IZM grasās samazināt vidusskolu skaitu 0
Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē strādās pie vidusskolu tīkla pilnveidošanas, tādējādi iecerēts samazināt vidusskolu skaitu, šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Viņš pauda, ka patlaban Latvijā ir pārāk daudz vidusskolu, kurās ir zems izglītojamo skaits. Esot tādas skolas, kurās klasē ir tikai pieci vai seši skolēni. Tāpat viņš minēja, ka līdzekļu ieguldīšanu šādu skolu attīstībā, piemēram, fizikas kabineta uzlabošanai, varot uzskatīt par līdzekļu izšķērdēšanu, jo pēc gadiem šādā skolā, iespējams, vairs mācīsies klasē tikai četri skolēni.
Tālāk ministrija ir iecerējusi strādāt pie kritēriju noteikšanas, kas ļaus izlemt, kuras skolas nebūtu lietderīgi paturēt. Savukārt pamatskolas izglītības iestādei būtu jāatrodas pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.
“Domājot par skolu tīkla pilnveidi, jāpieturas pie principa “jo mazāks bērns, jo tuvāk skola”. Tāpēc ir viennozīmīgi skaidrs, ka jāsaglabā reģionālās sākumskolas, nodrošinot šo izglītību pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Savukārt, risinot vidējās izglītības pieejamību, ir jādomā, kā izmantot mūsu kaimiņu – igauņu pieredzi,” saka Dombrovskis.
Ministrijas sociālie partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācija (LIVA) – izprot šo problēmu un ir paudušas atbalstu ministra piedāvātajam principam.
LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka vidusskolēni ir pusaudži tādos gados, ka viņi var braukt pēc kvalitatīvas izglītības. “Šis ir jautājums, kas jārisina kopā ar pašvaldībām, vecākiem, izglītības un zinātnes ministriju. Šajā brīdī grūti atbildēt, kura skola ir jāatstāj, bet kura jāslēdz ciet. Tas, ka pie šī jautājuma ir jāķeras un jāskatās, ir nenoliedzami. Tas uzlabotu arī pedagogu sociālo stāvokli,” sacīja Mikiško.
LIVA vadītāja Inese Tamane šodien pauda, ka arī Latvijas skolu direktori noteikti atbalsta skolu tīkla sakārtošanu, jo īpaši vidusskolās. Viņa norāda, ka svarīgs jautājums ir izglītības kvalitāte. Viņasprāt, vidusskolā būtu jābūt vismaz divām paralēlām klasēm ar kopējo skolēnu skaitu 30-40. Tad varētu uzskatīt, ka skola spēj ieguldītos līdzekļus atpelnīt. LIVA pauda gatavību līdzdarboties kritēriju izstrādē.
Kā skaidro ministrijā, Igaunijā skolu tīkls tika pilnveidots, saglabājot reģionālās pamatskolas un ar valsts atbalstu veidojot reģionu centrālās ģimnāzijas, kurās vidējo izglītību iegūst novadu bērni. Šīs ģimnāzijas saņem atbalstu no valsts arī uzturēšanai. IZM pašlaik vērtē iespēju novirzīt nākamā plānošanas perioda Eiropas struktūrfondu finansējumu reģionālo vidusskolu stiprināšanai.
Turklāt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm un reālo situāciju darba tirgū ir paredzams arvien lielāks pieprasījums pēc speciālistiem ar vidējo profesionālo izglītību.
Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm, un pašlaik notiek darbs pie 11 profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos.
Pašlaik, lai atbalstītu mazās reģionu skolas, IZM izstrādājusi noteikumu grozījumus, kuros paredzēts papildu atbalsts mazajām pamatskolām ar skolēnu skaitu 100 un mazāk pilnvērtīgas pamatizglītības programmas apguvei mazajās skolās, samazinot skolēnu un pedagogu attiecību novados no viens pret 8,24 uz viens pret 8,12.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm pēc sešiem gadiem vidējo izglītību sagaida katastrofāls skolēnu skaita samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020./2021. mācību gadā par 11 600 samazināsies skolēnu skaits vispārējā izglītībā.
Latvijā ir 228 skolas, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, un 2013.gada statistika par vidusskolu absolventiem uzskatāmi norāda uz reģionālajām problēmām. Šogad vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, piemēram, Amatas novadā, ir saņēmuši pieci jaunieši, Burtnieku novadā – seši, Durbes novadā – seši, Jēkabpils novadā – deviņi, Krustpils novadā – astoņi, Līgatnes novadā – astoņi, Pārgaujas novadā – seši un šo sarakstu vēl varot turpināt, norāda IZM.
