Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Novadi aicinās gavilēt un izlocīt dziesmu un deju pūru Rīgā un Rēzeknē

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Danči Brīvības pieminekļa laukumā ceturtdien, 16. jūlijā, no plkst. 20 līdz 22. Novadu sadziedāšanās Rīgas kanāla malās pie Latvijas Nacionālās operas piektdien, 17. jūlijā, no plkst. 16 līdz 18.

Autores: Vita Krauja, Linda Kusiņa un Ilze Vītola

Novadi aicinās gavilēt

Varena sadziedāšanās, sadejošanās un novadu dziesmu pūra izlocīšana notiks ceturtdien, 16. jūlijā, Rīgā Brīvības pieminekļa laukumā un piektdien, 17. jūlijā, Rīgas kanāla malās pie Latvijas Nacionālās operas, kā arī sestdien, 18. jūlijā, Rēzeknes pilskalnā.

“Ikviens dancot gribētājs var nākt un sadancot,” aicina “Rīgas danču kluba” vadītājs Valdis Putniņš. Zināmākās dejas būs “Goda solis”, “Alsungas mugurdancis”, “Ragana”, “Oira”, “Krakovjaks”. “Danču vakarā divreiz vienu danci nespēlē, tas nebūtu labs stils. Zinu 150 dejas, ar tām pietiek arī kārtīgai danču naktij, lai dejas neatkārtotos. “Rīgas danču kluba” dejotāji un citu folkloras kopu dalībnieki sāks pirmie un parādīs, kā katra deja dejojama. Spēlēs vairākas folkloras kopas, pasākumu vadīs Ilga Reizniece. Dančus var pamācīties pie mums “Rīgas danču klubā” (www.folkdance.lv).”

Latgalei ir tik daudz folkloras kopu, ka ne saskaitīt, tāpēc tās kopā ar Sēlijas folkloristiem piektdien, 17. jūlijā, novadu sadziedāšanās laikā aizņems vienu Rīgas kanāla malu pie Latvijas Nacionālās operas. Otru – visu pārējo Latvijas novadu un Rīgas folkloras kopas. Jau laikus gādāts, lai novadu sadziedāšanās noritētu priecīgi un brīvi. Katra folkloras kopa atlasīja savā pusē biežāk dziedātās dziesmas, un tapa starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” “Dziesmu krājums”, kurā apkopotas 53 Latvijas novadu tautasdziesmas. Pasākuma režisore Dina Liepa stāsta, ka to vidū ir, piemēram, “Meita gāja uz avotu”, “Visi ciema suņi rēja”, no Latgales pūra – “Auga, auga rūžeņa” un citas. “Dziesmai var pievienoties ikviens. Ja piemirsušies vārdi, var iegādāties “Dziesmu krājumu” un gavilēt līdzi. Katrā krastā būs vadošā folkloras kopa, kas atbildīga par konkrētu dziesmu. Viņi ir tie, kuri iesāk, un viss krasts pievienojas, ja vēlas – arī pretējais krasts piebalso. Pēc tam kādu tautasdziesmu uzsāk otrs krasts. Vienu krastu pārraudzīšu es, otru – kolēģe Rasma Igaune. Spēlēs folkloras kopu muzikanti. Tomēr šoreiz muzikanti nebūs noteicošie, izlocīsim balsis, baudīsim to saskaņu,” aicina Dina Liepa.

Danči Brīvības pieminekļa laukumā ceturtdien, 16. jūlijā, no plkst. 20 līdz 22. Novadu ­sadziedāšanās Rīgas kanāla malās pie Latvijas Nacionālās operas piektdien, 17. jūlijā, 
no plkst. 16 līdz 18.

Veltījums Augustam Dombrovskim

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Festivāla “Baltica 2015” tēma ir “Mantojums”. Kuram gan vēl, ja ne Augustam Dombrovskim – vienam no pirmajiem latviešu mecenātiem un mūzikas popularizētājiem – veltīt šo pasākumu, meistarklases viņa paša celtajā biedrības namā “Ziemeļblāzma”? Lai gan Dombrovskis pagatavojis vairāk nekā 1000 vijoles, čellus un altus, meistarklasēs pielikām klāt arī kokli, cimboli un mandolīnu cerībā, ka mecenāts par to tikai priecātos,” stāsta pasākuma “Stīga. Veltījums A. Dombrovskim” idejas autore un vadītāja Zoja Heimrāte. Meistarklases kultūras centrā “Ziemeļblāzma” norisināsies no pulksten 12 līdz 18.30, stunda katram instrumentam. Meistarklases vadīs ļoti labi mūziķi – Dace Vītola, Ilga Reizniece, Ilmārs Pumpurs, Aiga Sprindža un Ivars Hermanis. Meistarklašu noslēgumā pulksten 17 notiks koncerts kamerzālē, kur meistarklašu vadītāji saspēlēsies ar meistarklašu dalībniekiem. Mūzikas priekšzināšanas nav obligātas. Aicinu ņemt līdzi savus mūzikas instrumentus, ja tādi ir,” iesaka Z. Heimrāte. “Ziemeļblāzmas” kultūras pilī atklās Augustam Dombrovskim un viņa laikabiedriem veltītu izstādi. Uz skatuves atradīsies novīts vainags, ko koncerta laikā iedziedāsim un iespēlēsim. Pēc tam ar šo vainagu dosimies uz Augusta Dombrovska atdusas vietu turpat “Ziemeļblāzmas” dārzā un noliksim vainagu – velti viņam 160. dzimšanas dienā, kas ir tieši 16. jūlijā,” stāsta Z. Heimrāte.

