Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
6. decembris, 2016
Drukāt

Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā… (17)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.

“Lasot “Latvijas Avīzē” interviju ar vēsturnieci Inetu Lipši svētku priekšvakarā, 17. novembrī, jutu aizvainojumu par saviem un visu mūsu senčiem! Kāds dīvains vēstures skatījums… Interesanti, ko vēsturniece domāja ar tiem ”vienkāršajiem cilvēkiem”, kuri dzīvoja un neko nezināja, ne saprata?

Vai tad tie nebija “vienkāršie cilvēki”, kuri dziedāja koros, spēlēja teātri, gāja uz 1905.gada mītiņiem. Tātad satikās, pārsprieda jaunumus, strīdējās. Ar domu par Latviju bija izskanējuši Dziesmu svētki, mums jau bija Baumaņu Kārļa Dziesma!

Vēsturniece ir “pazaudējusi” veselu gadsimtu, kad darbojās jaunlatvieši, “Jaunā strāva”. Pagastos bija “Lauksaimniecības biedrības”, Latviešu biedrība. Latvieši taču nebija nekādi “tumsoņas un nezinīši”. Abonēja laikrakstus, lasīja grāmatas, izglītoja iedzīvotājus.

Vai tad tā nav vēstures patiesība, ka latviešu strēlnieki sargāja Kremli un Ļeņinu, jo tika solīts un parakstīts Dekrēts par neatkarību no Krievijas.

Protams, ka grūtākais un pēdējais darbs bija jāpaveic politiķiem, bet ne jau bez “vienkāršo cilvēku” atbalsta tas varēja notikt. Atvainojos – ja kļūdos!”

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. briesmīgi izravēti neslavinošie komentāri(pat pieklājīgie)

  2. “Vai tad tā nav vēstures patiesība, ka latviešu strēlnieki sargāja Kremli un Ļeņinu, jo tika solīts un parakstīts Dekrēts par neatkarību no Krievijas.”
    ———–
    Dekrēts bija par autonomiju – tādu pašu kāda bija Somijai. Par neatkarību autore ir pamatīgi piesapņojusi.

    1905. gada mītiņiem ar nacionālismu gan nav sakara. 1905. gada katalizators bija Krievijas impērijas sagrāve, ko tai sarīkoja Japāna. Iedomājieties, ja ASV lielvalsts armiju mūsdienās sagrautu kaut kādi klejojoši nomadi…

    1905. gads nebija tikai lokāla revolūcija mūsdienu Latvijas teritorijā – tādas notika visā Krievijas impērijā un tām bija maza sakara ar nacionālismu. Pat mūsdienu Latvijas teritorijā vieni paši latvieši neko nedarītu bez ebreju sociālistu un anarhistu idejām un aktīvās darbošanās. Par šo laika posmu jums un arī man nav nekādas sapratnes kas tur īsti notika, dēļ vēstures amnēzijas PSRS.

    Ojār, līdz pat WW2 latviešu ienaidnieki bija vācieši – baltvācieši. Es izjūtu ļoti lielu apvainojumu savu un arī jūsu un šīs autores senču vārdā, ka naids pret vāciešiem ir aizmirsts – un iemesls. Vācieši bija tie, kas padarīja latviešus par vergiem.

    1905. gada revolūcijas kulminācijas bija muižu dedzināšanas, un šīs revolūcijas apspiešanu veica ar baltvāciešu brīvprātīgo spēkiem. Kazaki 1905. gadā bija un devās tur no kurienes nākuši. Līdz Staļina represijām latviešiem nebija nekādu iemeslu lai nīstu krievus, jo Krievijas impērija apspieda latviešus tādā pat mērā kā krievus, bet tā kā krievi sāka uzvesties kā muižnieki un pārņēma no vāciešiem attieksmi arī saucot latviešu valodu par “vaš sobačij jazik”, tad nav ko brīnīties, ka tukša vieta tika ātri aizpildīta.

