Foto no arhīva

Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā… 16

“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

“Lasot “Latvijas Avīzē” interviju ar vēsturnieci Inetu Lipši svētku priekšvakarā, 17. novembrī, jutu aizvainojumu par saviem un visu mūsu senčiem! Kāds dīvains vēstures skatījums… Interesanti, ko vēsturniece domāja ar tiem ”vienkāršajiem cilvēkiem”, kuri dzīvoja un neko nezināja, ne saprata?

Vai tad tie nebija “vienkāršie cilvēki”, kuri dziedāja koros, spēlēja teātri, gāja uz 1905.gada mītiņiem. Tātad satikās, pārsprieda jaunumus, strīdējās. Ar domu par Latviju bija izskanējuši Dziesmu svētki, mums jau bija Baumaņu Kārļa Dziesma!

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēsturniece ir “pazaudējusi” veselu gadsimtu, kad darbojās jaunlatvieši, “Jaunā strāva”. Pagastos bija “Lauksaimniecības biedrības”, Latviešu biedrība. Latvieši taču nebija nekādi “tumsoņas un nezinīši”. Abonēja laikrakstus, lasīja grāmatas, izglītoja iedzīvotājus.

Vai tad tā nav vēstures patiesība, ka latviešu strēlnieki sargāja Kremli un Ļeņinu, jo tika solīts un parakstīts Dekrēts par neatkarību no Krievijas.

Protams, ka grūtākais un pēdējais darbs bija jāpaveic politiķiem, bet ne jau bez “vienkāršo cilvēku” atbalsta tas varēja notikt. Atvainojos – ja kļūdos!”