“Stīga. Veltījums Augustam Dombrovskim” – meistarklases kultūras centrā “Ziemeļblāzma” ceturtdien, 16. jūlijā.

Aicina festivāla klubs

15. jūlijā plkst. 21 festivāla klubā “Mazā ģilde” notiks pirmizrāde režisora Viestarta Vidiņa dokumentālajai filmai “Uz kalnukalnu stāvo” (scenārija autors Zigurds Vidiņš, komponists Mārtiņš Brauns), kurā atklāta Turaidas muzejrezervāta Dainu kalna skulptūru autora Induļa Rankas dzīve un viņa darba filozofija. 15. un 16. jūlijā no plkst. 20 līdz 23.59 noritēs Stāstnieku vakars. To vadīs viens no stāstnieku kustības aizsācējiem Latvijā, Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns. Pirmais vakars veltīts Baltijas stāstniekiem un viņu draugiem. Jau iepriekš Latvijā viesojušies stāstnieki Gražina Kadžīte (Lietuva), Kolins Makalisters (dzīvo Skotijā). Piedalīsies Liesma Lagzdiņa – Kuldīgas stāstniece vairākās paaudzēs. Otrajā vakarā viesosies dziedātājas Aisla Lorda un Eimija Lorda (Skotija, Lielbritānija) un dziedātāji un stāstnieki Emma Lasbija, Džoena Lasbija, Vincents Lasbijs (Īrija). Protams, kādu stāstu solās izstāstīt Guntis Pakalns pats un citi Latvijas stāstnieki. Stāstus latviski tulkos pieredzējuši tulki, starp kuriem arī ir labi stāstnieki. Par noskaņu rūpēsies folkloras kopa “Budēļi”. Ārpus Rīgas lielāki pasākumi ar stāstnieku piedalīšanos būs 16. jūlijā Cēsīs un 17. jūlijā Valmieras pusē. Tur līdzās iepriekš minētajiem piedalīsies arī stāstniece Susana Tornero (Spānija). 18. jūlijā Rēzeknes centrālajā bibliotēkā būs pasākums “Latgaliešu un skotu stāstu sasaukšanās”, ko vadīs Ruta Susēja.

Festivāla “Baltica” klubs – “Mazajā ģildē” trešdien, 15. jūlijā, un ceturtdien, 16. jūlijā, no plkst. 20 līdz 24.

Gadsimtiem krātās vērtības

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē trešdien, 15. jūlijā, no plkst. 19 līdz 21 notiks Baltijas valstu teicēju koncerts. Piedalās Natālija Smuška un Medņevas sievas (Viļakas novads), Bozovas etnogrāfiskais ansamblis (Kārsavas novads), Līvija Otaņķe un Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas tradīciju klubs “Rucavas sievas”, Alberts Mednis (Viļakas novads), Oie Sarva un Mārja Sarva (Igaunija, Setu novads), Vīts Rimkuss (Lietuva), Bičku ciema sievas (Krievija). Vada Janta Meža un Ilmārs Mežs. Visas folkloras vērtības ir saglabātas, pateicoties kādam teicējam – dzīvajam folkloras mantojuma avotam, no kā var smelties ne vien folkloras ansambļi, bet arī citu nozaru mākslinieki. Katrs no Baltijas teicēju vakara dalībniekiem ir kādā ziņā unikāls. 1929. gadā dibinātais Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir vissenākais, turklāt tā priekšdziedātāja Līvija Otaņķe ir ansambļa izveidotāja Jēkaba Ķībura krustmeita. Arī bozovietes dziedāšanas tradīciju pārmantojušas cauri paaudzēm. Alberts Mednis (1936) ir, iespējams, pēdējais Latvijā, kurš ne tikai perfekti apguvis ermoņikas spēli, bet arī joprojām aktīvi muzicē, un tas labi saderas ar Lietuvas ermoņiku meistara Vīta Rimkus zināšanām. Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim šis būs jau septītais festivāls “Baltica”, 2003. gadā tas saņēma Lielo folkloras balvu. Sibīrijas latgalietes uz festivālu mērojušas vistālāko ceļu – no Krasnojarskas apgabala Bičku ciema.

Baltijas valstu teicēju koncerts trešdien, 15. jūlijā, no plkst. 19 līdz 21 LNB Ziedoņa zālē.

