×
Mobilā versija
Brīdinājums -13.4°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
21. novembris, 2017
Drukāt

Izjūk sarunas par Vācijas koalīcijas valdību

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers aicinājis partijas pārvērtēt savas pozīcijas un rast kompromisu, lai varētu izveidot jaunu valdību.

Brīvo demokrātu partijai pēkšņi pametot trīs partiju sarunas par koalīcijas valdības veidošanu pēc septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, Vācijā būs jārīko jaunas vēlēšanas vai jāveido mazākuma valdība.

Sarunu izjukšana par koalīcijas valdības veidošanu uztur politisku nestabilitāti Eiropas lielākajā valstī, kas tradicionāli uzskatīta par ES saimniecisko vilcējspēku un politiskās stabilitātes garantu un var negatīvi ietekmēt kancleres Angelas Merkeles kā valdības galvas autoritāti, atzīmē izdevums “Politico”. Sarunas starp Merkeles Kristīgo demokrātu savienību (CDU), Brīvo demokrātu partiju (FDP) un Zaļo partiju pēkšņi aprāvās nedēļas nogalē, kad FDP līderis Kristians Lindners paziņoja, ka nesaskata cerību, ka partijas varētu pārvarēt strupceļu, kas jau vairākas nedēļas nav devis iespēju sarunās virzīties uz priekšu. “Labāk nevaldīt vispār nekā valdīt slikti,” pametot sarunas Berlīnē, paziņoja Lindners, piebilstot, ka, par spīti gandrīz divus mēnešus ilgušajām sarunām, partiju vadītājiem nav izdevies izveidot “uzticības pamatni”. Lai gan no paša sākuma bija skaidrs, ka sarunas būs smagas, ņemot vērā ievērojamo ideoloģisko plaisu starp konservatīvajiem un zaļajiem, partiju vadītāji līdz pat aizvadītās nedēļas nogalei optimistiski apgalvoja, ka vienošanās varot tikt panākta. “Mēs bijām gatavi panākt kompromisu līdz pat pēdējai minūtei,” paziņojis Zaļo partijas vadītājs Čems Ezdemirs. Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Simone Petere nodēvēja Lindnera rīcību par “bezatbildīgu”. Līdzīgi izteicies Merkeles CDU sabiedrotās CSU partijas līderis Horsts Zēhofers, sarunu izjukšanā vainojot Brīvo demokrātu partiju.

Sarunas nobremzēja nopietnas domstarpības imigrācijas, nodokļu un klimata jautājumos. Nespēja vienoties par stabilas valdības izveidošanu apgrūtinās Berlīnes iespējas risināt neatliekamos stratēģiskos uzdevumus daudzās jomās, no ārlietām līdz eirozonas reformām. Eiropai saskaroties ar virkni nopietnu izaicinājumu, tostarp strīdiem par likuma varu Polijā un Ungārijā un daudziem neatbildētajiem breksita jautājumiem, politiskā nestabilitāte ES lielākajā valstī ir iestājusies ļoti nepiemērotā brīdī.

Analītiķi atzīmē, ka koalīcijas sarunu izjukšana var mazināt kancleres Merkeles ietekmi. Lai gan Merkele aizveda KDS līdz uzvarai septembra vēlēšanās, partija zaudēja daļu atbalstītāju salīdzinājumā ar 2013. gada vēlēšanām. Kancleres popularitāte sabiedrībā joprojām ir augsta, taču koalīcijas sarunu neveiksme var mazināt KDS kā Vācijas politikas stabilizējošā faktora lomu. Ja nāktos rīkot jaunas Bundestāga vēlēšanas, ir iespējams, ka savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinātu galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”), kas septembra vēlēšanās palika trešā ar 13 procentiem balsu. “Es darīšu visu iespējamo, lai gādātu par valsts labu pārvaldību šajās grūtajās nedēļās,” pēc koalīcijas sarunu izjukšanas paziņoja Merkele, kura turpina vadīt konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcijas valdību.

Tagad saskaņā ar Vācijas konstitūciju iniciatīva izvest valsti no politiskā strupceļa jāuzņemas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram, rīkojot jaunas partiju konsultācijas. Šteinmeiers aicinājis partijas pārvērtēt savas pozīcijas un rast kompromisu, lai varētu izveidot jaunu valdību. Prezidents norādīja, ka atgriezties vienkārši pie vēlētājiem nav iespējams.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+