ar augstāko izglītību paveras daudz plašākas iespējas atrast darbu, jo viņi var strādāt ne tikai augstas, bet arī vidējās kvalifikācijas profesijās. Viņiem ir labākas prasmes komunikācijā, viņi ir spējīgi daudz efektīvāk strādāt ar informācijas plūsmām, orientēties esošajā situācijā. Biežāk piedalās izglītībā mūža garumā jeb mūžizglītībā, nepārtraukti uztur un atjauno savas prasmes un zināšanas.

 

Jaunības kults attiecībā gan uz izskatu, gan darbu

“Cilvēki, kuri atrodas bezdarbnieka statusā, ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas ir ļoti motivēti, pilnveido un mācās sevis dēļ,” pieredzē dalās Ramona Vaļģe, kura bezdarbniekiem pasniedz vācu valodas kursus. Turpinot, ka reizēm šī valoda nenoder darba vajadzībām, bet cilvēkus mudina socializēties, paplašināt savu redzesloku. “Tas ceļ pašapziņu. Noņem bailes uzdrošināties.”

Ikdienā strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība, bet darbs ir zaudēts, pasniedzēja novērojusi: “Bieži vien iegūtās zināšanas neatbilst mūsdienu prasībām. Lai cik tas šķistu absurdi, cilvēks jau 40 (!) gados skaitās vecs. Vecumā, kad esi spēka plaukumā, ar izglītību un ar darba pieredzi! Mūsdienās ne tikai uz izskatu attiecas jaunības kults, bet arī uz darbu. Cilvēks, kuram būtu ko dot, tiek pastumts maliņā. Arī uzņēmumu likvidācijas dēļ tiek pazaudēts darbs un nereti gadās tā, ka tas notiek ļoti pēkšņi. Ja esi cienījamā vecumā, pārvarēt šādas situācijas nav viegli. Jaunam vieglāk tikt atkal uz kājām. No otras puses – jaunietis ir ieguvis izglītību, bet nav apguvis pareizo specialitāti. Izveidojies priekšstats, ka obligāti jāstudē. Tomēr nereti studiju virziens tiek izvēlēts pēc tā, kas cilvēkam varētu patikt, nevis pēc tā, kas darba tirgū nepieciešams. Reizēm arī vecāki uzspiež savu gribu. Līdz ar to veidojas situācija, ka ir iegūts brīnišķīgs diploms, bet realitātē šajā jomā vajadzīgi tikai daži speciālisti. Ja cilvēks ir uzņēmīgs, viņš pārkvalificējas. Ir tādi, kas ies, darīs un pierādīs, bet ne visiem šis iekšējais dzinulis ir dots.” R. Vaļģe rezumē – ja cilvēks vēlas būt spēcīgs līderis darba tirgū, ar sen iegūtu izglītību vien nepietiks. Nedrīkst pārstāt mācīties. “Ar zināšanām ir tāpat kā ar kurpēm, kas ar gadiem nodilst. Tās ir jāpucē un jāsargā.”

 

20180309203632_9730

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kā Albertam Sveicaram teica kāds nēģ… netradicionalas ādaskrāsas cilvēks – “…esmu inteliģents , un fizisku darbu nestrādāju !”

  2. Man šķiet, ka melo gan tie, kuri sūdzas par bezdarbu, gan tie, kuri žēlojas par darbinieku trūkumu. Pa to laiku cilvēkam parastajam … jāapgūst aizvien augstāka līmeņa prasmes – tikt nenobrauktam lielveikalā ar pārkrautiem pārtikas ratiņiem, atrast autiņam apstāšanās vietu vecpilsētas laukumā un un apgūt aizvienu veiklākas iemaņas provinces pilsēteles ielu šķērsošanā starp pulkstens četriem (16) un sešiem (18) vakarā… . Visas trīs pieminētās lietas padodas aizvien grūtāk un grūtāk… .

  3. Vai kāds var aizbāzt muti Ontūnam?
    Vai kāds bezdarbnieks jurists varētu iesūdzēt Ontūnu tiesā par latgaliešu valodas kropļošanu un apņirgšanu?

  4. Kam neiet kopā apjēga par esošo situāciju, a kas berzē rokas par veiksmīgo eksportu? Oi,oi, cik daudz cilvēku Latvijā “neatbilst modernā tirgus prasībām”: No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

  5. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  6. 256 pirmsskolas skolotāji ieguvuši šo specialitāti, bet 23 vakances? Kaut kā neiet kopā. Laikam jau tie 256 vienkārši negrib strādāt un patīk sēdēt uz mūsu nodokļu naudas.

