Pasaulē
Eiropa

Izlīguma receptes meklējumi starp Briseli un Varšavu 16


EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss (no kreisās) un Polijas jaunais ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, 9. aprīlī tiekoties Varšavā, raidīja viens otram labvēlīgus signālus.
EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss (no kreisās) un Polijas jaunais ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, 9. aprīlī tiekoties Varšavā, raidīja viens otram labvēlīgus signālus.
Foto – AP/LETA

Starp Briseli un Varšavu ir iezīmējies dialogs, iespējams, ļaujot pārvarēt attiecību krīzi, kas radusies sakarā ar Eiropas Komisijas apstrīdēto Polijas tiesu sistēmas reformu. Tā satrauca arī daudzus ievērojamus poļu sabiedriskos darbiniekus – ja atceramies, trīs bijušie valsts prezidenti Lehs Valensa, Aleksandrs Kvasņevskis un Broņislavs Komorovskis atklātā vēstulē pat brīdināja no vienpartijas diktatūras briesmām. Ieilgušais konflikts gan iepriekš vairāk atgādināja Briseles monologu, jo oficiālā Varšava faktiski atstāja bez atbildes Eiropas Komisijas 2016. gada jūlijā un decembrī un arī 2017. gada jūlijā sūtītos “Ieteikumus par tiesiskumu”. Pagājušā gada nogalē EK, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību septīto pantu, ievadīja sankciju jeb “tiesiskuma aizstāvības” procedūru, kas teorētiski varētu vainagoties ar Polijai uz laiku liegtām balsstiesībām ES Padomē. Bet tam būtu vajadzīga visu pārējo ES dalībvalstu piekrišana, ko ir gandrīz nereāli panākt.

Tomēr Varšava raidīja pirmos samiernieciskos signālus un veica pārkārtojumus valdībā. Jaunieceltais premjers Mateušs Moraveckis apņēmās pārliecināt Briseli, ka reforma, ko atbalsta pilsoņu absolūtais vairākums, nav pretrunā ar varas dalījuma principu vai jebkādu citu demokrātijas pamatprincipu. Savukārt valsts prezidents Andžejs Duda izmantoja savas pilnvaras, lai piebremzētu dažu strīdīgo tiesību aktu pieņemšanu. Pirms mēneša Varšava iesniedza Komisijai tās prasīto atbildi par pasākumiem pieļauto neatbilstību novēršanā. Un visbeidzot arī valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” vadītājs, Polijas politiski ietekmīgākais cilvēks Jaroslavs Kačiņskis nesen ierunājās par nepieciešamību piekāpties un normalizēt situāciju.

Šo retorikas maiņu galvenokārt skaidro ar partijas “Likums un taisnīgums” vēlētāju bažām, ka ķilda novedīs pie Polijai atlicināmās Eiropas struktūrfondu naudas apjoma apcirpšanas un varbūtējas nelabvēlības lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu pīrāga sadalē. Jo nav vis gluži paslīdējuši gar ausīm dažu Eiropas politiķu izteiktie apsvērumi un mājieni par līdzekļu piešķīruma apmēru piesaisti tam, kā attiecīgās valsts valdība respektē ES pamatvērtības. Bet ES daudzgadu budžeta shēmas oficiāla apspriešana paredzēta jau pavisam drīz – maija sākumā.

 

Pudiņš vēl nav gatavs

Komisija no savas puses uzsver, ka risinājuma meklējumi kļuvuši konstruktīvāki. Šomēnes Varšavā bija ieradies EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, kurš ved sarunas ar Poliju, un viņa paziņojumos paustie iespaidi bija samērā optimistiski. Tomēr viņš arī apgalvoja, ka ir pāragri izdarīt galīgos slēdzienus, un ietērpa šo atzinumu metaforā: “Pudiņa garšu var uzzināt, to ēdot, taču pudiņš vēl nav celts galdā.”