“Četri vārdi” “Gorā”

Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskā vadītāja, komponiste un koncerta “Četri vārdi” veidotāja Ilona Rupaine stāsta, ka “Gorā” pirmo reizi pulcēsies tik kupls folkloras kopu skaits ar spēlētājiem, dziedātājiem un dancotājiem. “Četri vārdi” slēpj četras stihijas – gaisu, ūdeni, uguni un zemi, bet vienotāja koncerta beigās būs saule. Protams, tas viss nosacīti. Jo arī tautasdziesmās darba dziesmas nevar atdalīt no gadskārtu, dabas – no precību, tās visas cita ar citu savijušās, atsedzot visdažādākos slāņus. Katru no stihijām ieskandinās saucējas, kurām piepulcēsies 120 folkloristi. “Gaisa” stihiju atklās Rīgas jauniešu grupa “Kokle” un Rēzeknes kapela “Vīteri”, uguns enerģiju ar vīru spēku piepildīs “Rūžupis veiri”, dejotāji “Danderi” un “Lādezers”… Bet izskaņā būs dzirdama labi zināmā, lustīgā “’Vīteru” dziesma par sauli kā krustmāti ar no Viļānu puses nākušo melodiju “Vīteru” aranžējumā.

Koncerts “Gaiss, Uguns, Ūdens, Zeme” sestdien, 18. jūlijā, plkst. 13 Latgales vēstniecībā “Gors”

Gada cikls Dižkoncertā

Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšāne stāsta, ka sestdien, 18. jūlijā, Dižkoncertā deviņas vadošās Latvijas folkloras kopas ar 150 dalībniekiem un desmit ārvalstu kopas ar 170 dalībniekiem vēstīs par četru tēvu bagātību – gada ciklu pa gadskārtu norisēm. Vasaru ieskandinās folkloras kopa “Putni” no Lēdurgas un “Senleja” no Siguldas, rudeni ar deju “Rutku zaglis” iekrāsos Rucavas ansamblis… Latvija tiks atklāta visos kultūrvēsturiskajos novados. Ančupānu ielejā jeb, kā tautā teic, kartodromā var sanākt līdz 70 tūkstošiem cilvēku, sarīkojums ir par brīvu, un, lai būtu lustīgāk, spēlēs Rēzeknē slavenā kapela “Dziga”. Sevi še prezentēs arī desmit ārvalstu kopas.

Festivāla Dižkoncerts sestdien, 18. jūlijā, no plkst. 17 līdz 20 Rēzeknes novada Ančupānu ielejā

Satikšanās Saimes rītā

Pēc četrām piedzīvojumiem pilnām festivāla dienām svētdien, 19. jūlijā, visas Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi pulcēsies Rēzeknes pilskalnā Saimes rītā uz atvadu brokastīm, kur baudīs kulināro mantojumu. Folkloras kopas “Vīteri” vadītāja, Saimes rīta rīkotāja Sandra Stare stāsta, ka katra kopa aicināta paņemt sagrieztu ciemkukuli, ko pasniegšanai sagatavos folkloras kopu saimnieces. Tā būs ceļamaize pirms svētku gājiena (no plkst. 11.30 līdz 12.30), kurā piedalīsies apmēram 3000 cilvēku. Gājiens virzīsies no Pilskalna pa gājēju ielu gar Rēzeknes upi, uz tiltiņa pie “Gora” veicot ziedošanas rituālu, līdz Festivāla parkam, kur plkst. 13 sāksies “Balticas” vainagojums Rēzeknē – Ārvalstu grupu koncerts. No Rīgas Saimes rītam un gājienam pieteikušās 23 kopas, no Sēlijas – 10, no Zemgales – 19, no Vidzemes – 37, no Kurzemes – 32, bet viskuplāk pārstāvēta, protams, Latgale ar 76 folkloristu kopām.

Saimes rīts – festivāla “Baltica” brokastis – svētdien, 19. jūlijā, plkst. 10.30 Rēzeknes pilskalnā

Ciemiņi no desmit ārvalstīm

Ārvalstu grupu koncerta Festivāla parkā rīkotāja, muzikoloģe Inese Pāvule teic, ka šis “Balticai” tradicionālais pasākums šoreiz ir arī visa festivāla vainagojums. Desmit ārvalstu folkloras grupas, kuras ar vienu priekšnesumu sevi jau būs prezentējušas Dižkoncertā, tagad piedāvās vienīgo iespēju visiem festivāla dalībniekiem no sirds izbaudīt savu sniegumu. Lielāko pārsteigumu sola tālākie ciemiņi – no Portugāles un Gruzijas. Koncertā piedalīsies arī četras latviešu diasporas kopas – “Rēvele” no Igaunijas, “Dūdalnieki” no Anglijas, “Latgaliešu dziedātājas” no Sibīrijas un “Dzērves” no Luksemburgas. Noslēgumā festivāla karogu nodos Igaunijai kā nākamās “Balticas” rīkotājai. Būs arī sadziedāšanās un sadancošanās līdz rīta gaismai.

Ārvalstu grupu koncerts svētdien, 19. jūlijā, no plkst. 13 Rēzeknes Festivāla parkā

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+