  3. Paldies ! Citādi no šiem komēdiju cienīgajiem ” es kā vēsturniece ” tipiem tiešām šķebina un prasās pēc sakumiem kā kauguriešiu nemieru laikos

  4. Atkal komentārs iestrēdzis cenzūrā?

  5. Ja runājam par tautas gribu, tad jābrīnās kā tā mainījās dažu gadu laikā. Vēl 1905. -7. gada revolucijas zvērīgā apspiešana jau 1915. gadā bija pilnīgi aizmirsta un latviešu jauniešus ar ziediem pavadīja kā brīvprātīgos krievu armijā. Kad tad tautai radās tā slāpe pēc savas valsts? Vai kāds vispār par to domāj? Tāpat jau arī 198 -to gadu notikumi, kurus tik vienbalsīgi aprēja tautas “prāts, gods un sirdsapzņa? Kurš tad te vēl gribēja izkāpt no tiem komunisma dubļiem?Un cik tūkstošu vēl šodien raud par komunisma kartītēm? Tā valsts mūsu tautai tika uzdāvināta gandrīz vai pret pašu gribu un tāpēc arī šodien tik daudz ir to rējēju.

  6. atliek tikai pasmaidīt Atbildēt

    atliek tikai pasmaidīt par šo “zinātnieci” lipšu, par viedokļiem .. šādās lipšās ie ineteresanti novērot savdabīgu phenomenu. Proti, noniecinot kādu kultūru, sakrīt imperiālistu un liberālistu centieni … nu ko? lai ienaidnieki bučojas, bet Latvija ies tālāk! 🙂

  7. Lieciet latviešu tautai mieru viņu Dzimtenē dzīvot. Jūs, utaini, pufaikās un vaļinkos te iebrukāt kā nelieši, un aizvācaties. Jums nav ne savas Dzimtenes, nekā svēta, lūrat ar naidu uz latviešiem mūsu zemē,riebīgie salašņas.

  8. Latvijas iedzīvotāju vairākums jau nu labi zināja par Vācijas karaspēka asinsdarbiem, tāpēc krasi negatīvi nostājās pret Pagaidu valdību pēc tās līguma ar vāciešiem.

  9. dīvains vēstures skatījums Atbildēt

    Ja kāda no abām tukši muld, tad tā pilnīgi noteikti nav Ineta Lipše …

  10. Es tiešām ļoti brīnos, cik ļoti daudzus satraucis šis vēsturnieces raksts, kurā nebija absolūti nekā latviešu tautu noniecinoša. Tas taču dabiski, ka vispirms idejas rodas kādas nelielas tautas grupas (inteliģences vai c) galvās un tikai tad tās iesakņojas visas (vai lielākās daļas) tautas prātos. Varētu saprast, ja tāds satraukums būtu pēc raksta, kurā kritiski vērtēta t.s. vienkāršās latviešu tautas “svētā govs” K. Ulmanis, vai kolaboracionisma tēma 2. pasaules kara laikā, vai kādas citas neērtas tēmas par kara un pēckara laiku. Acīmredzot, lielai tautas daļai daudz tīkamākas ir nacionāli romantiskās leģendas, nevis realitāte. Krievijā šī tendence pēdējos gados sit ļoti augstu vilni, taču, kā redzams, arī Latvijā šī slimīgā tieksme – noklusēt netīkamas lietas, izcelt tīkamās, radīt leģendas, novelt vainu uz citiem un t.t – sit augstu vilni!