Lielākās domstarpības joprojām izraisa valdības, respektīvi, tieslietu ministram atvēlētā galvenā soģa loma tiesu priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku iecelšanā vai atcelšanā. Tāpēc Polijas parlamenta vairākums izstrādāja un apstiprināja grozījumus (ko iztēloja kā nozīmīgu piekāpšanos), kas paredz ņemt vērā Nacionālās tiesnešu padomes viedokli tiesu vadības izraudzīšanas procesā. Grozījumos arī noteikts visiem jeb abu dzimumu tiesnešiem vienāds pensionēšanās vecums sešdesmit piecos gados. Opozīcija tos gan dēvē par kosmētiskiem un gaužām nesvarīgiem labojumiem acu aizmālēšanai, īpaši tagad, kad Nacionālās tiesnešu padomes sastāvā ir iesēdinātas valdošajai partijai tuvas personas, un acīmredzot stīvēšanās šajā un citos jautājumos turpināsies.

Pēdējo divu gadu laikā Polijas parlaments (apakšpalāta jeb Seims un augšpalāta jeb Senāts) pieņēmis trīspadsmit tiesību aktus, kuru atbilstība Eiropas normām ir apšaubīta un kuru varbūtēja interpretācija dod iespēju likumdevējiem un izpildvarai iejaukties tiesu varas funkcijās un prerogatīvās. Diez vai tos visus pēc būtības pārskatīs. Ir jārod abpusēji pieņemams risinājums – reforma ir jāīsteno, neradot draudus tiesu varas neatkarībai.

To, ka Kačiņska inspirētā stingrā līnija kļuvusi lokanāka, apliecina vēl kāds ar tiesu varu saistīts notikums. Proti, ES Tiesas virspalāta (15 locekļi) 17. aprīlī pielika punktu 2016. gadā ar EK sūdzību ievadītajai tiesvedībai, pasludinot nepārsūdzamu spriedumu par Belovežas gāršā veikto meža izciršanas darbu nelikumību. Polija ir pārkāpusi juridiskās normas, kas attiecas uz sarakstā “Natura 2000” iekļauto īpaši apsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu. Bet, ievērojot apstākli, ka tiesvedības laikā darbi ir jau faktiski apturēti, ES Tiesa nepiemēroja Varšavai finansiālas sankcijas un atļāva dabas teritorijā sīka apjoma ar ugunsdrošības apsvērumiem pamatotu mežizstrādi. Polijas valdība paziņoja, ka pildīs tiesas lēmumu. Tas mazliet atgādina kompromisu, un, domājams, līdzīga pieeja tiek meklēta Komisijas un Varšavas nesaskaņu nolīdzināšanā.

 

Spriedze politiskajā virtuvē

Konflikts pārlieku noslogo Briseles jau tā saspringto grafiku un novērš uzmanību no citām aktualitātēm, uz kuru fona Polijas valdošā partija nebūt neizskatās pēc nopietnākā draudu avota. Varšavas nostāja vismaz ir iespaidojama un paredzama. Ko nevar tik droši sacīt, piemēram, par norisēm Romā. Ja izmantojam iepriekš citēto Fransa Timmermansa tēlaino izteikumu, pagaidām nevienam nav ne jausmas, kādu pudiņu cels galdā Itālijas nākamā valdība. Zināmu priekšnojautu rada “Līgas” (bijusī “Ziemeļu līga”) vadoņa Mateo Salvini – viena no potenciālajiem valsts līderiem – atzinums, ka viņa paraugi politikā ir Viktors Orbāns un Donalds Tramps.

Orbāna partija “Fidesz” piedzīvoja kārtējo triumfu Ungārijas parlamenta vēlēšanās un saņēma teju visu eirofobo politisko spēku apsveikumus. Starp citu, poļi, un ne tikai viņi vien, mēdz norādīt, ka Eiropas vadītāji gan bargi nosoda Varšavu, bet allaž skatās caur pirkstiem uz Budapeštas iekšpolitiskajām pārmērībām, jo “Fidesz” atrodas Eiropas Tautas partijas ērtajā paspārnē. Tomēr Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE) ir tapis stāvoklim Ungārijā veltīts ziņojums, ko maijā paredzēts izskatīt LIBE sanāksmē, bet rudens sākumā, iespējams, arī Parlamenta sesijā.

Tikmēr Eiropu gaida pasākumi, atkal jāteic, ar izšķirošu nozīmi – budžeta apstiprināšana, gatavošanās Eiroparlamenta vēlēšanām… Tāpēc Briseles un Varšavas izlīgums būtu vairāk nekā vēlams.

LA.lv