×
Mobilā versija
+15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
14. marts, 2016
Drukāt

Izlasīja gadā 67 grāmatas (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Inese Čerpakovska priecājas, ka izdevies atrast atbildes uz āķīgajiem konkursa "Ko zinām par Lietuvu?" jautājumiem: "Ļoti labi, ka bija konkurss, kas mudina meklēt un izzināt."

Inese Čerpakovska ir otrās vietas ieguvēja “LA” lasītāju konkursā “Ko zinām par Lietuvu?”.

Viņa savulaik izmācījusies par sociālā darba speciālisti, tad ieguvusi maģistra grādu socioloģijā. Bet pēc meitas piedzimšanas mainījusi nodarbošanos, un nu jau vairāk nekā desmit gadus strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Investīciju politikas departamentā. Tur darbojas iekšējās kontroles sistēmā – veic auditus, izstrādā metodiku, kā veikt dažādus darbus.

I. Čerpakovska “LA” lasa elektroniski – katru dienu ieskatās portālā www.la.lv, kur atrod interesantus rakstus par notikumiem, dabu, vēsturi, dārzkopību un ceļojumiem. “Noderīgi ir arī jauno grāmatu apskati un raksti, kas iepazīstina ar jaunām izrādēm – tāda informācija, ko citur tik ātri nesameklēt,” teic Inese.

Vaicāju, kā Lietuvas konkursā izdevās savākt gandrīz maksimālo punktu skaitu. Inese atbild, ka noderēja ceļojumos iegūtās zināšanas: “Viena, kā arī kopā ar meitu vai māsu esam braukušas tūrisma maršrutos uz kaimiņzemēm Igauniju un Lietuvu. Februārī bijām Druskininkos, man šis ceļojums ļoti patika, gide saistoši stāstīja par Lietuvu. Kad atgriezos mājās, ieraudzīju konkursu, izlēmu piedalīties, mudināju arī meitu meklēt atbildes. Šis gads man ievirzījies tādā Lietuvas zīmē, jo maijā ar savu Imantas kultūras centra sieviešu kori “Līga” pošos braukt uz Šauļiem.”

Inesei izdevās arī atrast pareizo atbildi uz jautājumu, kas daudziem konkursa dalībniekiem izrādījās nepārkožams rieksts – latviešus mulsina vārda “sods” lietuviskais tulkojums – “bauda”. “Jā, tas tiešam bija grūts punkts, arī es šo atbildi meklēju vairākas dienas!” atzīst Inese. “No gidiem neko par to nebiju dzirdējusi. Nodomāju – pēc jautājuma formulējuma skaidrs, ka tam ir jābūt kaut kam jocīgam. Meklēju internetā, ieskatījos Lietuvas policijas mājas lapā – un rokā bija atbilde! Ļoti labi, ka bija tāds konkurss, kas rada vēlēšanos meklēt un izzināt.”

Cits Ineses vaļasprieks ir grāmatu lasīšana. Pērn vienā no portāliem iepazinusies ar domu apmaiņu, cik daudz būtu jāizlasa, un izvirzījusi sev mērķi gadā izlasīt 60 grāmatas. Tagad priecājas, ka apņemšanos izpildījusi: “Grūti gāja, taču pieveicu 67!” Daudzas no tām bijušas arī “Lata romāna” sērijas grāmatas. Jo ir raiti lasāmas, arī formāts parocīgs – var paķert līdzi somā, gan braucot uz laukiem, gan dodoties ceļojumā. Visvairāk Inesei prātā palikuši Baueres un Grietēnas darbi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. prasās pēc diagnozes Atbildēt

    vai kaut vienas grāmatas sižetu atceras ?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+