Foto no arhīva

Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā… 16

“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

“Lasot “Latvijas Avīzē” interviju ar vēsturnieci Inetu Lipši svētku priekšvakarā, 17. novembrī, jutu aizvainojumu par saviem un visu mūsu senčiem! Kāds dīvains vēstures skatījums… Interesanti, ko vēsturniece domāja ar tiem ”vienkāršajiem cilvēkiem”, kuri dzīvoja un neko nezināja, ne saprata?

Vai tad tie nebija “vienkāršie cilvēki”, kuri dziedāja koros, spēlēja teātri, gāja uz 1905.gada mītiņiem. Tātad satikās, pārsprieda jaunumus, strīdējās. Ar domu par Latviju bija izskanējuši Dziesmu svētki, mums jau bija Baumaņu Kārļa Dziesma!

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēsturniece ir “pazaudējusi” veselu gadsimtu, kad darbojās jaunlatvieši, “Jaunā strāva”. Pagastos bija “Lauksaimniecības biedrības”, Latviešu biedrība. Latvieši taču nebija nekādi “tumsoņas un nezinīši”. Abonēja laikrakstus, lasīja grāmatas, izglītoja iedzīvotājus.

Vai tad tā nav vēstures patiesība, ka latviešu strēlnieki sargāja Kremli un Ļeņinu, jo tika solīts un parakstīts Dekrēts par neatkarību no Krievijas.

Protams, ka grūtākais un pēdējais darbs bija jāpaveic politiķiem, bet ne jau bez “vienkāršo cilvēku” atbalsta tas varēja notikt. Atvainojos – ja kļūdos!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.