  7. Mana profesija,sakarā ar tehnoloģiju attīstību ir gandrīz nomirusi un apgūt kaut ko jaunu 58 gados ir diezgan grūti.Bez tam visur,kur meklēju darbu,viens no pirmajiem jautājumiem ir par vecumu un veselības stāvokli un ar to arī viss beidzās.Nevajag nevienam tik vecus cilvēkus,arī ar labām zināšanām,pieredzi un atbildības sajūtu.Savukārt Vācijā gan man piedāvā darbu,gan tikai uz vienu nedēļu mēnesī,bet dienas samaksa ir 100 eiro,tātad nopelnītu 700 mēnesī,bet ja atskaita ceļa izdevumus un pārējo,tad nekas jau diži pāri nepaliek.

  8. e jau atkal runa par Rīgu. Ne visi uz Rīgu pārcelsies.

  9. Jaunajam ir tā priekšrocība, ka ilgākā laika posmā spēs labot pieļautās kļūdas.Viņiem vēl nav tās drosmes lai iebilstu. Un fiziskā izturība svarīga.
    Bet darba līgumam vajag pielikumu ar darba pienākumiem. Samaksu un riskiem arī jābūt aprakstītiem.
    Man jau viss liekas aizdomīgi. Pat liekas,ka senie CV tiek izmantoti lai uztaisītu lieku naudu uzņēmumam.
    Esmu pirmo gadu pensijā, līdz tam biju apzinīga, stradaju,jo tā vajag. Tagad atviegloti uzelpoju, bet necerēju,ka nodzīvošu līdz pensijai.Pensija 164,eiro, ne es lemu par politiku, ne es par valdības domam.
    Un pieci bērni piedzemdeti no viena tēva. Un vēl tagad ir kas izspļauj ka esmu komunistu palieka.

  10. Paši, paši….

  11. Vienmēr ar interesi izlasu visus rakstus par bezdarbniekiem, jo ar lielu nostaļģiju atceros savu bezdarbnieka laiku pirms 13 gadiem. Tie vel bija treknie gadi, darbu dabūt nebija nekādu problēmu, tāpēc par nākotni nebija jāuztraucas. Nogaidīju 3 mēnešus, lai zstāšanās pabalsts ieietu vidējā algā (toreiz tā varēja), kā rezultātā bezdarbnieka pabalsts pusgadu krietni pārsniedza algu, ko pirms tam saņēmu. Tikai pēdējos 3 mēnešus tas bija nedaudz mazāks. Visnepatīkamākais bija reizi mēnesī iet uz Darba biržu un ar tēloti bēdīgu ģīmi stāstīt, ka nu nekur un nekādi man neizdodas neko atrast. : ) .Kopumā toreiz veselu gadu nestrādāju un, ja nebūtu bijušas dažas veselības problēmas, kuras mazliet bojāja dzīvi, es teiktu, ka tas bija laimīgākais laiks manā mūžā! Lai veicas Jums, bezdarbnieki, ar tikpat lielu prieku pavadīt savu bezdarbnieka laiku, kā tas savulaik izdevās man! : -)

  12. Tādi, “ar sen iegūtu izglītību vien nepietiks”,
    masveidā sturmē ministrijas un saeimu…

  13. Ja kas, tad tieši skolotāji ir tie, kuri visgrūtāk pārprofilējas… Viņi ir tikai savu priekšmetu mācītāji, citu fakstiski neprot un nespēj darīt, kā arī negrib neko mainīt! Skolotājām vieglāk ir katru dienu darīt ierasto lietu, nekā katru stundu domāt! Nekur nav redzēts, ka skolotājas varētu vienlīdz labi pārzināt gan matemātiku, gan latviešu valodu!! Piemēram uzņēmējam ir jāzina gan grāmatvedība, gan jurista joma, gan ekonomika, gan būvniecība, gan vides aizsardzība utt, lauksaimniekiem vispār vēl klāt nāk agronomija, veterinārija, mehanizācija utt. Iznāk, ka skolotāji ir visaprobežotākie, jo zina tikai šauri savu priekšmetu un neko citu!! Un trakākais, ka nemaz negrib zināt ko citu!! darba tirgū viņi ir visnekonkurēt spējīgākie.

  14. Normāls rūpals pēc 4-5 gadu mācīšanas augstskolā- datu ievades operators… 😀

    • tātad, vari, uz zemes stāvēdams, likt klaviatūru uz 5-stāvenes jumta un klabināt iekšā ekselī nullītes :))))

Draugiem Facebook Twitter Google+