  11. Latvieši taču nebija nekādi “tumsoņas un nezinīši”.
    Par visiem, nekad neko nevar un nevajag apgalvot.
    Un ļoti daudzi, īpaši nabagākie tādi ar tieši bija. Piem. , mans vectēvs – ar lasīšanu viņam gāja pagrūti vēl padomju laikos, parakstījās ar krustiņu, cik nu bija tās vajadzības viņam parakstīties vispār…
    Tiesa, TV gan skatījās vakaros. Tas arī viss, bet Ulmaņa laikos TV nebija un radio ar tikai kādam, pa retam.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Tavs vectēvs droši vien nāk no Latgales. Mani vecvecāki VISI bija skolā gājuši. Vecvecāki pa mātes līniju bija kurzemnieki. Viņu visi pieci bērni bija beiguši vidusskolu un trīs (arī mana māte LU) dažādas augstskolas. Tēvs nāca no Vidzemes, no 6 bērnu ģimenes. Divi dēli (arī mans tēvs) bija beiguši LU, trešo dēlu, LU studentu, baigajā gadā arestēja “atbrīvotāji” un neviens viņu vairs nav redzējis. Trīs meitas bija ar pilnu vai nepabeigtu vidējo izglītību. Mātes vecāki bija vecsaimnieki, bet tēva tēvs bija būvmeitars un vecāmāte gājēja. Tas tikai apliecina, ja gribēja būt analfabēts, tad Latvijā to varēja dabūt gatavu bez ierobežojumiem, ja gribēji būt izglītots- uz priekšu!

  12. mana vacāmāte bija zemniece no zemnieku ģimenes, viņa vēl skaitījās izglītota, jo bija veselas 4 klases skolā ietas. un jā, it TIEŠI tā, kā saka lipša – vienkāršajai tautai bija vienalga. tāpat kā vienalga bija, kad ienāca krievi, kamēr pašus tas tieši neķēra. es savulaik vecmātei prasīju, nu ko jūs visi negājāt protestēt un pretoties, kad tie krievi te ienāca pirms otrā kara? un ziniet kāda bja viņas atbilde? krievi esot solījuši bankās kredītus atlaist, nu un zemniekiem daudziem tie kredīti bijuši, tad arī priecājušies, ka krievi atbrīvos no maksāšanas. bet vēlāk esot piekrāpuši, tāpat visu banku vietā piedzinuši. te jums arī ir visa zemnieka un strādnieka valsts ideja – laba tā valsts, kas neliek kredītus atmaksāt. gan jau ka mūsdienās būtu tas pats.

  13. Bez strēlniekiem nezin vai tas pasākums izdotos un tie bija tauta, nevis inteliģences pārstāvji.

    • strēlnieki ir vispār intresants fenomens Atbildēt

      realitātē tie bija karavīri kam nebija sevišķi lielas izvēles, par dezertešanu nošāva. karot apnicis, tad viņiem piespēlē ideju par saulaino sociālismu/kapitālismu, ka karot vairs nevajadzes, ka pietiek nosargāt ļeņinu un viņa revolūciju un par to atļaus savu valsti dibināt un liks mierā, kur ļeņins ari tureja solijumu, un latviju atļāva izveidot …..
      bet ari strālnieku gadijumā tie ir tikai procentu daļas no visas tautas kas te dzīvoja. neiet jau runa ka kāds pretojās, ideja par savu neatkarigu valsti aizrauj visos laikos, runa ir par to ka realitātē tas intreseja un arto nodarbojās tikai saujiņa cilvēku, pārejiem tas bija vienalga, vai viņi tik no avizēm pēc tam uzzināja ka tāda valsts vispār nodibināta.
      atceries ka valsts agrāra, un zemniekam nav ne laika ne velešanās kur iespringt, viņam jau no tā nekas nemainās, vai guberņa vai sava valsts. poļu un leišu laukstrādniekiem vel mazāk kas mainās.

  14. uz 2 lidz 2,5 miljoniem Atbildēt

    iedzivotāju kas te tobrid dzīvoja, tevis piesauktie nesastāda pat ne procentu. par to jau ari vēsturniece stāsta, ka reāli nebija tautas griba, tautas kustība….. bija atsevišķu cilvēku rīciba. nav ko idealizet pagātni, uz lietām jāskatās reāli.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+